Eduards Akmentiņš starpkaru periodā bija viens no vadošajiem Galvenā, pēc tam Armijas štāba Ģeodēzijas-topogrāfijas daļas virsniekiem, vadīja Kartogrāfijas nodaļas izveidošanu, bet 1938.–1940. gadā bija daļas priekšnieks.

Dzimis zemnieku kārtai piederīga muižas pārvaldnieka Kārļa un Grietas (dzimusi Purne) ģimenē, kristīts Gaujienas evaņģēliski luteriskajā draudzē. Mācījās Gaujienas draudzes skolā, 06.1905. beidza Valkas pilsētas skolu, 06.1908. – Pleskavas mērnieku skolu (Псковское землемерное училище), 09.1908.–09.1910. mācījās un ar I šķiru beidza Kara topogrāfu skolu (Военно-топографическое училище) Pēterburgā.

Jaunākais brālis – Aleksandrs Akmentiņš, Krievijas armijas artilērijas virsnieks, 1921. gadā vēl Sarkanajā armijā, Latvijā vecākais mērnieks; brālēns Vilhelms Akmentiņš, Latvijas armijas pulkvedis-leitnants, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Precējies pirms 1914. gada ar Emmu Javu no Palsmanes pagasta (no 1951. gada ASV), meitas – Tamāra, klasisko valodu filoloģe, precējusies ar mācītāju un vēsturnieku Jāni Meisteru (ģimene dzīvoja ASV), un Zenta (precējusies Rozentāle), agronome (dzīvoja ASV). 

09.1908. brīvprātīgi iestājās karadienestā Krievijas armijā (Kara topogrāfu skolā). Pēc Kara topogrāfu skolas beigšanas no 29.09.1910. virsnieks (podporučiks) Kara topogrāfu korpusā, pusgadu piekomandēts kājnieku daļām ierindas cenza iegūšanai, pēc tam no 10.04.1911. virsnieks Ziemeļrietumu apgabala topogrāfijas pārvaldē (Управление съемки северо-западного пограничного пространства) Rīgā. Pirmā pasaules kara laikā no 1914. gada Kara topogrāfu korpusa oberoficieris 26. armijas korpusa štābā, topogrāfs. Piedalījās kaujās ar Vācijas armiju Rietumu frontē (10. armijas sastāvā) Austrumprūsijā, vēlāk – Polijā, Dienvidrietumu frontē pret Austroungārijas armiju Karpatu kalnos. Paaugstināts par poručiku, pēc tam 1917. gadā – par štābkapteini. 1917. gadā dienēja Somijas teritorijā, topogrāfisko darbu izpildītājs. Atgriezās Latvijā 02.1919., Padomju Latvijas režīma varas laikā dzīvoja Zvārtavas pagastā. Pēc nepārbaudītām ziņām 03.1919. mobilizēts Padomju Latvijas armijā, spiests palikt Sarkanajā armijā, 1921. gadā no Padomju Krievijas atgriezās Latvijā.

No 16.04.1921. virsnieks Latvijas armijā (kapteinis), Galvenā štāba Ģeodēzijas-topogrāfijas daļas kara topogrāfs, no 01.05.1921. Plānu uzņemšanas nodaļas priekšnieka vietas izpildītājs, no 1922. gada Kartogrāfijas nodaļas priekšnieka vietas izpildītājs (22.06.1925. apstiprināts amatā). 09.05.–03.09.1921. darbojās Latvijas–Padomju Krievijas robežas komisijā, uzmērīšanas darbos (izteikta Ārlietu ministrijas pateicība). Pulkvedis-leitnants (22.06.1925.). No 1926. gada arī pasniedzējs kara topogrāfu un kartogrāfu kursos. 17.09.1929., reformējot armijas vadības struktūru, pārskaitīts Armijas štāba Ģeodēzijas-topogrāfijas daļā tādā pašā amatā. No 1931. gada bija 1. plānu uzņemšanas nodaļas priekšnieks. 31.05.–20.11.1933., vēl vairākkārt – daļas priekšnieka vietas izpildītājs. 06.–09.12.1934. komandējumā Igaunijā. 30.06.1938. paaugstināts par pulkvedi un iecelts par Armijas štāba Ģeodēzijas-topogrāfijas daļas priekšnieku. Pasniedza topogrāfijas priekšmetu militārajās mācību iestādēs. No 12.1938. bija Latvijas Kara skolu beigušo virsnieku apvienības goda biedrs. Saimniekoja dzīvesbiedres mantotajā saimniecībā Palsmanes pagasta Vederēs.

Pēc valsts okupācijas 10.10.1940. pārskaitīts Sarkanās armijas 24. teritoriālā strēlnieku korpusā, pēc Ģeodēzijas-topogrāfijas daļas pilnīgas izformēšanas 16.11.1940. pārskaitīts Sevišķā Baltijas kara apgabala štāba rīcībā, drīz pēc tam atvaļināts. Dzīvoja Rīgā. No 1944. gada bēgļu gaitās Vācijā, dzīvoja bēgļu nometnēs Grēvenē. 02.1951. kopā ar dzīvesbiedri izceļoja uz ASV. Dzīvoja Milvoki, No 12.1951. līdz 1953. gadam bija pirmais organizācijas “Daugavas vanagu fonds” Milvoki nodaļas (apvienības) priekšnieks.

Bijušais Krievijas armijas profesionālais virsnieks – kara topogrāfs E. Akmentiņš – starpkaru periodā pastāvīgi bija viens no vadošajiem Latvijas armijas Galvenā, pēc tam Armijas štāba Ģeodēzijas-topogrāfijas daļas virsniekiem, vadīja Kartogrāfijas nodaļas izveidošanu. Pēdējos valsts pastāvēšanas gados bija armijas funkcionēšanai un kaujasspējām nozīmīgās daļas priekšnieks, pārzinot bruņotajos spēkos visu militārās ģeodēzijas un topogrāfijas nozari. Vadījis arī Latvijas 1:250 000 mēroga kartes izdevuma sagatavošanu un iespiešanu.

Par nopelniem Krievijas armijas dienestā E. Akmentiņš apbalvots ar Svētā Staņislava ordeni (III šķira, ar šķēpiem), Svētās Annas ordeni (III šķira, ar šķēpiem; IV šķira, ar uzrakstu “Par drošsirdību”), par dienesta nopelniem Latvijas armijā ar Triju Zvaigžņu ordeni (III šķira; IV šķira).