Arvīds Leppiks bija ievērojams 20. gs. neatkarīgās Latvijas un padomju okupācijas laika zinātnieks, augstskolu pedagogs lauksaimniecības mašīnu jomā. 

A. Leppika tēvs Jānis Leppiks bija fabrikas strādnieks, laukstrādnieks un zirgu pasta pastnieks, māte Karlīna Leppika – mājsaimniece.

A. Leppiks absolvēja J. Oša privātskolu Rīgā (1900), Biķeru draudzes skolu (1903), Pētera I reālskolu (1907), Rīgas Politehniskā institūta Mehānikas nodaļu (1913) ar 1. šķiras inženiera tehnologa kvalifikāciju.

1934. gadā A. Leppiks Latvijas Universitātē (LU) aizstāvēja disertāciju “Salīdzināmas studijas par atsperkultivatora un atsperecēšas zariem un viņu darbu”, iegūstot agronomijas doktora zinātnisko grādu. 

1948. gada 2. augustā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) Augstākās izglītības ministrijas Augstākā atestācijas komisija (AAK) uz agronomijas doktora disertācijas un publikāciju pamata A. Leppikam piešķīra tehnisko zinātņu doktora zinātnisko grādu. 

Paralēli studijām A. Leppiks strādāja par skolotāju Jesenas-Lerhas meiteņu proģimnāzijā Rīgā (1907–1912). Pēc augstskolas beigšanas viņš bija Baltijas Lauksaimniecības mašīnu izmēģināšanas stacijas (LMIS) Priekuļos vadītāja palīgs (1913–1915), Maskavas Pakavu rūpnīcas konstruktors (1915), betonēšanas darbu vadītājs jūras cietokšņa celtniecībā Naisārē Baltijas jūras Somu līcī (1915–1916), lauksaimniecības mašīnu speciālists Krievijas Zemkopības departamentā (Департамент земледелия) Petrogradā (1916–1917), Petrogradas rajona pārvaldes lauksaimniecības mašīnu rūpnīcu apgādes atbildīgais aģents (1917), jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks Lauksaimniecības mašīnbūves institūtā (Институт сельскохозяйственного машиностроения) Petrogradā (1918–1919). Padomju Latvijas augstskolas pasniedzējs, Baltijas LMIS vadītāja palīgs (1919. gada maijs–augusts), vadītājs (1921–1923), konsultants (1923–1930). Valsts Rūpnīcu pārvaldes tehniskais direktors (1920). Latvijas Augstskolas (no 1922. gada LU) mācībspēks un Lauksaimniecības fakultātes (LF) Lauksaimniecības mašīnu katedras (LMK) vadītājs (1919. gada septembris–1939. gads), docents (1919–1923), vecākais docents (1923–1935), profesors (1935–1939), LF dekāns (1924–1926), LF sekretārs (1919, 1926–1928).

1924.–1928. gadā A. Leppiks bija LU Padomes loceklis un fakultātes pārstāvis Bibliotēkas komisijā. Starptautiskās lauksaimniecības komisijas (International Commission on Agriculture) loceklis (1930–1936). Starptautiskās lauksaimniecības tehnikas komisijas (International Commission on Agricultural Machinery) (Beļģija, 1930–1940) loceklis Latvijā. Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības mehanizācijas komisijas loceklis (1936–1940), Lauksaimniecības mašīnu un rīku kontroles komisijas loceklis (1937–1940). LU ārštata profesors (1939–1944). Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas (JLA, tagad Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, LBTU) bibliotēkas vadītājs (1939–1944), Lauksaimniecības mašīnu katedras vadītājs un profesors (1939–1944. gada jūlijs). 1944. gadā devies bēgļu gaitās uz Vāciju. Strādājis Lauksaimniecības mašīnu institūtā (Institut für Landmaschinen) no 1944. gada septembra līdz 1945. gada septembrim Nečkavā (Saksijā). Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (LLA, tagad LBTU) Lauksaimniecības mehanizācijas fakultātes (LMF) Materiālu stiprības un mašīnu elementu katedras (MSMEK) vadītājs un profesors (1945–1963). Ziemeļrietumu speciālā konstruktoru biroja padomes loceklis (1959–1963).

Piedalījies ar referātiem mašīnu koplietošanas organizāciju kongresā (1925); 1. Starptautiskajā lauksaimniecības tehnikas kongresā Beļģijā (Ljēža, 1930) un 2. kongresā Spānijā (Madride, 1935), 3. Starptautiskajā lauksaimniecības izglītības kongresā Briselē (1930). Iepazīšanās nolūkos ar Rietumeiropas lauksaimniecības mašīnu pētniecības iestādēm, augstskolām, rūpniecības uzņēmumiem un izstādēm apmeklējis Zviedriju, Vāciju, Dāniju, Beļģiju, Igauniju, Čehoslovākiju un Austriju. 

JLA rektora uzdevumā 1941. gadā sagatavojis mācību plānus paredzētajai Lauksaimniecības mehanizācijas un elektrifikācijas fakultātei JLA sastāvā. Lai iepazītos ar okupētājvalsts lauksaimniecības tehniku, A. Leppiks 1940. gada septembrī apmeklējis Vissavienības izstādi (Всесоюзная выставка) Maskavā.

LU lasījis lauksaimniecības mašīnu kursu LF studentiem (1919–1939), lauksaimniecības mašīnu konstrukciju un aprēķinu kursu Mehānikas fakultātē (1920–1944), ievadu augstākajā matemātikā un meža matemātikā LF Mežkopības nodaļas studentiem (1920–1939). LLA A. Leppiks lasīja mašīnu elementu un celšanas un transporta mašīnu kursus LMF studentiem (1945–1963).

1948. gada 2. augustā AAK apstiprināja viņa profesora zinātnisko nosaukumu Materiālu stiprības un mašīnu elementu katedrā. 

A. Leppiks bijis aktīvs tehniskās terminoloģijas jomā, jau 1924. gadā Latvijas inženieru un tehniķu kongresā nolasījis referātu “Jaunā tehniskā terminoloģija”, pēc Otrā pasaules kara darbojās Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijā.

A. Leppiks bija aktīvs izglītības un zinātnes vēstures dokumentētājs. Spilgtākie rezultāti ir viņa argumentētie un izsmeļošie raksti: “LU Lauksaimniecības fakultāte 10 gados (1919–1929)” “Lauksaimniecības Mēnešrakstā” (1930, Nr. 2); “Lauksaimniecības fakultāte 1919–1939” krājumā “Latvijas Universitāte divdesmit gados” (1939); “Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Lauksaimniecības mehanizācijas fakultātes 10 gadi” (1954).

1915. gadā ir reģistrēta pirmā A. Leppika publikācija “Pārskats par raušanas mašīnu izmēģināšanu” (Отчет об испытании корчевальных машин). 1929. gadā tika publicēts “Pārskats par celmu laužamo mašīnu izmēģināšanu”. Līdz 1930. gadam, periodā, kad A. Leppiks bija saistīts ar Priekuļu LMIS, visas sešas sarakstītās publikācijas bija saistītas ar mašīnu izmēģināšanu.

1926. gadā tika izdota pirmā A. Leppika mācību grāmata “Lauksaimniecības mašīnas: darba mašīnas: ievads lauksaimniecības mašīnu izveidošanās, uzbūves un darbības izpratnē” ar 283 mašīnu un to sastāvdaļu zīmējumiem. Tā bija pirmā šīs jomas grāmata latviešu valodā.

1947. gadā tika izdota mācību grāmata “Lauksaimniecības mašīnas un rīki”; 1960. gadā – “Mašīnu elementi” (A. Leppiks, Voldemārs Ivanovskis); 1961. gadā kopā ar Jakovu Panovko un Arturu Strēķi tika pārizdota 1955. gada grāmata “Materiālu pretestības kurss”. 

1937. gadā A. Leppiks tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (III šķira).

Ar LLU Senāta 13.03.1996. lēmumu tika iedibināta Arvīda Leppika vārda balva lauksaimniecības inženierzinātnē.