Banfozoji bija mūsdienās izmirušu, brīvi peldošu jūras dzīvnieku klase. Tiem bija savdabīga ķermeņa uzbūve, kas joprojām izraisa diskusijas par banfozoju sistemātisko piederību. Tiem bija augstāka organizācijas pakāpe nekā radiāli simetriskajiem dzīvniekiem.

Banfozoju fosilijas atrod salīdzinoši reti. Banfozoju klases radniecība un sistemātiskais novietojums joprojām ir neskaidri. Klases anatomija ir neparasta un atšķiras no mūsdienās dzīvojošo dzīvnieku pazīmēm. Banfozojiem izpaužas dažas pirmmutnieku pazīmes, kas liecina par to radniecību ar pirmmutniekiem. Pašreiz pastāv uzskats, ka banfozoji pieder pie otrmutnieku apakšnodalījuma. Jaunākās filoģenētiskās analīzes parāda, ka banfozoji varētu pārstāvēt agrīnu dzīvnieku attīstības posmu ceļā uz hordaiņu parādīšanos. Pašreiz domā, ka banfozoji veidojās no primitīviem divpusēji simetriskiem jūras dzīvniekiem kembrija perioda sākumā.

Banfozoju klases pārstāvji bija divpusēji simetriski dzīvnieki, un tiem bija tikai viena iedomāta simetrijas plakne, kas sadalīja ķermeni divās vienādās daļās. Banfozoji bija otrmutnieki, un tiem dīgļa attīstības laikā primārās mutes (gastroporas) vietā veidojās anālā atvere. Banfozoju ķermenis bija divpusēji simetrisks, 1–20 cm garš. Ķermenis bija iegarens, mīksts un divdaļīgs ar gludu priekšējo daļu. Banfozoju ķermenis bija nedaudz savērpts pa labi. Ķermeņa priekšējā daļa bija plata, ovāla un klāta ar elastīgu kutikulu. Atšķirībā no citiem banfozojiem, A formai (neaprakstītajai sugai) bija sklerotizēta čaula. Tā kā banfozojiem nav atrastas ekstremitātes, taustekļi vai acis, uzskata, ka tiem bija vienkāršs dzīvesveids.

Banfozojiem ķermeņa priekšgalā atradās neliela mutes atvere, aiz tās – rīkle, zarnu kanāls un anālā atvere ķermeņa aizmugurējā galā. Ķermeņa priekšējā daļā atradās vairākas struktūras, kuras uzskata par rīkles spraugām, žaunu atverēm vai filtrācijas kamerām. Banfozoju fosilijās mīkstās ķermeņa ķermeņa daļas saglabājušās slikti, bet uzskata, ka ķermeņa priekšējā daļā bija plašs dobums, kurā notika šķidrumu cirkulācija un barības sagremošana. Nav atrastu pazīmju, kas liecinātu par sarežģītas asinsrites sistēmas vai mineralizēta skeleta klātbūtni. Banfozojiem ķermeņa aizmugurējā daļa bija šaura ar 30–50 segmentiem. Tā bija elastīga un varēja veikt viļņveida kustības. Gredzenveida segmentiem bija vienkārša uzbūve. Uzskata, ka banfozoji varēja lēni peldēt vai dreifēt. Pieņemts, ka banfozoji vairojās dzimumiski un ka tiem bija ārējā apaugļošanās, tomēr pierādījumu tam nav.

Banfozoju klases Banffozoa (Shu, 2005) [= Heteromorphida (Shu, 2005)] pārstāvji mūsdienās ir izmiruši:

1. kārta Banffiata (Aldridge et al., 2007)

            1) dzimta Banffiidae (Caron, 2006)

                        1) ģints Banffia (Walcott, 1911)

                                    Banffia constricta (Walcott, 1911)

                                    Banffia episoma (Conway Morris, Selden, 2015)

                        2) ģints Heteromorphus (Luo, Hu, 1999)

                                    Heteromorphus confusus (Shu, 2005)

                                    A forma, pašreiz neaprakstīta suga

2. kārta Heteromorphida incertae sedis

            1) dzimta Heteromorphida incertae sedis

                        1. ģints Skeemella (Briggs, Lieberman, Halgedahl, Jarrard, 2005)

                                    Skeemella clavula (Briggs, Lieberman, Halgedahl, Jarrard, 2005)

 Zinātnieku vidū nav vienprātības, vai ģints Skeemella pieskaitāma pie vetulikoliju tipa. 

Banfozoji dzīvoja pirms aptuveni 525–500 miljoniem gadu seklās jūrās uz kontinentālajiem šelfiem. Vairums fosiliju ir atrastas Ziemeļamerikā un Ķīnā. Nosaukuma daļa Banff cēlusies no Albertas provinces Banfas pilsētas, kur atrastas banfozoju fosilijas.

Uzskata, ka banfozoji apdzīvoja ūdens kolonnu vai arī uzturējās tieši virs jūras gultnes. Banfozoju fosilijas atrastas tikai kembrija periodā, tādēļ pieņemts, ka banfozoji izmira kembrija perioda beigās. Precīzi izmiršanas cēloņi nav zināmi. Iespējams, ka banfozoji neizturēja ekoloģiskās pārmaiņas un konkurenci ar citiem organismiem.

Uzskata, ka banfozoji bija filtrētāji vai barojās ar bentosu. Banfozoju pētījumi palīdz izzināt divpusējās simetrijas attīstību, hordaiņu senču un mugurkaulnieku veidošanos un izprast kembrija sprādziena norises.