Tabulātu koraļļi ir mūsdienās izmiruši koloniāli jūras koraļļi, kas dzīvoja paleozoja seklajās, siltajās jūrās un veidoja kalcija karbonāta kolonijas. Tiem bija raksturīgas horizontālas kalcija karbonāta plātnītes – tabulas. 

Tabulātu koraļļu tiešie senči nav noskaidroti, bet uzskata, ka tie veidojās ordovika perioda sākumā pirms aptuveni 480–470 miljoniem gadu no agrīnajiem mīkstajiem un bentiskajiem koraļļu priekštečiem. To radniecība ar mūsdienu koraļļiem nav pilnībā skaidra, un precīza izcelsme joprojām tiek pētīta. Tabulātu koraļļu evolūcijā nozīmīga bija radiālās simetrijas attīstība un koloniju veidošanās. 

Tabulātu koraļļi bija staraini simetriski. Tiem bija viena simetrijas ass, ap kuru staraini izvietojās orgāni. Fosilijās mīkstie audi saglabājas reti, tādēļ tabulātu koraļļu iekšējo uzbūvi salīdzina ar mūsdienu koraļļu uzbūvi. Visi tabulātu koraļļi veidoja kolonijas. Tās bija lodveida, kupolveida, lapveida, zarainas, krūmveida, ķēžveida vai cauruļveida. Koloniju veidoja kopīgs ārējais kalcija karbonāta skelets. Polipa ķermenis bija neliels, cilindrisks vai maisveida, šķērsgriezumā apaļš, ovāls vai daudzstūrains, dažus milimetrus diametrā liels. Katrs polips atradās atsevišķā kalcija karbonāta nodalījumā – korallītā. Blīvi izvietoto īpatņu blakus esošās sienas bieži saskārās, tādēļ koloniju fosilijās redzams raksturīgs šūnveida raksts. Tabulātu koraļļu ārējo daļu veidoja kalcija karbonāta sienas, kas bija ar izaugumiem vai gludas. Tabulātu koraļļiem bija raksturīgas skeleta plātnītes – tabulas. Tās bija horizontālas, slīpas, cieši vai atstatus izvietotas. Tabulu formai un izvietojumam ir būtiska nozīme sistemātikā. Atšķirībā no citiem koraļļiem, tabulātu koraļļiem bija vāji attīstītas septas (skeleta iekšpusē radiāli izvietotas vertikālas starpsienas). Daudzām grupām septas bija pilnībā reducējušās. Atsevišķi tabulātu polipi savā starpā bija savienoti ar īpašām caurulītēm jeb komunikācijas kanāliem, kas varēja veidot sarežģītu kolonijas iekšējo tīklu. Tabulātu koraļļiem ārējais šūnu slānis jeb epiderma aizsargāja organismu. Epidermā atradās muskuļu šūnas un dzeļšūnas. Iekšējais šūnu slānis jeb gastroderma izklāja gremošanas dobumu, izdalīja gremošanas fermentus un piedalījās barības vielu sagremošanā un uzsūkšanā. Starp šiem šūnu slāņiem atradās želejveida starpslānis – mezogleja. To izdalīja epitēlija šūnas, un tas piešķīra ķermenim elastību un bija mehānisks balsts. Polipu ķermeņa augšdaļā atradās mutes atvere, pa kuru uzņēma barību un izvadīja vielmaiņas galaproduktus. No mutes atgāja cauruļveida rīkle, kas turpinājās gastrovaskulārajā dobumā. Šo dobumu sadalīja vertikālas iekšējās starpsienas jeb mezentēriji, kas ievērojami palielināja gremošanas virsmu. Tajos atradās dziedzeri un muskuļu šķiedras. Gastrovaskulārais dobums veica barības vielu transportēšanu, gāzu apmaiņu un bija ķermeņa hidrostatiskais balsts. Tabulātu koraļļiem ap muti atradās taustekļi ar dzeļšūnām, kurās bija dzeļkapsulas ar dzeļpavedieniem. Uz dzeļšūnas ārējās virsmas bija maņu orgāns knidocils, kas, saskaroties ar citu organismu, izraisīja uzbudinājumu, tad dzeļkapsula izmeta dzeļpavedienu. Dzeļšūnas izmantoja aizsardzībai vai medījuma notveršanai un pārvietošanai uz muti. Tabulātu koraļļiem nebija elpošanas vai asinsrites orgānu. Elpošana notika caur visu ķermeņa virsmu. Nervu sistēmu veidoja izkliedēts nervu tīkls un jutīgas šūnas epidermā. 

Uzskata, ka tabulātu koraļļiem bija citiem koraļļiem līdzīgs attīstības cikls un ka tie vairojās dzimumiski un bezdzimumiski, tomēr vairošanās detaļas nav zināmas. Dzimumiskās vairošanās laikā dzimumšūnas varēja izdalīt ūdenī, kur notika ārējā apaugļošanās. Pēc apaugļošanās veidojās brīvi peldošs kāpurs jeb planula, kas piestiprinājās pie cieta substrāta, izgāja metamorfozi un pārvērtās par jaunu polipu. Tabulātu koraļļu īpatņiem augot, polips izdalīja kalcija karbonātu un veidoja skeletu. Polips izdalīja horizontālu kalcija karbonāta plātnīti (tabulu), kas nodalīja to no iepriekšējās dzīves telpas. Process atkārtojās, tādēļ vienā korallītā varēja izveidoties daudzas secīgas tabulas. 

Tabulātu koraļļu klases Tabulata (Milne-Edwards, Haime, 1850) pārstāvji mūsdienās ir izmiruši.

Tabulātu koraļļi parādījās ordovika sākumā un īpaši plaši izplatīti bija silūra un devona periodā. Tie izzuda perma perioda beigās pirms aptuveni 252 miljoniem gadu perma izmiršanas laikā. Tiem bija sēdošs un bentisks dzīvesveids. Tabulātu koraļļi apdzīvoja siltas, seklas jūras un bija piestiprinājušies pie jūras gultnes vai cita cieta substrāta. Tabulātu fosilijas var būt sastopamas Latvijas kaļķakmeņos un dolomītos.

Tabulātu polipi, visticamāk, barojās ar sīkiem planktoniskiem organismiem un organiskajām daļiņām, kuras uztvēra ar taustekļiem. Tabulātu koraļļi piedalījās rifu ekosistēmu veidošanā. Tabulātu koraļļu fosilijām ir nozīme paleontoloģijā, nosakot seno jūru un rifu vidi, nogulumiežu veidošanās procesus.