Jātnieku iela atrodas Bolderājas apkaimes dzīvojamās zonas austrumu daļā. Iela ir atzarojums no Lielupes ielas līdz strupceļam, netālu no Hapaka grāvja ietekas Daugavā. Mūsdienās iela nav apdzīvota un tai piegulošā teritorija galvenokārt ir aizaugusi ar krūmājiem un neregulāru, zemu veģetāciju.

Jātnieks ir sportists, kas specializējies jāšanas sportā.

Sākotnējais ielas nosaukums bija Batarejas/Baterijas iela. Rīgas administratīvajā teritorijā iekļauta saskaņā ar 1924. gada 24. februārī Saeimā pieņemto likumu, kas noteica Bolderājas un Daugavgrīvas, kā arī citu Pārdaugavas apkaimju iekļaušanu Rīgas pilsētas administratīvajās robežās. 1925. gadā pārdēvēta par Jātnieku ielu, jo agrākais ielas nosaukums dublēja jau esošo ielas nosaukumu Rīgas pilsētas statistiskajā rajonā – Salā (mūsdienās Zaķusala). Līdz 1940. gadam oficiālā numerācija divos gruntsgabalos. Nacistiskās Vācijas okupācijas periodā nosaukums saglabājās, pielāgojot to vācu valodas lietojumam – Jātnieku iela (Reiterstraße).

Precīzs ielas izveidošanas laiks un apstākļi nav zināmi.

Sākotnējais ielas nosaukums bija saistīts ar Krievijas Impērijas krasta aizsardzības artilērijas bateriju, kas 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā atradās ielas galā pie Hapaka grāvja ietekas Daugavā.

Līdz 20. gs. 30. gadu beigām daļēji ierīkota iela abpus Lielupes ielai, projektā kā iela līdz Gobas ielai.

Mūsdienās iela veido līkumotu atzarojumu no Lielupes ielas līdz strupceļam pie Hapaka grāvja. Tās garums ir 186 metri, segums – jaukts, grants un šķembu un dabīgais zemes.

Mūsdienās iela nav apdzīvota un tai piegulošā teritorija galvenokārt ir aizaugusi ar krūmājiem un neregulāru, zemu veģetāciju, veidojot degradētu, sekundāra rakstura ainavu.

Bolderājas iedzīvotāji, ielas un arhitektūra ir vairākkārt atspoguļota Latvijas Televīzijas ilggadējā raidījumā “Ielas garumā” (sērijās “Bolderājas centrālās ielas”, “Bolderāja”, “Vakarbuļļos un Bolderājā”).