Igauņu studentu biedrības (ISB) pirmsākumi meklējami “Kalevipoega vakaros” (Kalevipoja õhtud), neoficiālās sanāksmēs, kas pirmoreiz notika 1870. gada 26. martā (pēc jaunā stila – 7. aprīlī) Tērbatā (mūsdienās – Tartu). Tikšanās reizēs galvenā uzmanība tika pievērsta igauņu nacionālā eposa “Kalevipoegs” (Kalevipoeg, 1857) lasīšanai, kā arī diskusijām par igauņu valodu, kultūru un sabiedrisko dzīvi. ISB zil-meln-baltās krāsas kļuva par Igaunijas nacionālajām krāsām, bet tās karogs vēlāk kļuva par Igaunijas valsts karoga paraugu. Padomju okupācijas apstākļos 1940. gada 29. jūlijā ISB tika slēgta. Organizācija turpināja darboties trimdā, bet 1988. gada 1. decembrī tika atjaunota Tartu. Mūsdienās tā ir kļuvusi par pasaules igauņus aptverošu organizāciju ar nodaļām Zviedrijā, Kanādā, Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), Somijā un Beļģijā.

Kā vecākā nepārtraukti pastāvošā igauņu studentu organizācija ISB oficiāli ir studentu biedrība, lai gan tās organizatoriskā struktūra un iekšējie noteikumi vairāk atgādina studentu korporācijas modeli.

ISB principi pirmo reizi tika formulēti 1873./1874. gadā. Tie tika pārskatīti 1883. gadā un vairākkārt vēlāk, taču to būtība līdz pat mūsdienām ir palikusi praktiski nemainīga. Saskaņā ar biedrības statūtos ietvertajiem principiem ISB mērķis ir apvienot igauņu izcelsmes studentus un vispusīgi sagatavot tos dzīvei, sniedzot savstarpēju atbalstu akadēmiskajā darbā, pasaules uzskatu veidošanā un rakstura īpašību attīstībā. Biedrība tiecas nodrošināt iespējas iegūt sociālo un pilsonisko izglītību, kā arī atbalstīt biedrus, kuriem nepieciešama finansiāla palīdzība. Viens no galvenajiem biedrības uzdevumiem ir palīdzēt veidot igauņu studentus par pilsoņiem, kuriem piemīt skaidrs pasaules uzskats un atbildīga dzīvesveida izpratne. ISB uzskata savu darbību par nesaraujami saistītu ar igauņu tautas un valsts kultūras attīstību, tādēļ mudina savus biedrus iepazīt Igaunijas kultūras, sabiedrisko un ekonomisko dzīvi. Īpaša nozīme tiek piešķirta nopietnam akadēmiskajam darbam, plašai intelektuālajai attīstībai, literatūrai, mākslai un mūzikai, kā arī fiziskajai veselībai. Jaunākais papildinājums, kas pieņemts 1995. gadā, nosaka: “Biedrība un tās biedri aizstāv neatkarīgas un demokrātiskas Igaunijas Republikas ideālu, un viņi ir gan gatavi, gan apņēmušies aizstāvēt neatkarīgas un demokrātiskas Igaunijas Republikas pastāvēšanu.”

Sākotnēji organizācija bija neformāla biedru kopa, kuras sanāksmes dēvēja par “Kalevipoega vakariem”. Nosaukums “Igauņu studentu biedrība” (Eesti Üliõpilaste Selts) tika pieņemts, kad organizācija 1883. gada 4./16. februārī tika oficiāli reģistrēta Tērbatas Universitātē. Plaši tiek lietots saīsinājums ISB (EÜS); tās nosaukums latīņu valodā ir Societas Studiosorum Estonorum, bet vācu valodā – Verein Studierender Esten.

Biedrības krāsas ir zila, melna un balta. Tās tika izvēlētas 1881. gada 17./29. septembrī. Tās simboli ir biedrības ģerbonis (no 1890. gada), studentu cepure jeb deķelis un krāsu lente. Aktīvie biedri un absolventi nēsā zili-melni-baltu studentu cepuri ar baltu rozeti tās virspusē. 19. gs. beigās jaunākie biedri (biedri kandidāti) nēsāja melnas cepures, 1934. gada 9. aprīlī tika ieviesta zila cepure ar baltu rozeti jaunākajiem biedriem, kas ir atšķirīga ISB atribūtikas iezīme pretstatā melnajām cepurēm, kādas bija jaunākajiem biedriem igauņu studentu korporācijās. ISB biedriem ir gredzeni un nozīmītes ar biedrības ģerboni, kā arī citas studentu organizācijām raksturīgas tradicionālās rotaslietas, piemēram, bircīpfelis (dekoratīvs pulksteņa piekariņš).

Devīze “Patiesība uzvar” (Vincit veritas) bija atainota jau uz 1881. gada ģerboņa. Biedrības pašreizējais ģerbonis ir tapis 1890. gadā un būtībā nav mainījies. Tajā attēlota atvērta grāmata ar vārdiem “Izmanto mirkli” (Carpe diem) un moto – “Stingrs principos, maigs izturēšanās veidā” (Fortiter in re, suaviter in modo).

Biedrības organizatoriskā dzīve norit regulārās sanāksmēs. Studiju semestra laikā katru ceturtdienu biedrības nodaļās notiek sanāksmes, kurās tiek apspriesti aktuālie jautājumi un pieņemti lēmumi par ikdienas darbību. Svarīgākus jautājumus, kas skar ISB kopumā, izlemj studentu biedru un filistru kopsanāksme, kas tiek rīkota nozīmīgos brīžos, piemēram, biedrības gadadienā. Ikdienas pārvaldes darbu veic ievēlēta valde, kuras sastāvā tradicionāli ietilpst priekšsēdētājs, sekretārs un kasieris.

Tā kā dalība biedrībā ir mūža garumā, organizāciju veido gan studenti, gan studiju beidzēji. ISB filistru biedrība (EÜS Vilistlaskogu) dibināta 1884. gadā. Pēc tam, kad 1940. gadā ISB darbība Igaunijā tika aizliegta, tās organizatoriskā pēctecība tika saglabāta trimdā, kur kopš 1944. gada tika veidotas nodaļas. Pēc ISB darbības atjaunošanas Igaunijā (1988), 20. gs. 90. gadu sākumā pakāpeniski tika atjaunota arī filistru biedrības organizatoriskā struktūra. ISB darbības centrs ir tās nams Tartu, J. Tenisona ielā 1 (pabeigts 1902. gadā), taču tai ir nodaļas arī citur Igaunijā un ārvalstīs. 2026. gadā ISB pabeidza sava nama izbūvi Tallinā (Kalasadama ielā 8).

ISB ir noslēgusi oficiālus sadarbības līgumus ar piecām akadēmiskām organizācijām. 1928. gadā noslēgti līgumi ar Helsinku Universitātes (Helsingin yliopisto) “Etelä-Pohjalainen Osakunta” un “Pohjois-Pohjalainen Osakunta”. Sadarbības līgums ar Latvijas studentu biedrību vienību “Austrums” tika noslēgts 1937. gadā, ar Helsinku Universitātes organizāciju “Vasa Nation” – 1991. gadā, bet ar Latvijas studentu korporāciju “Fraternitas Lataviensis” – 2021. gadā. Sadarbība ietver studentu biedru vizītes un savstarpēju piedalīšanos nozīmīgos svētkos un citos pasākumos. Vēsturiski ISB ir uzturējusi ciešas attiecības arī ar latviešu studentu korporāciju “Lettonia”, kuras pirmssākumi Tērbatā ir aptuveni tajā pašā laikā (1870. gada februārī).

ISB nav Igaunijas Korporāciju savienības (IKS; Eesti Korporatsioonide Liit, EKL), t. i., Igaunijas vīriešu studentu korporāciju jumtorganizācijas, dalīborganizācija. Tomēr starp ISB un IKS pastāv oficiāla vienošanās (noslēgta 2004. gadā), kas regulē kārtību, kādā risināmi strīdi starp šīm organizācijām un to biedriem.

ISB darbojas vīru koris, kura tradīcijas aizsākās 19. gs. Kopš 2012. gada ISB katru gadu 29. aprīlī rīko starptautisku paukošanas turnīru, pulcējot akadēmisko organizāciju biedrus gan no Igaunijas, gan ārvalstīm.

ISB pirmsākumi meklējami 1870. gada 26. martā/7. aprīlī, kad Tērbatā, teoloģijas studenta Andreasa Kurikofa (Andreas Kurrikoff) dzīvoklī, tikās pieci igauņu studenti un trīs igauņu sabiedriskie darbinieki. Pirmo dalībnieku vidū bija Jakobs Hurts (Jakob Hurt), Johans Voldemārs Jansens (Johann Voldemar Jannsen), Gustavs Trefners (Gustav Treffner), Hugo Trefners (Hugo Treffner), kā arī Vilhelms Eizenšmits (Wilhelm Eisenschmidt). 19. gs. 70. gados šis neoficiālais pulciņš pakāpeniski izveidojās par oficiāli organizētu studentu biedrību Tērbatas Universitātē, kuras mērķis bija nostiprināt igauņu studentu līdztiesīgu stāvokli starp viņu pārsvarā vācbaltiešu izcelsmes studiju biedriem, kā arī vispusīgi veicināt igauņu kultūru, valodu un izglītību. Tieši šajā laikā ļoti līdzīgā veidā un ar līdzīgu saturu norisinājās arī Tērbatas latviešu literārie vakari, kas vēlāk pārtapa par studentu korporāciju “Lettonia”.

1881. gada 23. maijā/4. jūnijā ISB biedri nolēma dibināt korporāciju “Vironia” un panākt tās atzīšanu universitātes korporāciju jumtorganizācijā Šaržēto konventā. 1881. gada 17. septembrī/29. septembrī iecerētajai korporācijai tika izvēlētas zilā, melnā un baltā krāsa. Mēģinājums cieta neveiksmi vācbaltiešu korporāciju pretestības dēļ un tāpēc, ka trūka nepieciešamo 30 biedru. Tāpēc 1882. gada 22. maijā/3. jūnijā korporācijas dibinātāji no šīs ieceres atteicās, tomēr “Vironias” izvēlētā simbolika netika nomainīta. 1883. gada 4. februārī/16. februārī ISB tika oficiāli reģistrēta Tērbatas Universitātē kā zinātniska studentu biedrība. 1884. gada 23. maijā/4. jūnijā Otepē tika iesvētīts biedrības zil-meln-baltais karogs; vēlāk tas kļuva par Igaunijas valsts karoga prototipu. Otrs mēģinājums dibināt korporāciju norisinājās 1890. gada 6. martā/18. martā, kad biedrība pieņēma lēmumu dibināt studentu korporāciju “Fraternitas Viliensis”, atkal izmantojot zil-meln-baltās krāsas. Šoreiz korporāciju jumtorganizācija Šaržēto konvents šo organizāciju apstiprināja, taču 1890. gada 23. novembrī/5. decembrī Rīgas mācību apgabala kurators atteicās to apstiprināt. Līdz ar to ISB turpināja darboties kā studentu biedrība, kas nebija korporācija. 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā ISB bija kļuvusi par nozīmīgu igauņu nacionālās kultūras dzīves centru. Tās biedri aktīvi darbojās zinātnē, izglītībā, folkloras vākšanā, žurnālistikā un politikā. 1904. gadā ISB atteicās no pienākuma ievērot un uzturēt spēkā Tērbatas studentu korporāciju Vispārējo komānu, kas regulēja studentu un viņu organizāciju savstarpējo mijiedarbību augstskolā. Tas izbeidza arī pienākumu piedalīties divkaujās (menzūrās).

Līdz 20. gs. sākumam igauņu studentu skaits Tērbatas Universitātē bija tik ļoti pieaudzis, ka ISB viena pati vairs nespēja visus gribētājus uzņemt. Vienlaikus pašā ISB radās atšķirīgi viedokļi, jo īpaši par to, vai organizācijai būtu jāturpina darboties galvenokārt kā igauņu nacionālās kultūras veicināšanas biedrībai, vai arī jāpārveidojas par studentu korporāciju. Vairākas vēlākās igauņu studentu organizācijas radās no grupām, kas bija izstājušās no ISB. Studentu korporāciju “Fraternitas Estica” dibināja 12 bijušie ISB biedri, kuri izstājās 1904. gadā pēc tam, kad viņu priekšlikums pārveidot ISB par korporāciju neguva vairākuma atbalstu. Jaunā korporācija tika oficiāli atklāta 1907. gadā. Līdzīgi arī studentu korporācija “Sakala” radās no ISB biedriem, kuri izstājās pēc tam, kad 1908. gadā tika noraidīts viņu priekšlikums atjaunot iepriekšējo korporācijas “Fraternitas Viliensis” projektu. “Sakala” tika oficiāli atklāta 1909. gadā. Studentu biedrība “Veljesto”, ko 1920. gadā dibināja bijušie ISB biedri, pārstāvēja citu virzienu: tās dibinātāji kritizēja pastāvošo biedrību un korporāciju organizatoriskos ierobežojumus, nepietiekamo liberālismu un ierobežotās intelektuālās intereses, tādēļ izveidoja organizāciju, kas nepiederēja pie korporāciju tradīciju loka.

1918. gada 24. novembrī ISB nolēma pilnā sastāvā iesaistīties Igaunijas Brīvības karā. Igaunijas Republikas laikā ISB ievērojami paplašinājās un kļuva par vienu no valsts vadošajām akadēmiskajām organizācijām. 1940. gada 29. jūlijā padomju vara slēdza visas studentu organizācijas. ISB turpināja darbību pagrīdē un vēlāk trimdā, kur tika izveidotas nodaļas Zviedrijā, Vācijā, Lielbritānijā, ASV, Kanādā, Austrālijā un citur. Biedrība tika atjaunota Tartu 1988. gada 1. decembrī, un 1991. gadā tā atguva savu vēsturisko namu.

ISB uzņem igauņu studentus vīriešus no universitātēm un citām augstākās izglītības iestādēm. Jaunus biedrus parasti uzņem rudens un pavasara semestru sākumā. Kandidāts vispirms tiek uzņemts kā jaunākais biedrs; no viņa tiek sagaidīts, ka viņš iepazīsies ar biedrību, tās biedriem, noteikumiem, tradīcijām un vēsturi, vienlaikus piedaloties tās darbībā. Lai kļūtu par pilntiesīgu studentu biedru, nepieciešams oficiāls biedrības lēmums.

Galvenās biedru kategorijas ir parastie biedri (lihtliikmed; pirmos divus semestrus viņus tradicionāli dēvē par noormehed jeb jauniešiem), pilntiesīgie biedri (tegevliikmed), filistri (vilistlased), studējošie filistri (üliõpilasvilistlased) un goda filistri (auvilistlased). Dalība biedrībā studiju laikā tiek uzskatīta par vienu no posmiem mūža garumā ilgstošā saistībā ar biedrību. Pēc studiju pabeigšanas vai pārtraukšanas biedri parasti pievienojas filistru biedrībai. Biedru skaits ISB pieauga līdz ar igauņu izglītotās elites paplašināšanos. 1913. gadā ISB bija 592 biedri, tostarp 180 studenti un 412 absolventi. Līdz 1940. gadam biedru skaits sasniedza aptuveni 1100. 2011. gadā biedrībā visās tās nodaļās kopumā bija 876 biedri. Uz 2026. gada 25. augustu biedrības biedru sarakstā bija 995 vārdi: 250 biedru pārstāvēja nodaļas ārpus Igaunijas, bet 745 – biedrības nodaļas Igaunijā.

Starp ievērojamākajiem biedrības biedriem ir bijuši Jāns Tenisons (Jaan Tõnisson), Villems Reimans (Villem Reiman), Oskars Kallass (Oskar Kallas), Pēters Pelds (Peeter Põld), Johans Keps (Johan Kõpp), kā arī daudzi vēlākie zinātnieki, rakstnieki, politiķi un sabiedriskie darbinieki. Mūsdienās  ievērojami biedri ir tādas politiskas personības kā Igaunijas prezidenti Tomass Hendriks Ilvess (Toomas Hendrik Ilves) un Alars Kariss (Alar Karis), kā arī vēsturnieks un bijušais premjerministrs Marts Lārs (Mart Laar). ISB biedrs ir arī informācijas tehnoloģiju vizionārs Jāns Tallins (Jaan Tallinn).

Izdevējdarbība ir bijusi nozīmīga ISB kultūras aktivitāšu sastāvdaļa jau kopš 19. gs. Biedrība 1883. gadā izveidoja literāro komisiju. Tās svarīgākais un ilgstošākais izdevums ir ISB albums Eesti Üliõpilaste Seltsi Album; tā pirmais sējums, kas iznāca 1889. gadā 2000 eksemplāru tirāžā, tika izdots V. Reimana redakcijā. Pirmie deviņi sējumi tika izdoti 1889., 1894., 1895., 1899., 1900., 1901., 1902., 1910. un 1915. gadā. Vēl divi sējumi tika izdoti Igaunijas pirmās neatkarības laikā – 1934. un 1940. gadā.

Albumu izdošanas tradīcija tika turpināta trimdā; 12.–16. sējums iznāca attiecīgi 1955., 1960., 1965., 1970. un 1990. gadā. 17. sējums, kas tika izdots 1996. gadā, bija pirmais, kas pēc 55 gadu pārtraukuma atkal tika izdots Igaunijā. Nākamie sējumi sekoja 2000., 2009. un 2020. gadā. Divdesmitais albums, kas tika izdots 2020. gada 7. aprīlī, atzīmējot ISB 150. gadadienu, ietver rakstus, esejas, literārus darbus un ISB mākslinieku darbu reprodukcijas. Jaunākais albums – 11. – tika izdots 2025. gadā.

Vēl viens nozīmīgs izdevums bija populārais kalendārs Sirvilauad, kas tika izdots laikposmā no 1896. līdz 1921. gadam. Tas bija paredzēts plašam lasītāju lokam un apvienoja kalendāra informāciju ar populārzinātniskiem rakstiem un praktisku informāciju. Kalendāra tirāža strauji pieauga: 1897. gada izdevums tika iespiests 6000 eksemplāros, nākamajā gadā – 15 000, bet līdz 1902. gadam tirāža sasniedza 25 000 eksemplāru.

ISB ir izdevusi arī grāmatas par biedrības vēsturi, igauņu kultūru un vēsturi, kā arī akadēmisko dzīvi. Nozīmīgs agrīns piemērs ir J. Kepa darbs “Igauņu studentu biedrības vēsture 1870–1905” (Eesti Üliõpilaste Seltsi ajalugu 1870–1905), kas tika izdots 1925. gadā. Izdevējdarbība ir turpinājusies arī 21. gs. ar izdevniecības “EÜS Kirjastus” starpniecību.