AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2026. gada 16. novembrī
Ježijs Gžibovskis (Jerzy Grzybowski)

Sergejs Saharovs

(Сергей Петрович Сахаров, Sjarhejs Saharavs, baltkrievu Сяргей Пятровіч Сахараў; 29.09.1880. Polockā, Vitebskas guberņā, Krievijas Impērijā, tagad Polacka, Baltkrievija‒22.04.1954. Rīgā. Apglabāts Ivana kapos Rīgā)
Latvijas baltkrievu sabiedriski politiskais darbinieks, publicists, vēstures pētnieks, etnogrāfs un pedagogs

Saistītie šķirkļi

  • Konstantīns Jezovitovs

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Sociālā izcelšanās, izglītība un ģimene
  • 3.
    Profesionālā, politiskā un sabiedriskā darbība
  • 4.
    Nozīmīgākie darbi un sasniegumi
  • 5.
    Novērtējums
  • Saistītie šķirkļi
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Sociālā izcelšanās, izglītība un ģimene
  • 3.
    Profesionālā, politiskā un sabiedriskā darbība
  • 4.
    Nozīmīgākie darbi un sasniegumi
  • 5.
    Novērtējums
Kopsavilkums

Sergejs Saharovs bija viens no baltkrievu mazākumtautības organizatoriem un aktīvākajiem darbiniekiem Latvijā no 1921. līdz 1945. gadam. Darbojās vairākās lielākajās baltkrievu kultūras, izglītības un politiskajās organizācijās Latvijā. No 1921. līdz 1925. gadam bija Latvijas Republikas Izglītības ministrijas Baltkrievu izglītības pārvaldes vadītājs. No 1925. līdz 1932. gadam bija Daugavpils Valsts baltkrievu ģimnāzijas direktors. Vācu okupācijas laikā bija arī baltkrievu izglītības organizators Latvijā.

Sociālā izcelšanās, izglītība un ģimene

Dzimis psalmista (pareizticīgo baznīcas dziedātāja) ģimenē. 1901. gadā absolvēja Vitebskas pareizticīgo garīgo semināru (Витебская духовная семинария). No 1907. līdz 1911. gadam studējis Tērbatas Universitātes (mūsdienās Tartu Universitāte, Tartu Ülikool) Juridiskajā fakultātē, vienlaikus kā klausītājs apmeklējis arī Vēstures un filoloģijas fakultātes lekcijas.

1905. gadā apprecējās ar Volhu Nikanoviču (Вольга Фёдараўна Нікановіч), kura starpkaru periodā kļuva pazīstama kā baltkrievu rakstniece Latvijā. Ģimenē dzimis dēls Dzmitrijs (Дзмітрый) un divas meitas – Haļina (Галіна) un Irina (Ірына).

Profesionālā, politiskā un sabiedriskā darbība

No 1911. līdz 1913. gadam strādāja par skolotāju Vitebskas skolās un Vitebskas skolotāju institūtā (Витебский учительский институт). Vienlaikus bijis Vitebskas Zinātniskās arhīvu komisijas (Витебская учёная архивная комиссия) sekretārs. No 1913. gada līdz 1917. gada sākumam strādāja par tautskolu inspektoru Tērbatā, pēc tam tālākos darba meklējumos no maija līdz oktobrim dzīvoja Pinskā, Barisavā, Minskā un Mogiļevā (Mahiļeva). 1917. gadā ieradās Latvijā, kur 1917. gada 27. novembrī ieguva Ludzas pilsētas krievu ģimnāzijas direktora amatu un ieņēma to līdz 1922. gada 1. septembrim.

1921. gada maijā iepazinās ar Konstantīnu Jezovitovu (Константин Борисович Езовитов), ievērojamāko baltkrievu sabiedrisko darbinieku Latvijā. K. Jezovitova mudināts, S. Saharovs iesaistījās baltkrievu kultūras un izglītības biedrībā “Bacjkauščina” (Бацькаўшчына, latviski ‘Tēvzeme’), vadīja tās Ludzas nodaļu un darbojās biedrības valdē. 1923. gada decembrī S. Saharovs piedalījās baltkrievu kultūras un izglītības biedrības “Ruņ” (Рунь) dibināšanā Rīgā.

S. Saharovs aktīvi iesaistījās arī baltkrievu pamatskolu un vidējās izglītības iestāžu veidošanā Latvijas Republikā. No 1921. gada 18. oktobra līdz 1925. gada 21. janvārim bija Izglītības ministrijas Baltkrievu izglītības pārvaldes vadītājs. Viņa pārziņā bija vairāki desmiti pamatskolu un divas ģimnāzijas – Daugavpilī un Ludzā. 1925. gada 8. aprīlī S. Saharovs stājās Daugavpils Valsts baltkrievu ģimnāzijas direktora amatā un ieņēma to līdz 1932. gada augustam. Pedagoģisko darbu apvienoja ar sabiedriski politisko un kultūras darbību. Bijis Latvijas Baltkrievu skolotāju biedrības Daugavpils nodaļas priekšsēdētājs, darbojās baltkrievu kultūras un izglītības biedrību “Ruņ” un “Aratij” (Араты) valdē, kā arī aktīvi iesaistījās Baltkrievu teātra biedrībā Latvijā.

1922. un 1925. gadā kandidēja Saeimas vēlēšanās no Baltkrievu vēlēšanu komitejas saraksta, taču netika ievēlēts. Vadījis Latvijas Saeimas, pilsētu, apriņķu un pagastu pašvaldību baltkrievu vēlētāju biedrības Daugavpils nodaļu. 1931. gadā piedalījās Baltkrievu demokrātiskās partijas Latvijā dibināšanā. Partija bija noslēgusi vienošanos ar Progresīvo tautas apvienību, cerot panākt savu pārstāvju ievēlēšanu 4. Saeimā. S. Saharovs nekad neieguva Saeimas deputāta mandātu, bet kopš 1928. gada darbojās Daugavpils pilsētas domē.

Pēc Kārļa Ulmaņa 1934. gada 15. maija apvērsuma S. Saharovs pārtrauca pedagoģisko darbu un pievērsās zinātniskajai pētniecībai, pētot Latvijas baltkrievu tautas kultūru. 1939. gadā iestājās Latvijas Baltkrievu biedrībā un kļuva par tās priekšsēdētāja vietnieku. Pirmās padomju okupācijas laikā (1940–1941) sabiedriskajā darbībā nav iesaistījies.

Sākoties vācu okupācijai, atgriezās izglītības darbā. Iestājās Baltkrievu nacionālajā komitejā, kas kopš 1942. gada marta bija zināma kā Baltkrievu apvienība Latvijas ģenerālapgabalā. Piedalījās baltkrievu pamatskolu un vidusskolu tīkla izveidē Ludzas apriņķī. 1941. gada rudenī organizēja un kļuva par pirmo direktoru Baltkrievu ģimnāzijā Indrā. 1942. gadā iecelts par Baltkrievu ģimnāzijas direktoru Zilupē. Ģimenes apstākļu dēļ 1944. gada maijā pārcēlās uz Rīgu, kur atradās padomju okupācijas karaspēka ienākšanas laikā.

1945. gada 9. jūlijā apcietināts. Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) Augstākās tiesas kolēģija piesprieda viņam piecu gadu ieslodzījumu. Sodu izcieta Karabasas un Batikas labošanas darbu nometnēs (Karagandas apgabals, Kazahijas PSR). 1950. gada augustā atgriezās Latvijas PSR, kur atsāka pētījumus par baltkrievu kultūru Latgalē un Zemgalē.

Nozīmīgākie darbi un sasniegumi

S. Saharova galvenais nopelns bija baltkrievu kultūras un izglītības tiesību aizstāvēšana un nostiprināšana Latvijā. Viņš tiek uzskatīts par otro nozīmīgāko un aktīvāko baltkrievu nacionālās kustības darbinieku Latvijā pēc K. Jezovitova. Bija viens no baltkrievu kultūras un izglītības sistēmas veidotājiem Latvijas Republikā.

Daugavpils Valsts baltkrievu ģimnāzijas direktora amatā S. Saharovs pārveidoja šo izglītības iestādi par baltkrievu kultūras un izglītības dzīves centru Latvijā. Viņš rosināja skolotājus un skolēnus veikt etnogrāfiskus pētījumus par baltkrievu kultūru Latgalē un Zemgalē. Šo pētījumu gaitā apkopots vairāk nekā 3000 Latgales baltkrievu tautasdziesmu, teiku un citu folkloras materiālu vienību, no kurām daļa publicēta.

S. Saharovs darbojās arī kā publicists un vēstures pētnieks, sarakstījis daudzus zinātniskus un populārzinātniskus darbus par pareizticīgo baznīcu Latgalē un Baltkrievijas vēsturi, īpašu uzmanību pievēršot Latvijas un Baltkrievijas pierobežas teritorijām. Viņa darbi publicēti gan Latvijā, gan Polijā.

Novērtējums

Neraugoties uz daudzajiem sasniegumiem un ieguldījumu baltkrievu kultūrā, S. Saharovs ilgu laiku bija plašākai Latvijas un Baltkrievijas sabiedrībai mazpazīstams. Situācija mainījās tikai pēc Latvijas un Baltkrievijas neatkarības atjaunošanas. S. Saharova zinātniskais un publicistiskais mantojums nodots Baltkrievijai un pašlaik glabājas Baltkrievijas Nacionālās Zinātņu akadēmijas (Нацыянальная акадэмія навук Беларусі) Centrālajā zinātniskajā bibliotēkā (Цэнтральная навуковая бібліятэка) Minskā. Daļa viņa darbu atrodama arī Viļņas un Rīgas bibliotēkās un arhīvos.

Nozīmīgākie darbi

‍Сахарава, В. і Сахараў, С., Выбраныя творы, Мінск, Кнігазбор, 2015.

Сахараў, С., Народная творчасьць Латгальскіх і Ілукстэнскіх беларусаў, Рыга, Таварыства беларусаў Латвіі, 1940.

Сахараў, С., Полацкі князь Усяслаў – нацыянальны беларускі асілак, Вільня, Kałossie, 1939.

Сахаров, С., Город Лудза в прошлом и настоящем: популярный очерк, Рига, 1935.

Сахаров, С., Православные церкви Латгалии: историко-статистическое описание, Рига, издание автора, 1939.

Сахаров, С., Преподобная Евфросиния, княжна Полоцкая, Рига, 1938.

Saistītie šķirkļi

  • Konstantīns Jezovitovs

Autora ieteiktie papildu resursi

Ieteicamā literatūra

  • Грыбоўскі, Ю., Беларусы ў Латвіі (1918–1945 гг.), Беласток, Фонд Kamunikat.org, Беларускае гістарычнае таварыства, 2025.
  • Екабсон, Э., ‘Белорусы в Латвии в 1918–1940 годах’, А. Мальдзіс (рэд.), Беларуская дыяспара як пасярэднiца ў дыялогу цывiлiзацый. Матэрыялы III Мiжнароднага кангрэса беларусiстаў, Мінск, Беларускі кнігазбор, 2001, с. 47–71.
  • Казлоўскі, і M. Панізьнік, С. (рэд.), Крывіцкія руны. Беларускі культурны мацярык у Латвіі, вып. ІІ, Мінск, Кнігазбор, 2017.
  • Ліс, М., ‘Літаратурна-публіцыстычная дзейнасць С.П. Сахарава’, Інфармацыйнае забеспячэнне навукі: праблемы, пошукі, рашэнні. Зборнік навуковых артыкулаў, Мінск, Красіка-Прынт, 2000, с. 130–134.
  • Ліс, М., ‘Педагагічная і культурна-асветніцкая дзейнасць С.П. Сахарава’, Весці Акадэміі навук Беларусі. Серыя гуманітарных навук, No. 3, 1995, с. 99–105.
  • Ліс, М., ‘Сяргей Сахараў. Асветнік, змаганец, фалькларыст’, Літаратура і Мастацтва, No. 52, 1993, с. 13.
  • Ліс, М., ‘Сяргей Сахараў і беларуска-балцкія сувязі’, Кантакты і дыялогі, No. 10, 1996, с. 16–20.

Ježijs Gžibovskis (Jerzy Grzybowski) "Sergejs Saharovs". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/303824-Sergejs-Saharovs (skatīts 16.11.2026)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/303824-Sergejs-Saharovs

Šobrīd enciklopēdijā ir 6084 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2026. © Tilde, izstrāde, 2026. © Orians Anvari, dizains, 2026. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana