“Augstas gudrības grāmata” ir viens no nozīmīgākajiem 18. gs. latviešu laicīgās literatūras darbiem, publicēts Aizputē 1774. gadā. Tās autors G. F. Stenders sarakstījis arī prozu un dzeju latviešu valodā un veicis pētījumus latviešu valodniecībā. Šī grāmata tapa kā daļa no tautas apgaismības programmas Kurzemē. Iespaidojoties no tautas jeb zemnieku apgaismības vācvalodīgajās zemēs, šīs kustības mērķis bija veicināt zemnieku izglītību, redzesloka paplašināšanos, sniegt tiem zināšanas, kas palīdzētu iepazīties ar jaunākajiem atklājumiem lauksaimniecībā, medicīnā, zinātnē. Tautas apgaismība arī attīstīja lasīšanas paradumu veicināšanu, popularizējot izklaidējošu un pamācošu daiļliteratūru. “Augstas gudrības grāmata” tika izdota otrajā izdevumā 1776. gadā, savukārt 1796. gadā nāca klajā tās trešais izdevums, kuru papildināja G. F. Stendera dēls Aleksandrs Johans Stenders (Alexander Johann Stender) ar Jelgavas pedagoga Matiāsa Stobes (Matthias Stobbe) palīdzību.