Ar panākumiem darbojās futbolā, basketbolā, bendijā un īpaši nozīmīgu ieguldījumu sniedza Latvijas hokeja attīstībā. Viņš bija viens no pirmajiem hokeja popularizētājiem Latvijā.

Mācījies Viļa Olava komercskolā.

20. gs. 20. gadu beigās, uzturoties un spēlējot futbolu Vīnē, apguva hokeju Wiener Eislauf-Verein klubā. Pirms 1930./1931. gada sezonas kopā ar zviedru Svenu Jansonu (Sven Janson) vadīja hokeja noteikumu kursus Rīgā. 1930./1931. gada sezonā organizēja hokeja komandu biedrībā “Rīgas Vanderers”, spēlēja tās sastāvā un pirms šīs pašas sezonas palīdzēja hokeja iemaņas apgūt arī “Universitātes Sporta” topošajiem hokejistiem. 1931. gadā pārgāja uz Rīgas Armijas Sporta klubu (ASK), kur ar aktīvu A. Jurgena līdzdalību tika izveidota hokeja komanda, kas 20. gs. 30. gados piecas reizes kļuva par Latvijas čempionvienību. A. Jurgens kļuva par daudzpusīgu spēlētāju – sākumā uzbrucēju, no 1935. gada galvenokārt aizsarga pozīcijā. ASK sastāvā A. Jurgens spēlēja sešas sezonas (1931/1932–1936/1937), kā spēlētājs trīs reizes kļūstot par valsts čempionu (1934–1936); bija ASK komandas kapteinis. Sākumā bija ASK spēlējošais treneris, bet 1937. gadā pārtrauca aktīva hokejista gaitas un turpināja trenēt ASK komandu. A. Jurgena trenētā ASK vienība Latvijas hokeja čempionu titulu izcīnīja vēl divas reizes (1938, 1939).

Latvijas hokeja izlases sastāvā aizvadīja 17 oficiālas valstssacīkstes (1932–1937), t. sk. Eiropas čempionātā Berlīnē (1932), pasaules čempionātos Prāgā (1933) un Davosā (1935), ziemas olimpiskajās spēlēs Garmišā-Partenkirhenē (1936). Latvijas izlases kapteinis (1933, 1937). Spēlēja Rīgas izlases sastāvā. Latvijas valstsvienības treneris (1935–1940), sākumā kā spēlējošais treneris (1935–1937). Latvijas valstsvienības oficiālais pārstāvis (1938–1940), t. sk. divos pasaules čempionātos (1938, 1939).

20. gs. 30. gados darbojās Latvijas Ziemas sporta savienības (LZSS) Bendija-hokeja (vēlāk – Hokeja) sekcijā, bija tās valdes loceklis – hokeja lietu pārzinis. LZSS valdes loceklis un LZSS Hokeja sekcijas vadītājs (1937–1940). 20. gs. 30. gados hokeja spēļu tiesnesis. 1938. gadā Starptautiskās Hokeja federācijas (Ligue International de Hockey sur Glace, LIHG; no 1954. gada International Ice Hockey Federation, IIHF) apstiprināts par vienu no četriem starptautisko hokeja spēļu tiesnešiem Latvijā. 20. gs. 30. gados vienīgais Latvijas pārstāvis, kurš kā laukuma tiesnesis bija tiesājis hokeja spēli pasaules čempionātā (1939). LZSS Hokeja tiesnešu kolēģijas priekšsēdētājs (1935–1936).

Prasmīgi spēlēja bendiju, t. sk. Latvijas bendija izlasē, kā arī citās starptautiskajās bendija sacīkstēs. Bija viens no rezultatīvākajiem bendija valstsvienības spēlētājiem. Par Latvijas bendija čempionu kļuva trīs reizes (1924, 1927, 1931).

Viens no sava laika izcilākajiem Latvijas futbola vārtsargiem. Starpkaru posmā bija visvairāk spēļu Latvijas futbola izlasē aizvadījušais vārtsargs (36 oficiālas valstssacīkstes; 1924–1935), t. sk. vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē (1924). Futbolu spēlēja Rīgas klubos Jaunekļu kristīgā savienība (1921–1922), Rīgas Futbola klubs (1923–1927), “Rīgas Vanderers” (1928–1931), ASK (1932–1938), kā arī ārzemēs – Vīnes Austria (1928–1929). Četrkārtējs Latvijas futbola čempions (1924–1926; 1932). Bija futbola tiesnesis, darbojās Latvijas Futbola savienībā un Rīgas apgabala futbola savienībā.

20. gs. 20. gados ar panākumiem spēlēja arī basketbolu; par Latvijas basketbola čempionu kļuva divreiz (1925; 1926), startēja Latvijas basketbola izlasē.

1940./1941. gada sezonā trenēja RDKA (Рижский Дом Красной Армии, Sarkanās armijas Rīgas nams) hokeja vienību. 1942./1943. gada sezonā trenēja hokeja komandu “Daugavieši”. Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (PSR) futbola čempionātā bija “Rīgas Gaļas kombināta” futbola komandas vārtsargs (1941). Nacistu okupācijas laikā darbojās futbola organizācijas jomā, bija ievēlēts atjaunotajā ASK padomē. Tiesāja futbola spēles okupācijas gados (1940–1944).

Otrā pasaules kara beigās nonāca Vācijā, pēc kara dzīvoja Rietumvācijā, 20. gs. 40. gadu beigās izceļoja uz Kanādu. 20. gs. 50. gados aktīvi piedalījās latviešu trimdas sabiedriskajā un sporta dzīvē Kanādā – bija Monreālas Latviešu Sporta kluba priekšnieks (1953–1955), LSAK (Latviešu Sporta apvienība Kanādā) valdes loceklis. Futbola spēļu tiesnesis gan pēc Otrā pasaules kara Vācijā, gan pēc tam Kanādā.

A. Jurgena darbība sportā novērtēta ar dažādiem apbalvojumiem, t. sk. Latvijas Sporta organizāciju apvienības godazīmi “Par nopelniem” (1933), LZSS nozīmi “Par nopelniem” (1937), Atzinības krustu (1938), Latvijas Fiziskās kultūras un sporta komitejas goda zīmi (1939).