Pētījumi par saikni starp iedzīvotāju pārmaiņām un ekonomisko izaugsmi 21. gs. sākumā bijuši īpaši nozīmīgi demogrāfisko tendenču dēļ jaunattīstības valstīs. Pasaules jaunattīstības valstis (tajās dzīvo lielākā daļa pasaules iedzīvotāju) ir dažādos demogrāfiskās pārejas posmos no augstiem uz zemiem mirstības un auglības rādītājiem. Šī pāreja rada demogrāfiskā uzplaukuma kohortu, kas pakāpeniski sāk ienākt valstu darba tirgū. Kopā ar pareizu ekonomisko un demogrāfisko politiku šī parādība rada ievērojamu ekonomiskās izaugsmes potenciālu.
Svarīgs virziens mūsdienu ekonomiskajā demogrāfijā ir ekonometrisko modeļu izstrāde, kas ļauj pētīt ekonomisko un demogrāfisko procesu attiecības gan valstu, gan atsevišķu reģionu līmenī. Jaunāko modeļu priekšrocība ir tāda, ka procesu savstarpējā saistība tiek skatīta dinamiski, nevis statiski. Tāpēc secinājumi, kas tiek iegūti no ekonomikas un demogrāfisko procesu mijiedarbības analīzes, nav vien funkcionāli (faktu konstatēšana), bet ir balstīti uz korelāciju (t. i., tos var praktiski izmantot, lai prognozētu un pēc tam arī praktiski regulētu situāciju noteiktā reģionā konkrētā brīdī). Piemēram, iedzīvotāju dzīves līmeņa pieaugums vai kritums nav tieši atkarīgs no dzimstības un nāves gadījumu skaita izmaiņām, bet noteiktā ekonomiskā situācijā tas var būtiski ietekmēt mirstību vai dzimstību noteiktā reģionā un motivēt attiecīgas korekcijas ekonomiskajā vai reģionālajā politikā.