Pirmās publikācijas par demogrāfijas datiem un to aprakstošu analīzi izdotas 18. gs. otrajā pusē. 19. gs. otrajā pusē Latvijas teritorijā atsevišķos reģionos un pilsētās sāka organizēt tautas skaitīšanas (1863. gadā Kurzemē, 1867. gadā Vidzemes pilsētās, 1881. gadā Kurzemē un Vidzemē), iedzīvotāju kustības uzskaiti un publicēt apskatus par iedzīvotāju skaitu, sastāvu un demogrāfiskiem procesiem. Plašu informāciju par iedzīvotājiem Latvijas teritorijā sniedza pirmā un vienīgā 1897. gada Viskrievijas tautas skaitīšana. Tautas skaitīšanas notika arī atsevišķās pilsētās, piemēram, 1868. gadā Daugavpilī un 1913. gadā Rīgā. Šī laika posma datu avotu apzināšana un pētījumi vēsturiskajā demogrāfijā turpinās.

Demogrāfijas pirmsākumi Latvijas Republikā saistīti ar valsts statistikas sistēmas attīstību un pētījumiem Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē. Latvijā regulāri notika tautas skaitīšanas (1920, 1925, 1930, 1935). Demogrāfijas dati un to analīze tika publicēti Latvijas un Rīgas pilsētas Statistikas gadagrāmatās, Valsts statistiskās pārvaldes mēneša biļetenos, žurnālā “Ekonomists”, Latvijas Universitātes zinātniskajos rakstos un citur. To autori bija Kārlis Balodis, Ernests Bulmerinks, Rolands Freijvalds, Oļģerts Piņķis, Marģers Skujenieks un citi.

Iedzīvotāju uzskaite Latvijā turpinājās arī padomju un vācu okupācijas laikā. 1943. gadā notika tautas skaitīšana, kas gan neaptvēra visus iedzīvotājus. Analīzi par Latvijas demogrāfisko attīstību 20. gs. 40. gados ir publicējis Grigorijs Lemperts. Analīze tika publicēta dienesta lietošanas vajadzībām, nevis plašam lasītāju lokam. Demogrāfisko pētījumu attīstību Latvijā pirmajās divās pēckara desmitgadēs kavēja regulāru un detalizētu statistisko datu publikāciju trūkums, iedzīvotāju statistikas datu izmantošanas ierobežojumi un uzskats par demogrāfiju kā nenozīmīgu sociālo zinātņu nozari. Padomju okupācijas laikā tautas skaitīšanas notika 1959., 1970., 1979. un 1989. gadā. Demogrāfiskās statistikas datus Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Centrālā statistikas pārvalde publicēja 1961.‒1987. gadā galvenokārt biļetenos dienesta lietošanas vajadzībām. Kopš 1988. gada Centrālās statistikas pārvaldes publikācijas par iedzīvotāju skaitu un kustību kļuva publiski pieejamas (Demogrāfijas gadagrāmatas, apsekojumu rezultāti un citi). Demogrāfijas pētījumi padomju sociālo zinātņu metodoloģijas kontekstā tika veikti LPSR Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtā – par demogrāfiskās uzvedības, demogrāfiskās politikas, dzimstības, ģimenes, iedzīvotāju laika budžetu u. c.  jautājumiem (Pārsla Eglīte, Zigrīda Goša,  Ieva Markausa, Inna Zariņa u. c.),  PSRS Centrālās statistikas pārvaldes Statistikas zinātniski pētnieciskā institūta Latvijas nodaļā ‒ par demogrāfiskās attīstības, dzimstības, migrācijas, iedzīvotāju uzskaites pilnveidošanas u. c. jautājumiem (Bruno Mežgailis, Nikolajs Baranovskis, Pēteris Zvidriņš u. c.), Latvijas Valsts universitātē ‒ par demogrāfiskās politikas, ekonomiskās demogrāfijas, ģimenes, dzimstības, mirstības un mūža ilguma izmaiņu tendencēm un atšķirībām (P. Zvidriņš, Andis Lapiņš, Juris Krūmiņš, Atis Bērziņš un citi).

Latvijā pirmo demogrāfijas kursu studiju programmā iekļāva 1968. gadā (Latvijas Valsts universitātē), atkārtoti tika izdoti demogrāfijas mācību līdzekļi. 1979. gadā Latvijas Valsts universitātes reorganizācijas rezultātā izveidoja Statistikas un demogrāfijas katedru (2013.–2016. gadā Publiskās pārvaldes, demogrāfijas un sociāli ekonomiskās statistikas katedra). 1982.‒2013. gadā demogrāfijas pētījumi Latvijas Universitātē notika arī Demogrāfijas zinātnisko pētījumu grupā (vēlāk Demogrāfijas centrā). Piešķirt zinātniskos grādus statistikā un demogrāfijā kopš 1976. gada Latvijā bija liegts, tāpēc disertācijas par Latvijas demogrāfijas problēmām tika aizstāvētas galvenokārt Maskavā un Pēterburgā.

Kopš neatkarības atgūšanas pētnieku skaits demogrāfijas jomā Latvijā samazinājies. Tomēr paplašinājās pētnieku dalība starptautiskās konferencēs un pētniecības projektos. Demogrāfijas pētījumu attīstību sekmēja informācijas izmantošana no Iedzīvotāju reģistra u. c. reģistriem, no izlases pētījumiem un tautas skaitīšanām. Latvijas Zinātnes padomes finansējumu demogrāfijas pētījumiem galvenokārt saņēmuši Latvijas Universitātes un Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta pētnieki. Nozīmīgu vietu demogrāfijas pētījumos ieņēmušas iedzīvotāju mobilitātes un starptautiskās migrācijas problēmas. 2014. gadā Latvijas Universitātē izveidots Diasporas un migrācijas pētījumu centrs.

Kopš neatkarības atjaunošanas demogrāfijas pētījumu projekti Latvijas Universitātē un Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtā veikti par Latvijai aktuāliem jautājumiem: demogrāfiskās politikas pilnveidošana, dzimstības un ģimenes apsekojums, mājsaimniecību un ģimeņu attīstība, demogrāfisko struktūru izmaiņas Latvijā 20. un 21. gs. mijā, iedzīvotāju novecošanās diferenciācija un aktīva mūža ilguma pagarināšana, demogrāfiskās attīstības prognozēšana, demogrāfiskā attīstība Latvijas reģionos, depopulācija Latvijā, latviešu un etnisko minoritāšu demogrāfiskā attīstība. Valsts pētījumu programmā sociālajās zinātnēs EKOSOC-LV (2014–2018) tiek realizēts projekts “Sabiedrības atjaunošana, samazinot depopulācijas riskus, veicinot tautas ataudzi un saiknes ar diasporu sekmīgai Latvijas tautsaimniecības transformācijai”. Projekts aptver plašu demogrāfijas problēmu loku. Tajā iesaistīti Latvijas Universitātes u. c. institūciju pētnieki. Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūtā pētījumus paleodemogrāfijā veic Gunita Zariņa. Ekonomiskās krīzes izraisītās demogrāfiskās sekas Latvijā aktivizēja starpvalstu migrācijas un diasporas pētījumus (Mihails Hazans). Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieki ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu realizēja projektu “Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika”.

Latvijas integrācijas Eiropas Savienībā (European Union) un starptautiskā salīdzinājumu kontekstā Latvijas Universitātē realizēti vairāki demogrāfijas pētījumu projekti. Tie ir par tādām tēmām kā iedzīvotāju sastāva novecošanās, demogrāfiskās informācijas izplatības veicināšana, demogrāfisko struktūru attīstība Centrālās un Austrumeiropas valstīs, migrācijas un etniskās demogrāfijas pētījumi, veselīgā mūža ilguma tendences un diferenciācija, metodoloģija iedzīvotāju veselības faktoru izpētei  un citām.

Nozīmīgākie pētnieki demogrāfiskās politikas un dzimstības jomā ir P. Eglīte, Ilmārs Mežs, P. Zvidriņš, tautas attīstības, veselības, dzīves ilguma un izglītības jomā ‒ J. Krūmiņš. J. Krūmiņš kopš 2013. gada ir Eiropas vadošo demogrāfijas pētījumu centru tīkla Population Europe uzraudzības padomes loceklis. Iedzīvotāju ekonomikas, diasporas un migrācijas pētījumus veicis M. Hazans. Trimdā par demogrāfijas jautājumiem publicējušies Juris Dreifelds, Rasma Kārkliņa, Gundars Ķeniņš-Kings.

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas Latvijas demogrāfi iekļāvušies lielākajās starptautiskajās profesionālajās organizācijās ‒ Starptautiskajā Iedzīvotāju zinātniskās pētīšanas savienībā (International Union for the Scientific Study of Population), Eiropas iedzīvotāju pētīšanas savienībā (European Association for Population Studies) ‒ un piedalās Ziemeļvalstu Demogrāfijas asociācijas (Nordic Demographic Society) rīkotajās sanāksmēs. Cieša sadarbība ar statistiķiem deva iespēju Latvijas demogrāfiem iekļauties Latvijas statistiķu asociācijā (1999), neizveidojot atsevišķu demogrāfijas pētnieku biedrību.

Demogrāfijas jautājumi regulāri tika iekļauti Latvijas Statistikas institūta un Centrālās statistikas pārvaldes gadskārtējo periodisko zinātnisko rakstu krājumos sērijā “Statistikas un pārvaldes problēmas” un “Statistikas zinātnisko pētījumu rezultāti”. Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts 1997.–2013. gadā publicējis pētnieciskā darba rezultātus sērijā “Apcerējumi par Latvijas iedzīvotājiem”. Demogrāfijas problēmām veltīti vairāki žurnāla Humanities and Social Sciences Latvia izdevumi (1995, 2002, 2004, 2008), arī vairāki Stratēģiskās analīzes komisijas zinātniski pētniecisko rakstu izdevumu (2004‒2007). Pētījumu rezultāti par Latvijas iedzīvotājiem publicēti "Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstīs", Latvijas Universitātes Demogrāfijas centra izdevumos un ārzemēs.