Pirmās publikācijas par demogrāfijas datiem un to aprakstošu analīzi izdotas 18. gs. otrajā pusē. 19. gs. otrajā pusē Latvijas teritorijā atsevišķos reģionos un pilsētās sāka organizēt tautas skaitīšanas (1863. gadā Kurzemē, 1867. gadā Vidzemes pilsētās, 1881. gadā Kurzemē un Vidzemē), iedzīvotāju kustības uzskaiti un publicēt apskatus par iedzīvotāju skaitu, sastāvu un demogrāfiskiem procesiem. Plašu informāciju par iedzīvotājiem Latvijas teritorijā sniedza pirmā un vienīgā 1897. gada Viskrievijas tautas skaitīšana. Tautas skaitīšanas notika arī atsevišķās pilsētās, piemēram, 1868. gadā Daugavpilī un 1913. gadā Rīgā. Šī laika posma datu avotu apzināšana un pētījumi vēsturiskajā demogrāfijā turpinās.
Demogrāfijas pirmsākumi Latvijas Republikā saistīti ar valsts statistikas sistēmas attīstību un pētījumiem Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē. Latvijā regulāri notika tautas skaitīšanas (1920, 1925, 1930, 1935). Demogrāfijas dati un to analīze tika publicēti Latvijas un Rīgas pilsētas Statistikas gadagrāmatās, Valsts statistiskās pārvaldes mēneša biļetenos, žurnālā “Ekonomists”, Latvijas Universitātes zinātniskajos rakstos un citur. To autori bija Kārlis Balodis, Ernests Bulmerinks, Rolands Freijvalds, Oļģerts Piņķis, Marģers Skujenieks un citi.
Iedzīvotāju uzskaite Latvijā turpinājās arī padomju un vācu okupācijas laikā. 1943. gadā notika tautas skaitīšana, kas gan neaptvēra visus iedzīvotājus. Analīzi par Latvijas demogrāfisko attīstību 20. gs. 40. gados ir publicējis Grigorijs Lemperts. Analīze tika publicēta dienesta lietošanas vajadzībām, nevis plašam lasītāju lokam. Demogrāfisko pētījumu attīstību Latvijā pirmajās divās pēckara desmitgadēs kavēja regulāru un detalizētu statistisko datu publikāciju trūkums, iedzīvotāju statistikas datu izmantošanas ierobežojumi un uzskats par demogrāfiju kā nenozīmīgu sociālo zinātņu nozari. Padomju okupācijas laikā tautas skaitīšanas notika 1959., 1970., 1979. un 1989. gadā. Demogrāfiskās statistikas datus Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Centrālā statistikas pārvalde publicēja 1961.‒1987. gadā galvenokārt biļetenos dienesta lietošanas vajadzībām. Kopš 1988. gada Centrālās statistikas pārvaldes publikācijas par iedzīvotāju skaitu un kustību kļuva publiski pieejamas (Demogrāfijas gadagrāmatas, apsekojumu rezultāti un citi). Demogrāfijas pētījumi padomju sociālo zinātņu metodoloģijas kontekstā tika veikti LPSR Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtā – par demogrāfiskās uzvedības, demogrāfiskās politikas, dzimstības, ģimenes, iedzīvotāju laika budžetu u. c. jautājumiem (Pārsla Eglīte, Zigrīda Goša, Ieva Markausa, Inna Zariņa u. c.), PSRS Centrālās statistikas pārvaldes Statistikas zinātniski pētnieciskā institūta Latvijas nodaļā ‒ par demogrāfiskās attīstības, dzimstības, migrācijas, iedzīvotāju uzskaites pilnveidošanas u. c. jautājumiem (Bruno Mežgailis, Nikolajs Baranovskis, Pēteris Zvidriņš u. c.), Latvijas Valsts universitātē ‒ par demogrāfiskās politikas, ekonomiskās demogrāfijas, ģimenes, dzimstības, mirstības un mūža ilguma izmaiņu tendencēm un atšķirībām (P. Zvidriņš, Andis Lapiņš, Juris Krūmiņš, Atis Bērziņš un citi).
Latvijā pirmo demogrāfijas kursu studiju programmā iekļāva 1968. gadā (Latvijas Valsts universitātē), atkārtoti tika izdoti demogrāfijas mācību līdzekļi. 1979. gadā Latvijas Valsts universitātes reorganizācijas rezultātā izveidoja Statistikas un demogrāfijas katedru (2013.–2016. gadā Publiskās pārvaldes, demogrāfijas un sociāli ekonomiskās statistikas katedra). 1982.‒2013. gadā demogrāfijas pētījumi Latvijas Universitātē notika arī Demogrāfijas zinātnisko pētījumu grupā (vēlāk Demogrāfijas centrā). Piešķirt zinātniskos grādus statistikā un demogrāfijā kopš 1976. gada Latvijā bija liegts, tāpēc disertācijas par Latvijas demogrāfijas problēmām tika aizstāvētas galvenokārt Maskavā un Pēterburgā.