Pirmais zināmais zinātniskais darbs ar ekonomisku ievirzi mūsdienu Latvijas teritorijā ir 16. gs. beigās Rīgas ārsta un astrologa Zaharija Stopija (Zacharias Stopius) sagatavotais traktāts “Livonijas ekonomika” (Livländische Oekonomie). 18. gs. pētniecībā sāka iesaistīties Jelgavas Pētera akadēmijas (Academia Petrina) mācībspēki.
Nacionālo saimniecisko ideju veidošanās pirmsākumi meklējami 19. gs. pirmajā pusē toreiz izteikti vāciskajā sabiedrībā. 19. un 20. gs. mijā sāka parādīties augstskolās izglītotie latvieši. Palielinoties latviešu ietekmei tautsaimniecībā, auga vēlme iesaistīties valsts saimnieciskās dzīves vadībā. Sākās sociālo zinātņu uzplaukums.
Nacionālās ekonomiskās domas nostiprināšanās saistīta ar Rīgas Latviešu biedrību. Tajā darbojās komisijas un nodaļas, tostarp 1869. gadā dibinātā Zinību komisija, kurā daudz tika spriests par ekonomikas jautājumiem. 19. gs. beigās humanitāro un sociālo zinātņu, tostarp ekonomikas, attīstībā liela nozīme bija jaunlatviešiem. Ekonomiskie aspekti kļuva vēl nozīmīgāki jaunstrāvnieku darbībā. Šīs grupas ievērojamākie pārstāvji aizstāvēja ideju par taisnīgu labumu sadali, vienlīdzību un sociālajām tiesībām, popularizēja sabiedrībā sociāldemokrātijas un Kārļa Marksa (Karl Marx) idejas.
Neatkarīgās Latvijas gados tautsaimniecības izpētē entuziastus pamazām nomainīja akadēmiski izglītoti speciālisti ‒ Kārlis Balodis, Eduards Balodis, Kārlis Puriņš, Jānis Bokalders, Marģers Skujenieks, Jānis Vītols, Eduards Šīrons, Alberts Zalts, Kārlis Bērziņš, Alfrēds Ceihners, Jānis Volmārs.
1919. gadā dibinātās Latvijas Universitātes uzdevums bija sekmēt karā izpostītās Latvijas tautsaimniecības atjaunošanu. Ekonomikas studijas un akadēmisko pētniecību augstskolā īstenoja Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes Tautsaimniecības nodaļā, kas bija viena no lielākajām 20. un 30. gadu Latvijas Universitātē.
Latvijas okupācijas apstākļos Latvijas zinātne tika pilnībā integrēta Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) sistēmā un turpmāk attīstījās atbilstoši padomju ideoloģiskajām nostādnēm un centralizēti apstiprinātiem zinātniskās darbības plāniem. Līdzās pārveidotajām augstskolām par nozīmīgiem padomju Latvijas ekonomikas zinātnes centriem kļuva 1946. gadā dibinātais Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts, 1971. gadā dibinātais Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Valsts plāna komitejas Plānošanas zinātniskās pētniecības institūts un 1956. gadā dibinātais Zemkopības un lauksaimniecības ekonomikas institūts.