A. Kicberga tulkojumi presē tika publicēti kopš 19. gs. 70. gadiem. Literārajai darbībai viņš aktīvi pievērsās 80. gadu otrajā pusē. Rakstnieka daiļrades aizsākumi saistīti ar vēsturiski romantiskiem un reālistiskiem stāstiem par igauņu zemnieku dzīvi. Lielāko popularitāti izpelnījās jau 1887. gadā pabeigtais un 1892. gadā publicētais vēsturiskais stāsts “Maimu” (Maimu), kurā tautiskā romantisma tradīcijā atspoguļota vietējo cilšu pretošanās krustnešu iebrukumam Igaunijas teritorijā.
Populāri bija arī 20. gs. sākuma presē publicētie un vēlāk apkopotie A. Kicberga humoristiskie “Ciema stāsti” (Küjatulud”, I-V, 1915–1921) par igauņu zemnieku dzīvi. Raksturīgi daiļrades piemēri ir arī garie stāsti “Brālis Henns” (Veli Henn, 1901) un “Henna brālis” (Hennu veli, 1904; abi grāmatā 1915. gadā), kuros atklātas tipiskas t. s. “kadiķu vāciešu” (19. gs. latviešu sabiedrībā un valodā pazīstamo ‘kārklu vāciešu’ analogs) iezīmes.
Dramaturģijai A. Kicbergs īpaši aktīvi pievērsās, dzīvodams Tērbatā. Viņa pirmie mēģinājumi bija tautas komēdijas, to vidū “Ciema skroderis” (Rätsep Õhk, 1903). Īpašu interesi izpelnījās A. Kicberga luga “Viesulī” (Tuulte pöörises), kas 1906. gadā tika izrādīta tobrīd profesionālu darbību uzsākušajā teātrī Vanemuine. Lugā atspoguļoti pretrunīgie 1905. gada revolūcijas notikumi Igaunijā; rakstnieka interesi par sociālu motīvu izmantojumu veicināja viņa sadarbība ar režisoru K. Meningu. Par nozīmīgāko sasniegumu A. Kicberga dramaturģijā kļuva luga “Vilkate” (Libahunt), kas iestudēta 1911. gadā. Darbā atspoguļoti notikumi Igaunijā 19. gs. sākumā, kad zemnieku dzīves apstākļus joprojām ietekmēja dzimtbūšana un cilvēku prātos valdīja māņticība un neuzticība svešajam un atšķirīgajam. Taču lugā iezīmējās arī tēma par personības brīvību un patstāvību, un tajā plaši izmantota igauņu folkloras viela, kas ir viens no tās popularitātes garantiem. Abas šīs lugas 1914. gadā tika iestudētas arī Rīgas Latviešu teātrī, un tie bija pirmie igauņu dramaturģijas uzvedumi Latvijā. 1968. gadā pēc lugas “Vilkate” motīviem Igaunijā uzņemta mākslas filma, kuras režisore bija Leida Laiusa (Leida Laius). Cilvēka pakļaušanos materiālajai pasaulei un naudas varu A. Kicbergs analizējis lugā “Elks” (Kauka jumal), kas iestudēta 1912. gadā un publicēta 1915. gadā.