Pārtikas tehnoloģija ietver noteiktu tehnoloģisko operāciju secību produktu ražošanā, lai sasniegtu pārtikas produktam vēlamos sensoros (ar maņu orgāniem nosakāmos), fizikāli ķīmiskos un mikrobioloģiskos rādītājus.
Pārtikas tehnoloģija ir starpdisciplināra nozare, kas cieši saistīta ar fizikas, ķīmijas, inženierzinātnes, mikrobioloģijas un uzturzinātnes atziņām. Tā ir pārtikas zinātnes apakšnozare, kuras atziņas papildina citas zinātņu nozares, arī pārtikas zinātnes apakšnozares. Pārtikas tehnoloģija pēta pārtikas produktu ražošanu, produktu kvalitātes nodrošināšanu, to derīguma termiņu noteiktā iepakojumā un uzglabāšanas apstākļos. Pārtikas tehnoloģijas pētījumu objekts ir pārtikas izejvielas, to pārvērtības pārstrādes procesos, tehnoloģiskās iekārtas, pārtikas produktu ražošanā lietotie palīglīdzekļi (mikroorganismi, fermenti, aromāti) un pārtikas piedevas (vielas, ko pievieno pārtikai tehnoloģiskiem mērķiem apstrādes, iepakošanas, transportēšanas vai uzglabāšanas procesā), gatavā produkta kvalitāte, iepakojums (veidi, formas, materiāli), derīguma termiņš un uzglabāšanas apstākļi. Galvenie mērķi pārtikas tehnoloģijā ir sniegt zināšanas:
- drošu un nekaitīgu pārtikas produktu ražošanā;
- tehnoloģisko procesu pilnveidē un optimizācijā;
- kvalitātes vadībā un produktu kvalitātes nodrošināšanā derīguma termiņā;
- jaunu produktu izstrādē (daudzveidīgi dažādas nozīmes un lietojuma pārtikas produkti cilvēka veselībai, darbaspējām un labsajūtai);
- produktu pašizmaksas samazināšanā.