AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2023. gada 12. aprīlī
Līva Bodniece

Lukrēcijs

(Lucretius; pilnā vārdā Tits Lukrēcijs Kārs, klasiskā izruna Tits Lukrētijs Kārs, Titus Lucretius Carus; ap 99. g. p. m. ē. Romā–ap 55. g. p. m. ē. Romā)
romiešu dzejnieks un filozofs

Saistītie šķirkļi

  • antīkā literatūra
  • Horācijs
  • sengrieķu literatūra
  • Vergilijs
  • zelta laikmets romiešu literatūrā
Lukrēcijs.

Lukrēcijs.

Avots: Spencer Arnold Collection/Hulton Archive/Getty Images, 51246738.

Satura rādītājs

  • 1.
    Izcelšanās, raksturojums
  • 2.
    Radošā darbība
  • Multivide 1
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Izcelšanās, raksturojums
  • 2.
    Radošā darbība
Izcelšanās, raksturojums

Lukrēcijs ir didaktiskās poēmas “Par lietu dabu” (De rerum natura, 1. gs. p. m. ē.) autors, par kuru nav saglabājušās praktiski nekādas biogrāfiskas ziņas vai citi literārie darbi. Aptuvenos dzīves datus iespējams izsecināt no pieminējumiem vēlāku autoru darbos. Romiešu gramatiķa un rētora Donāta (Aelius Donatus) darbā “Vergilija biogrāfija” (Vita Vergiliana, 4. gs.) minēts, ka Lukrēcijs miris tajā dienā, kad Vergilijs (Publius Vergilius Maro) saņēma toga virilis, t. i., tika iniciēts pieaugušo kārtā. Tomēr vēlāku laiku pētnieki apšauba šī fakta patiesumu. Katoļu priesteris, mācītājs, teologs un vēsturnieks Svētais Hieronīms (Eusebius Sophronius Hieronymus) darbā “Hronika” (Chronicon/Temporum liber, ap 380. gadu) raksta, ka Lukrēcijs sajucis prātā, iedzerot mīlas dzērienu, un izdarījis pašnāvību 44 gadu vecumā. Viņš arī min, ka ar Lukrēcija darbu sakārtošanu un izdošanu pēc autora nāves nodarbojies Senās Romas valstsvīrs, filozofs un literāts Cicerons (Marcus Tullius Cicero).

Radošā darbība

“Par lietu dabu” ir filozofiska satura didaktiskā poēma sešās grāmatās, kas sacerētas daktilu heksametrā. Saturu veido pamācības laimīgai dzīvei, kuru pamatā ir atbrīvošanās no neziņas radītām bailēm. Darbā latīņu valodā izklāstītas no sengrieķu filozofijas aizgūtās epikūrisma un atomisma idejas, kas tiecas izskaidrot pasaules uzbūvi, kurā viss ir radīts no nepārtrauktā kustībā esošiem atomiem, kas ar laiku sadalās, lai savienotos no jauna. Šādā pasaulē dieviem nav lielas lomas, nav arī pēcnāves dzīves un ar to saistīto reliģisko priekšstatu radīto pārdzīvojumu. Vēstījums veidots, ievērojot didaktiskās dzejas žanram raksturīgos paņēmienus – ievadā uzrunāta dievišķā patronese, romiešu ciltstēva Eneja (Aeneas) māte, mīlas un skaistuma dieviete Venera (Venus), norādīts poēmas adresāts – dižciltīgais Memmijs (Memmius), darba kompozīcijā izmantots skolotāja stāstījums un uzrunas skolniekam. Autors apzināti vairās no grieķu cilmes vārdu lietošanas, grieķu filozofijas jēdzieniem piemeklējot vai no jauna radot latīniskas atbilsmes.

Darba mākslinieciskā kvalitāte un satura novitāte kalpojusi par tiešu iedvesmu vēlākajiem romiešu autoriem, īpaši Vergilijam un Horācijam (Quintus Horatius Flaccus), bet kā zinātnisks teksts tā saglabājusi nozīmi arī viduslaikos un renesanses periodā, kad tika atklāta no jauna. Poēma izdota latīniski un tulkota daudzās valodās gan dzejā, gan prozā. Latviski poēma tulkota, atveidojot oriģināla pantmēru – heksametru. Latīņu tekstam nepastāv viens oriģinālvariants, jo poēma līdz mūsu dienām saglabājusies norakstu un fragmentu veidā, tāpēc tulkojumi un satura interpretācijas dažādos tulkojumos atšķiras. Filozofijā poēma tiek skatīta kā Epikūra (Ἐπίκουρος) ideju reprezentācija.

Multivide

Lukrēcijs.

Lukrēcijs.

Avots: Spencer Arnold Collection/Hulton Archive/Getty Images, 51246738.

Lukrēcijs.

Avots: Spencer Arnold Collection/Hulton Archive/Getty Images, 51246738.

Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • antīkā literatūra
  • Horācijs
  • sengrieķu literatūra
  • Vergilijs
  • zelta laikmets romiešu literatūrā

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Noras Goldšmitas (Nora Goldschmidt), pārskatu ar antīko avotu kopsavilkumu par Lukrēciju (Lucretius: A Guide to Selected Sources) tīmekļavietnē Living Poets

Ieteicamā literatūra

  • Čerfasa, L. un T. Fomina, Antīkās literatūras vēsture, Rīga, Zvaigzne, 1968.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Gillespie, S. et al., The Cambridge Companion to Lucretius, Cambridge, Cambridge University Press, 2007.
  • Johnson, W.R., Lucretius in the Modern World, London, Duckworth, 2000.
  • Leonard, W.E. and S.B. Smith (eds.), De Rerum Natura: The Latin Text of Lucretius, Madison, University of Wisconsin Press, 2008.
  • Lucretius, On the Nature of the Universe, trans. R. Melville, intro. and notes by D. Fowler and P. Fowler, Oxford, Clarendon Press, New York, Oxford University Press, 2007.
  • Lukrēcijs, Par lietu dabu, tulk. J. Eiduss, Rīga, Zvaigzne 1995.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Straubergs, K., Romiešu literātūra, Rīga, Valters un Rapa, 1936.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Tronskis, I., Antīkās literatūras vēsture, Rīga, Latvijas Valsts izdevniecība, 1954.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Līva Bodniece "Lukrēcijs". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 04.10.2023)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

Šobrīd enciklopēdijā ir 4071 šķirklis,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023. © Tilde, izstrāde, 2023. © Orians Anvari, dizains, 2023. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana