Cilvēka-datora saziņā izmanto dažādas sensorās modalitātes. Praksē visbiežāk tiek izmantoti veidi, kas saistīti ar redzi, tausti un dzirdi. Tomēr cilvēks ar ierobežotām redzes funkcijām nevar izmantot interaktīvu sistēmu, kas nodrošina tikai grafisko attēlošanu, savukārt cilvēks ar roku kustību traucējumiem saskarsies ar grūtībām, izmantojot ierīci ar standarta tastatūru un peli.
Kopumā saziņā iesaistītās cilvēka funkcijas ir kustība, uztvere un izziņa, kā arī dažādi citi kognitīvie procesi. Šajā kontekstā piekļūstamība nozīmē, ka ievades ierīces un ar tām saistītās darbības ir saderīgas ar cilvēka kustību funkcijām, un ierīču un programmatūras sniegtā atgriezeniskā saite un izpildītās darbības ir saderīgas ar cilvēka sensorajām un kognitīvajām funkcijām.
Tā kā šo funkciju līmeņi ir dažādi, piekļustamības nodrošināšanai vajadzīgi alternatīvi saziņas veidi un palīgtehnoloģijas, lai apmierinātu dažādās vajadzības. Palīgtehnoloģijas ir produkti, programmatūra, ierīces vai aprīkojums, ko izmanto, lai uzturētu, palielinātu vai uzlabotu cilvēku ar invaliditāti funkcionālās spējas, piemēram, ekrānlasošā un ekrānpalielinošā programmatūra, pielāgotas ievades ierīce un citi.
Lielākais izaicinājums ir veidot piekļūstamības sistēmas lietotājiem ar kognitīviem traucējumiem, jo to izstrāde pārsniedz atsevišķu sensoro modalitāšu pielāgojumu.
Kolorado Universitātes (University of Colorado) doktorands Džefs Hēls (Jeff Hoehl) pēta, kā cilvēki ar kognitīviem traucējumiem izmanto datoru un tehnoloģijas. Amerikas Savienotās Valstis, 2013. gads.