Termins āfikoloÄ£ijaā atvasinÄts no grieÄ·u vÄrda phycos ājÅ«raszÄlesā, savukÄrt termins āalgoloÄ£ijaā nozÄ«mÄ āaļģu pÄtÄ«Å”anaā. PasaulÄ ir ap 30 000 aļģu sugu. FikoloÄ£iskie pÄtÄ«jumi galvenokÄrt ir saistÄ«ti ar aļģu taksonomiju, Ŕūnu bioloÄ£iju un aļģu ekoloÄ£iju. FikoloÄ£ija ietver arÄ« zilaļģu jeb cianobaktÄriju izpÄti.
FikoloÄ£ijas pÄtÄ«jumu lielo ekoloÄ£isko un ekonomisko nozÄ«mi nosaka aļģu neaizstÄjamÄ loma ekosistÄmÄ. PasaulÄ 70 % skÄbekļa saražo aļģes; tÄs ir galvenais organisko vielu ražotÄjs Å«denstilpnÄs un pirmais loceklis barÄ«bas Ä·ÄdÄ, bez kura citu Å«dens organismu, tai skaitÄ zivju, eksistence nebÅ«tu iespÄjama. LÄ«dz ar to fikoloÄ£ijai ir liela praktiska nozÄ«me Å«dens krÄtuvju apsaimniekoÅ”anÄ un zivsaimniecÄ«bÄ, kÄ arÄ« Å«dens paÅ”attÄ«rÄ«Å”anÄs procesu regulÄÅ”anÄ. Izmantojot Å«densorganismu un aļģu Ä«paŔības, tiek konstruÄtas Å«dens bioloÄ£iskÄs attÄ«rÄ«Å”anas iekÄrtas, bioloÄ£iskie filtri, baseini un citi. FikoloÄ£ijas pÄtÄ«jumi tiek izmantoti arÄ« Å«dens kvalitÄtes noteikÅ”anÄ, kas pamatojas uz aļģu sugu sastÄva, daudzuma un to biomasas mÄrÄ«jumiem. FikoloÄ£ija palÄ«dz atrisinÄt arÄ« virkni problÄmu, kas saistÄ«tas ar nepareizu Å«denskrÄtuvju apsaimniekoÅ”anu, kas noved pie zivsaimniecÄ«bai nevÄlamÄs Å«deÅu aizaugÅ”anas un Å«denstilpju eitrofikÄcijas.
FikoloÄ£ijas pÄtÄ«jumi par aļģu Ä«paŔībÄm tiek izmantoti arÄ« lauksaimniecÄ«bÄ (augsnes mÄsloÅ”anai, ražas palielinÄÅ”anai), Ä·Ä«miskajÄ rÅ«pniecÄ«bÄ (sapropelis; diatomÄ«ta slÄÅi krÄ«ta un terciÄra nogulumos), pÄrtikas rÅ«pniecÄ«bÄ (agara ražoÅ”anÄ), medicÄ«nÄ (joda u. c. medikamentu iegÅ«Å”anÄ), biodegvielas ražoÅ”anÄ.
TeorÄtiskie fikoloÄ£ijas pÄtÄ«jumi ir nozÄ«mÄ«gi Ŕūnu bioloÄ£ijas, bioÄ·Ä«mijas, hidrobioloÄ£ijas, limnoloÄ£ijas, botÄnikas, ekoloÄ£ijas, Ä£eoloÄ£ijas, paleontoloÄ£ijas u. c. studijÄs.
FikloloÄ£ijas kÄ zinÄtnes nozares vieta klasifikÄcijÄ pÄdÄjo gadu desmitu laikÄ ir mainÄ«jusies. Ja lÄ«dz pat 21. gs. sÄkumam fikoloÄ£ija bija botÄnikas apakÅ”nozare un aļģes tika uzskatÄ«tas par zemÄkajiem augiem, tad mÅ«sdienÄs aļģes definÄ kÄ atseviŔķu Å«dens organismu grupu, kurai piemÄ«t spÄja veikt fotosintÄzi, un fikoloÄ£ija attiecÄ«gi ieÅem patstÄvÄ«gas zinÄtÅu nozares vietu ā lÄ«dzÄs botÄnikai, zooloÄ£ijai un mikoloÄ£ijai. MÅ«sdienÄs fikoloÄ£ijas zinÄtnÄ ir secinÄts, ka visa lielÄ organismu grupa, kas tiek apzÄ«mÄta ar vÄrdu āaļģesā, nav viendabÄ«ga. PÄtÄ«jumu objekti galvenokÄrt ir autotrofi, ne vaskulÄri organismi, kas klasificÄti vairÄkÄs valstÄ«s, ietverot augu valsti ā Plantae, protistu valsti ā Protozoa un hromistu valsti ā Chromista. Å Äds sadalÄ«jums iever arÄ« trÄ«s fikoloÄ£ijas taksonomiskÄs pÄtniecÄ«bas atzarus. FikoloÄ£ija sevÄ« ietver aļģu morfoloÄ£iju, taksonomiju, filoÄ£enÄzi, bioloÄ£iju un aļģu ekoloÄ£iju visÄs ekosistÄmÄs.
FikoloÄ£ija ir cieÅ”i saistÄ«ta ar hidrobioloÄ£iju, limnoloÄ£iju, ekoloÄ£iju, botÄniku, Ŕūnu bioloÄ£iju.
FikoloÄ£ija balstÄs gan uz vispÄrÄjÄm teorijÄm par aļģu klasifikÄciju, sistemÄtiku un aļģu fizioloÄ£iju, gan arÄ« uz aļģu ekoloÄ£iju, to specifisko lomu barÄ«bas Ä·ÄdÄ. HidrobioloÄ£iskajos pÄtÄ«jumos zinÄÅ”anÄm par aļģu ekoloÄ£iju ir Ä«paÅ”a loma, jo aļģes tiek izmantotas kÄ indikatororganismi bioindikÄcijÄ. AktuÄlas fikoloÄ£ijas teorijas tiek attÄ«stÄ«tas par kaitÄ«go aļģu ietekmi uz apkÄrtÄjo vidi, par eitrofikÄcijas problÄmu risinÄjumiem, kÄ arÄ« teorijas, kas saistÄ«tas ar aļģu praktisko izmantoÅ”anu.
GalvenÄs pÄtniecÄ«bas metodes fikoloÄ£ijÄ: bioÄ·Ä«miskÄs metodes, Ä·Ä«miski analÄ«tiskÄs metodes, hidrobioloÄ£iskÄs metodes un limnoloÄ£iskÄs metodes, piemÄram, fitoplanktona ievÄkÅ”ana ar ApÅ”teina tÄ«kliÅu. PÄtÄ«jumos par aļģu mijiedarbÄ«bu ar vides faktoriem izmanto fizikÄli Ä·Ä«miskÄs metodes, piemÄram, Å«dens caurspÄ«dÄ«guma noteikÅ”ana ar Seki disku, elektrovadÄ«tspÄjas, skÄbuma (pH), redokspotenciÄla, vides sÄļuma un skÄbekļa daudzuma noteikÅ”ana ar multifunkcionÄlÄs zondes palÄ«dzÄ«bu. Aļģes lÄ«dz sugai nosaka ar caurejoÅ”Äs gaismas mikroskopu, bet fitoplanktona biomasu un skaitÄ«Å”anu veic ar invertÄ mikroskopa palÄ«dzÄ«bu. Taksonomisko sugu sastÄvu nosaka ar aļģu noteicÄju palÄ«dzÄ«bu.
ÅŖdens kvalitÄtes noteikÅ”anÄ izmanto bioloÄ£iskÄs analÄ«zes metodi, kurÄ tiek izmantotas aļģu sugas ā indikatororganismi, kas raksturÄ«gi dažÄdÄm Å«dens organiskÄ piesÄrÅojuma pakÄpÄm. PÄc tÄ, kÄdas un kÄdÄ daudzumÄ indikatororganismu sugas sastopamas Å«denÄ«, var spriest par Å«dens un Å«denstilpnes tÄ«rÄ«bu. Ir sugas, kas labi attÄ«stÄs tikai tad, ja piesÄrÅotÄ«ba ir augsta, bet, organisko vielu daudzumam Å«denÄ« samazinoties, iet bojÄ; tad to vietÄ sÄk attÄ«stÄ«ties citas sugas, kam nepiecieÅ”ama zemÄka piesÄrÅotÄ«ba; visbeidzot, Å«denim pilnÄ«gi attÄ«roties, parÄdÄs sugas, kas spÄj dzÄ«vot tÄ«rÄ Å«denÄ«. Zinot, kÄdÄ organiskÄ piesÄrÅojumÄ attÄ«stÄs noteiktas aļģu sugas, iespÄjams pÄc aļģu sugas sastopamÄ«bas noteikt Å«dens piesÄrÅotÄ«bu.
CilvÄki jau izsenis pazina aļģes un lietoja tÄs pÄrtikÄ, bet fikoloÄ£ija kÄ zinÄtnes nozare aizsÄkÄs tikai pÄdÄjos 300 gados. Liela ietekme uz fikoloÄ£ijas attÄ«stÄ«bu bija nÄ«derlandieÅ”u zinÄtniekam Antonijam van LÄvenhukam (Antonie Philips van Leeuwenhoek), kurÅ” pirmais 1674. gadÄ izmantoja mikroskopu zaļaļģu (Spirogyra) Ŕūnu pÄtÄ«Å”anai un pirmo reizi ieraudzÄ«ja mikroskopiskÄs aļģes, to struktÅ«ru. Zviedru zinÄtnieks Karls Ägards (Carl Adolph Agardh) bija pirmais, kurÅ” centÄs izveidot aļģu klasifikÄcijas sistÄmu, kas balstÄ«tos uz reproducÄÅ”anÄs Ä«patnÄ«bu atŔķirÄ«bÄm. ViÅÅ” identificÄja un deva nosaukumus daudzÄm jaunÄm aļģu sugÄm. K. Ägards ar dÄlu Jakobu Ägardu (Jacob Georg Agardh) Lundas UniversitÄtÄ (Lunds universitet) izveidoja vienu no nozÄ«mÄ«gÄkajiem un lielÄkajiem aļģu herbÄrijiem pasaulÄ. Viens no fikoloÄ£ijas zinÄtnes pamatlicÄjiem ir vÄcu botÄniÄ·is NatanÄls Pringsheims (Nathanael Pringsheim). Pringsheima svarÄ«gÄkie pÄtÄ«jumi ir saistÄ«ti ar aļģu vairoÅ”anos. 1855. gadÄ viÅÅ” apstiprinÄja, ka aļģÄm piemÄ«t arÄ« dzimumvairoÅ”anÄs. 1860. gadÄ Pringsheims pierÄdÄ«ja lÄ«dzÄ«bu attÄ«stÄ«bai starp saldÅ«dens aļģÄm un sÅ«nÄm.
20. gs. vidÅ«, attÄ«stoties fikoloÄ£ijai, sÄka dibinÄties fikologu biedrÄ«bas. JapÄÅu fikologu biedrÄ«ba (ę„ę¬č»é”å¦ä¼, The Japanese Society of Phycology) ir dibinÄta 1952. gadÄ. TÄpat 1952. gadÄ tika nodibinÄta Britu fikologu biedrÄ«ba (British Phycological Society). 1960. gadÄ nodibinÄta StarptautiskÄ fikologu biedrÄ«ba (International Phycological Society, IPS) ar mÄrÄ·i attÄ«stÄ«t fikoloÄ£iju, izplatÄ«t informÄciju un veicinÄt sadarbÄ«bu starp fikologiem un fikoloÄ£iskajÄm biedrÄ«bÄm pasaules mÄrogÄ. 1999. gadÄ tika nodibinÄta StarptautiskÄ pielietojamÄs fikoloÄ£ijas biedrÄ«ba (International Society for Applied Phycology, ISAP), kas apvieno daudzu pasaules valstu aļģu pÄtniekus.
FikoloÄ£ijas attÄ«stÄ«bu 21. gs. sÄkumÄ nosaka aļģu, jo Ä«paÅ”i kramaļģu un zilaļģu (cianobaktÄriju), aizvien plaÅ”Äks pielietojums Å«deÅu vides kvalitÄtes pÄtÄ«jumos, kur tÄs kalpo kÄ indikatororganismi Å«denstilpju ekoloÄ£iskÄs kvalitÄtes novÄrtÄÅ”anai. PÄdÄjos gados Ä«paÅ”a uzmanÄ«ba tiek pievÄrsta makroskopisko aļģu pÄtÄ«jumiem, nÄrsta vietu veidojoÅ”o aļģu audžu samazinÄÅ”anÄs problÄmÄm, kÄ arÄ« eitrofikÄciju atspoguļojoÅ”o makroskopisko aļģu masveida savairoÅ”anÄs problÄmÄm gan kontinentÄlajos Å«deÅos, gan arÄ« jÅ«rÄs un okeÄnos. Liela uzmanÄ«ba tiek pievÄrsta klimata pasiltinÄÅ”anÄs ietekmei uz hidrobiontiem, tostarp aļģÄm, toksisko aļģu savairoÅ”anÄs problÄmÄm, kas saistÄ«tas ar eitrofikÄcijas ietekmi. JaunÄkie pÄtÄ«jumi tendÄti uz biodegvielas un biomasas iegÅ«Å”anu un aļģu un to produktu praktisko izmantoÅ”anu. Ir izveidota aļģu globÄlÄ datu bÄze (AlgaeBase.org), kur var iegÅ«t informÄciju par to taksonomiju, nomenklatÅ«ru un izplatÄ«bu.
GalvenÄs pÄtniecÄ«bas iestÄdes: Somijas Vides centrs (Suomen ympƤristƶkeskus) Helsinkos; GdaÅskas UniversitÄtes LimnoloÄ£ijas katedra (Uniwersytet GdaÅski, Katedra Limnologii) PolijÄ; Krievijas ZinÄtÅu AkadÄmijas LimnoloÄ£ijas institÅ«ts (ŠŠ½ŃŃŠøŃŃŃ Š¾Š·ŠµŃŠ¾Š²ŠµŠ“ŠµŠ½ŠøŃ Š Š¾ŃŃŠøŠ¹ŃŠŗŠ¾Š¹ Š°ŠŗŠ°Š“ŠµŠ¼ŠøŠø Š½Š°ŃŠŗ) SanktpÄterburgÄ; Krievijas ZinÄtÅu AkadÄmijas ZiemeļkarÄlijas ZinÄtniskais centrs (ŠŠ½ŃŃŠøŃŃŃ Š²Š¾Š“Š½ŃŃ ŠæŃŠ¾Š±Š»ŠµŠ¼ Š”ŠµŠ²ŠµŃŠ° ŠŠ°ŃŠµŠ»ŃŃŠŗŠ¾Š³Š¾ Š½Š°ŃŃŠ½Š¾Š³Š¾ ŃŠµŠ½ŃŃŠ° Š Š¾ŃŃŠøŠ¹ŃŠŗŠ¾Š¹ Š°ŠŗŠ°Š“ŠµŠ¼ŠøŠø Š½Š°ŃŠŗ) PetrozavodskÄ; SpÄnijas OkeanogrÄfijas institÅ«ts (Instituto EspaƱol de OceanografĆa, IEO) MadridÄ; Ukrainas NacionÄlÄs ZinÄtÅu akadÄmijas HidrobioloÄ£ijas institÅ«ts (ŠŠ½ŃŃŠøŃŃŃ ŠŃŠ“ŃŠ¾Š±ŃŠ¾Š»Š¾Š³ŃŃ ŠŠ°ŃŃŠ¾Š½Š°Š»ŃŠ½Š¾Ń ŠŠŗŠ°Š“ŠµŠ¼ŃŃ ŠŠ°ŃŠŗ Š£ŠŗŃŠ°ŃŠ½Šø) KijivÄ. LielÄkÄs aļģu kolekcijas: Dabas vÄstures muzejÄ (Natural History museum) LielbritÄnijÄ ā vairÄk nekÄ 300 000 eksemplÄru liela kramaļģu kolekcija; KopenhÄgenas UniversitÄtes DÄnijas Dabas vÄstures muzejÄ (KĆøbenhavns Universitet Naturhistoriske Museum) ā vairÄk nekÄ 400 000 eksemplÄru liela aļģu kolekcija, no kuras ap 500 eksemplÄru ir makroskopiskÄs aļģes no DÄnijas jÅ«ras un sÄlsÅ«deÅiem.
NozÄ«mÄ«gÄkie periodiskie izdevumi fikoloÄ£ijÄ: Algal research (kopÅ” 2012. gada, Elsevier); Algological Studies, International Journal of phycological research (kopÅ” 1970. gada, Schweizerbart Science Publishers); European Journal of Phycology (kopÅ” 1993. gada, British Phycological Society, Taylor and Francis Group), Journal of Plankton Research (kopÅ” 1979. gada, Oxford University Press); Lakes & Reservoirs: Research and Management (kopÅ” 1990. gada, John Wiley & Sons Australia, Ltd.); Nordic Journal of Botany (kopÅ” 1996. gada, Wiley online Library); Harmful Algae News (kopÅ” 1992. gada, IOC (UNESCO) Newsletter).
Pasaulslavens saldÅ«deÅu fitoplanktona ekologs, kurÅ” 1994. gadÄ saÅÄmis TÄ«nemana-Naumana balvu, ir Kolinss Reinoldss (Collins Reynolds). Angļu fikologs Braiens Vitons (Brian Alan Whitton) pazÄ«stams ar pÄtÄ«jumiem par zilaļģu bioloÄ£iju; izveidojis LielbritÄnijas saldÅ«deÅu un sauszemes aļģu noteicÄju. EiropÄ plaÅ”i pazÄ«stami ar sÄrtaļģu pÄtÄ«jumiem ir somu zinÄtnieks Perti Eloranta (Pertti Eloranta) un poļu zinÄtniece Janina Kvandransa (Janina Kwandrans), kas kopÄ«gi uzrakstÄ«juÅ”i vairÄkus sÄrtaļģu noteicÄjus. KaitÄ«go aļģu pÄtniece, spÄÅu zinÄtniece Beatrisa Regvera (Beatriz Reguera) nodarbojas ar fitoplanktona bioloÄ£iju, jo Ä«paÅ”i ar toksÄ«nus producÄjoÅ”Äm kaitÄ«gajÄm mikroaļģÄm, to populÄciju dinamiku un toksÄ«nu ietekmi uz hidrobiontiem. B. Regvera ir tÄ«mekļa vietnes āKaitÄ«go aļģu ziÅasā (Harmful Algae News) redaktore.
Zilaļģes jeb cianobaktÄrijas barotnÄ, 2018. gads.
Fikologa pÄtÄ«jumu objekts ā Saukas ezera fitoplanktons mikroskopÄ.
Kramaļģes mikroskopÄ, tÄs pielieto kÄ indikatororganismus upju vides kvalitÄtes novÄrtÄÅ”anÄ.
DinofÄ«taļģes (Ceratium hirundinella) mikroskopÄ, tÄs sastopamas lielÄkoties tÄ«ros ezeros.
Ivars Druvietis "FikoloÄ£ija". NacionÄlÄ enciklopÄdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/56044-fikolo%C4%A3ija (skatÄ«ts 14.10.2026)