Lai vāktu, apstrādātu un publicētu ziņas par iedzīvotāju veselības stāvokli (vispārīgo slimību kustību, slimību speciālu pētīšanu, dažu iedzīvotāju grupu fizisko attīstību), medicīniskās palīdzības organizāciju un veselības aizsardzības līdzekļiem (medicīniskās palīdzības statistiku, veselības aizsardzības statistiku, izdevumiem medicīniskai palīdzībai un veselības aizsardzībai), 04.1928. Valsts statistiskā pārvalde izveidoja veselības statistikas nozari. Tās uzdevumi tika veikti ciešā sadarbībā ar Veselības departamentu un veselības aprūpes iestādēm. Nozares metožu izstrādē un apkopotās informācijas pārbaudē nozīmīgu darbu veica Antons Vanags. Padomju okupācijas gados ar veselības statistikas apkopošanu nodarbojās Latvijas Valsts universitātes Statistikas katedra, Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) Centrālās statistikas pārvaldes Zinātniskās pētniecības institūta Latvijas nodaļa un Veselības aizsardzības ministrijas Republikas medicīnas statistikas birojs (1969).

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas par veselības statistiku atbildīgās iestādes ar noteiktu regularitāti mainījās. Labklājības ministrijas pakļautībā esošās valsts iestādes – Medicīnas statistikas birojs un Paula Stradiņa Valsts klīniskās slimnīcas Medicīnas informātikas centrs – 1995. gadā tika reorganizētas, izveidojot Veselības statistikas, informācijas un medicīnas tehnoloģiju centru, kas 1999. gadā pārveidots par Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju aģentūru, 2009. gadā – par Veselības ekonomikas centru, bet 2011. gadā – par Nacionālo veselības dienestu (NVD).

Kopš 01.04.2012. veselības statistikas uzdevumus veic Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), kura galvenie virzieni ir iegūt, apkopot, apstrādāt, analizēt, publicēt un izplatīt iekšzemes un ārvalstu datu lietotājiem nepieciešamo valsts statistisko informāciju (kopsavilkumu) par veselības aprūpes pakalpojumiem, iedzīvotāju veselības stāvokli, infekcijas slimībām, veselības riska faktoriem, sabiedrības veselības problēmām, atkarības slimībām un garīgo veselību, kā arī organizēt un veikt pētījumus sabiedrības veselības jomā. NVD apkopo informāciju par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu daļu un kompensējamo zāļu patēriņa statistiku, bet Zāļu valsts aģentūra (ZVA) apkopo informāciju par zāļu patēriņu.

Svarīgākie veselības statistikas izdevumi: “Latvijas veselības aprūpes statistikas gadagrāmata” (izdod Slimību profilakses un kontroles centrs, kopš 2000. gada, turpinot Medicīnas statistikas biroja publicēto “LR Medicīnas statistikas gadagrāmatu”), “Health in the Baltic Countries” (līdzautors Slimību profilakses un kontroles centrs, kopš 1993. gada), “Vēstis” (izdod NVD, kopš 1996. gada), “Zāļu patēriņa statistika” (izdod ZVA, kopš 2003. gada), “Baltic Statistics on Medicines” (līdzautors ZVA, 2013. un 2016. gads), “Health at a Glance: Europe” (izdod Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija; kopš 2010. gada ik pāra gadus), “Health Systems in Transition; Latvia: Health System Review” (izdod Pasaules Veselības organizācija, 2001., 2008., 2012. gadā).