Volejbola aizsākumi Latvijā meklējami īsi pēc Pirmā pasaules kara. Pirmās sacensības notika jau 1921. gadā (tās vēl nebija izsludinātas par atklātām). 1923. gadā Rīgā notika pirmās oficiālās publiski izziņotās volejbola sacensības; 1926. gadā – pirmās Latvijas volejbola meistarsacīkstes vīriešiem. 1929. gadā volejbola vadību pārņēma Latvijas Basketbola savienība. Līdz ar volejbola iekļaušanu basketbola savienībā volejbola attīstība tika bremzēta. Volejbola intereses tika pakļautas basketbolistiem. Treniņus organizēja un vadīja treneri ar citu specialitāti. 1930. gadā Latvijas Basketbola savienība noorganizēja pirmās Latvijas meistarsacīkstes sievietēm. Pirmo starptautisko spēli 1923. gadā aizvadīja Jaunekļu kristīgās savienības (JKS) volejbolisti, Tallinā tiekoties ar NMKU (Noorte Meeste Kristlik Ühing, Igaunijas Jaunekļu kristīgā savienība). Lielākais Latvijas volejbola panākums ir uzvara 1939. gada studentu pasaules meistarsacīkstēs Monako. 1946. gadā sākās sistemātiska Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) līmeņa sacensību organizēšana. Pirmās meistarsacīkstes volejbolā notika atklātos laukumos “Daugavas” stadionā.

Latvijā pirmie turnīri pludmales volejbolā Rīgas Jūrmalas pludmalēs norisinājās 30. gados. Vēlāk pludmales volejbols kā organizēts sporta veids Latvijā neattīstījās un atdzima tikai 80. gadu vidū. Pirmais oficiālais turnīrs notika 1988. gadā Bulduros. Pirmais Latvijas čempionāts pludmales volejbolā notika 1991. gadā.

Mūsdienās nozīmīgākās sacensības klasiskajā volejbolā ir Latvijas čempionāts un Latvijas kausa izcīņa volejbolā (sieviešu un vīriešu komandām). Kopš 2005./2006. gada sezonas Latvijas klubi spēlē Baltijas līgā, kurā dažādos gados spēlējuši arī Igaunijas, Lietuvas un Krievijas klubi un kas pirmos desmit gadus nesa “Schenker” vārdu (kopš 11.2017. – "Credit24" meistarlīga). Sievietēm Baltijas līga nepārtraukti notiek kopš 2011./2012. gada sezonas, kaut dažādi Baltijas valstu projekti bijuši arī iepriekšējos gados. Vīriešiem Baltijas līgas sezonu 2013.–2015. gadā ievadīja superkausa izcīņa, kurā piedalījās Latvijas un Igaunijas čempioni un kausa ieguvēji.

Augstskolu līmenī katru gadu tiek rīkota universiāde, kur augstskolu komandas sacenšas savā starpā. Jaunatnes volejbolā galvenās sacensības ir Latvijas jaunatnes čempionāts un Latvijas Volejbola federācijas kausa izcīņa atsevišķās vecuma grupās, kā arī Baltijas kauss sporta skolām un jaunatnes izlasēm. Kopš 2000. gada Latvijas Volejbola federācija rīko “Lāses” kausa izcīņu skolu jauniešiem, kas 2018. gadā pārtapa "top! kausā". Kopš 2006. gada Latvijas Volejbola federācija gan sporta skolu audzēkņiem, gan nelicencētajiem spēlētājiem rīko jauniešu vasaras spēles volejbolā.

Pludmales volejbolā galvenās sacensības ir Latvijas atklātais čempionāts, ko rīko Latvijas Volejbola federācija. Čempionāts norisinās atsevišķos posmos dažādās Latvijas pilsētās (Jūrmalā, Rīgā, Ventspilī, Daugavpilī un citur). 2010.‒2015. gadā tika rīkots turnīrs formātā King of the beach. Turnīrā sacenšas astoņi labākie pludmales volejbolisti, kuri cīnās katrs par sevi, nevis pāros, un uzvarētājs ir viens. Turnīru rīko Latvijas Olimpiskā komiteja sadarbībā ar Latvijas Volejbola federāciju. Kopš 2014. gada pludmales teritorijā Majoros, Jūrmalas pludmales centrā, notiek Eiropas Volejbola konfederācijas (Confédération Européenne de Volleyball, CEV) rīkotās sacensības, ieskaitot 2017. gada Eiropas čempionātu un 2018. gada U-22 čempionātu.

Jaunatnes čempionāts pludmales volejbolā, ko rīko Latvijas Volejbola federācija, norisinās vairākos posmos dažādās Latvijas pilsētās (Rīgā, Cēsīs, Liepājā, Siguldā, Limbažos, Kuldīgā un c.itur). Finālposmu rīko Rīgā.

Klasiskajā volejbolā Latvija olimpiskajās spēlēs tika pārstāvēta tikai Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) sastāvā (sākot ar 1964. gadu).

Olimpiskajās spēles Pekinā (2008) Latvija pirmo reizi tika pārstāvēta pludmales volejbolā. Aleksandrs Samoilovs un Mārtiņš Pļaviņš izcīnīja 9. vietu. Londonā (2012) no Latvijas piedalījās divi vīriešu dueti: M. Pļaviņš un Jānis Šmēdiņš izcīnīja 3. vietu; A. Samoilovs un Ruslans Sorokins ‒ 9. vietu. Riodežaneiro (2016) A. Samoilovs un J. Šmēdiņš ierindojās 19. vietā.

2009. gada Eiropas čempionātā pludmales volejbolā zelta medaļas ieguva Inguna Minusa un Inese Jursone. 2015. gadā zelta medaļas ieguva A. Samoilovs un J. Šmēdiņš. 2013., 2014., 2017. un 2018. gadā viņi izcīnīja sudraba medaļas. 2010. gadā J. Šmēdiņš un M. Pļaviņš ieguva bronzas medaļas. Pasaules un Eiropas līmenī 1996.‒2018. gadā pludmales volejbolisti jauniešu un junioru čempionātos ieguvuši 24 medaļas.

Latvijas volejbolā nozīmīgākā organizācija ir Latvijas Volejbola federācija. Federācijas pirmsākumi saistāmi ar padomju okupācijas laikā dibināto LPSR Volejbola federāciju (dibināta 1945. gadā kā LPSR Fiziskās kultūras un sporta komitejas sekcija). Kopš 2013. gada to vada Atis Sausnītis.

Padomju okupācijas laikā Latvijas labākie volejbolisti spēlēja meistarkomandā PSRS čempionātā. Sievietēm 1960. gadā LVU izcīnīja 3. vietu. Divreiz ceturtā bija "Daugava", divreiz piektā – "Aurora". Vīriešiem 2. vietu 1960. gadā izcīnīja LVFKI, kas divus gadus vēlāk startēja jau ar "Radiotehniķa" nosaukumu, uzreiz izcīnot 2. vietu, bet 1984. gadā "Radiotehniķis" uzvarēja PSRS čempionātā. Komanda izcīnīja Eiropas valstu kausu ieguvēju kausu (1974, 1975, 1977).

Mūsdienās Latvijā nav profesionālu komandu ne sieviešu, ne vīriešu klasiskajā volejbolā. Šobrīd titulētākā sieviešu komanda ir “Jelgava/LU”. 2018. gada Latvijas čempiones ir SK "Babīte". Ievērojamākās vīriešu komandas mūsdienās ir “RTU/Robežsardze”, “Biolars/Jelgava”, “Jēkabpils lūši”.

Ievērojamākie Latvijas volejbolisti ir bijuši olimpiskie čempioni Ivans Bugajenkovs, Pāvels Seļivanovs, Tatjana Veinberga, olimpiskie vicečempioni Raimonds Vilde, Astra Rubene. 1984. gadā olimpiskā čempiona titulu Amerikas Savienoto Valstu (ASV) izlases sastāvā ieguva Aldis Bērziņš. Pasaules čempioni PSRS izlases sastāvā bijuši Minjona Sakse, Jevgeņijs Košeļevs, Eduards Lībiņš, Jānis Labuckas, Skaidrīte Plismane, Valentīna Varkeviča. Vicečempionu titulu ieguvuši Aleksandrs Beļevičs, Mihails Rosovs, Ilonda Strazda-Mežiņa, 3. vietu – Mudīte Stūrmane. Pludmales volejbolā ievērojamākie sportisti ir M. Pļaviņš, J. Šmēdiņš, A. Samoilovs, kā arī I. Minusa un I. Jursone.

Ievērojamākie Latvijas volejbola darbinieki ir bijuši meistarkomandu treneri Leopolds Kovals, Andris Kļaviņš,  Zigismunds Grigoļunovičs, J. Labuckas, Mihails Amaļins, Genādijs Paršins un Oļegs Antropovs, sieviešu volejbola vadītāja Gundega Drēska, treneris Leopolds Kovals, starptautiskās kategorijas tiesnesis Gunārs Blūms, Feliciāns Čers, Valdis Jankovskis un Rīgas Volejbola skolas ilggadējais direktors Andris Leitis. Pludmales volejbolā lielākos panākumus guvuši treneru Genadija Samoilova, Ilmāra Pūliņa un Aigara Birzuļa audzēkņi.

Galvenā volejbola sacensību norises vieta padomju okupācijas laikā bija Sporta nams "Daugava", kas tika uzskatīts par vienu no labākajām volejbola sacensību vietām PSRS. 1972. gadā tika atklāts “Auroras” sporta nams (mūsdienās Rīgas Volejbola skola). Augstākā ranga sacensībām izmantota arī Rīgas Sporta pils un Rīgas Sporta manēža. Pēc neatkarības atjaunošanas nozīmīgas volejbola sacensību norises vietas ir nacionālas nozīmes sporta zāles, izglītības iestāžu sporta zāles un reģionālie sporta centri. 2009. gadā Rīgā tika atklāts pludmales volejbolam paredzēts centrs “Brazīlija”. 2013. gadā atvērta pludmales volejbola halle Beach Box, 2014. gadā Elektrum olimpiskajā sporta centrā atklāti pludmales volejbola laukumi O-Sands, 2017. gadā – pludmales sporta klubs Beach Arena.

2019. gada pavasarī notika pirmizrāde dokumentālajai filmai “Latvijas volejbola leģendas” (režisore Ilze Kunga-Melgaile, Latvija). Filmā atspoguļota Latvijas volejbola vēsture un situācija volejbolā mūsdienās. Liela daļa stāsta veltīta klasiskā volejbola uzplaukumam 20. gs. 70. un 80. gados, kad spēlēja Rīgas “Radiotehniķis".