Tautas skaitīšanas metodoloģiskie principi, programma un organizācija balstījās uz Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) Ministru padomes Centrālās statistikas pārvaldes izstrādātu metodoloģiju atbilstoši valdības apstiprinātajai programmai. Tā kā 1970. gada tautas skaitīšana atbilda ANO rekomendācijām par tautas skaitīšanas organizēšanu gadā, kurš beidzas ar nulli, vai gadā, kas tam tuvs, dati bija izmantojami starptautiskajos salīdzinājumos.
Šīs skaitīšanas īpatnība bija tā, ka par pirmajiem 11 jautājumiem atbildes ieguva pilnā apsekojumā, bet par pārējiem septiņiem ‒ izlases veidā apsekojot 25 % iedzīvotāju. Skaitīšanā tika ietvertas arī aptaujas lapas par mājsaimniecībā un personīgajā saimniecībā nodarbinātajām personām darba spējīgā vecumā un uzskaites lapa par iedzīvotāju pārvietošanos no dzīves vietas uz darba (mācību) vietu. Līdz ar to, salīdzinot ar 1959. gada tautas skaitīšanu, kopējo jautājumu skaits pieauga no 15 jautājumiem 1959. gadā līdz 34 jautājumiem 1970. gadā.
1970. gada tautas skaitīšanā pirmo reizi iedzīvotājiem tika dota iespēja pašsaskaitīties jeb pašreģistrēties, lai paātrinātu, atvieglotu un palētinātu darbietilpīgo tautas skaitīšanu.