Tautas skaitīšanas metodoloģiskie principi, programma un organizācija balstījās uz Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) Ministru padomes Centrālās statistikas pārvaldes izstrādātu metodoloģiju atbilstoši valdības apstiprinātajai programmai. Tā kā 1970. gada tautas skaitīšana atbilda ANO rekomendācijām par tautas skaitīšanas organizēšanu gadā, kurš beidzas ar nulli, vai gadā, kas tam tuvs, dati bija izmantojami starptautiskajos salīdzinājumos.

Šīs skaitīšanas īpatnība bija tā, ka par pirmajiem 11 jautājumiem atbildes ieguva pilnā apsekojumā, bet par pārējiem septiņiem ‒ izlases veidā apsekojot 25 % iedzīvotāju. Skaitīšanā tika ietvertas arī aptaujas lapas par mājsaimniecībā un personīgajā saimniecībā nodarbinātajām personām darba spējīgā vecumā un uzskaites lapa par iedzīvotāju pārvietošanos no dzīves vietas uz darba (mācību) vietu. Līdz ar to, salīdzinot ar 1959. gada tautas skaitīšanu, kopējo jautājumu skaits pieauga no 15 jautājumiem 1959. gadā līdz 34 jautājumiem 1970. gadā.

1970. gada tautas skaitīšanā pirmo reizi iedzīvotājiem tika dota iespēja pašsaskaitīties jeb pašreģistrēties, lai paātrinātu, atvieglotu un palētinātu darbietilpīgo tautas skaitīšanu.

Tikai ar tautas skaitīšanu, ko veic, iztaujājot visus valsts iedzīvotājus par stāvokli vienā noteiktā datumā, pēc vienotas programmas un vienota plāna, var noteikt precīzu iedzīvotāju skaitu un sastāvu. Iegūto ziņu precizitāte un vispusība nosaka tautas skaitīšanas nozīmi tautsaimniecībā. Tautas skaitīšanā tika apkopota informācija par Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem un to mājokļiem atbilstoši situācijai 15.01.1970.

Tautas skaitīšanā tika uzskaitīti gan klātesošie, gan pastāvīgie iedzīvotāji. Katras apdzīvotās vietas klātesošie iedzīvotāji bija tie, kas skaitīšanas brīdī faktiski tur dzīvoja neatkarīgi no tā, vai attiecīgā vieta ir šo personu pastāvīgā vai pagaidu dzīves vieta. Klātesošie iedzīvotāji, kuriem attiecīgā apdzīvotā vieta bija arī viņu pastāvīgā dzīves vieta, tika uzskatīti par šīs vietas pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Pagaidām promesošie no apdzīvoto vietu pastāvīgajiem iedzīvotājiem tajā pašā laikā bija pagaidām dzīvojošie citās apdzīvotās vietās un skaitīšanas periodā piederēja pie to klātesošajiem iedzīvotājiem.

Iedzīvotāju skaitu valstī un teritoriālajās vienībās, kā arī iedzīvotāju sastāvu galvenokārt pētīja pēc klātesošajiem iedzīvotājiem. Tajā pašā laikā tika iegūts arī pastāvīgo iedzīvotāju skaits.

Janvāris tika izraudzīts tāpēc, ka tas ir viens no ziemas mēnešiem, kad iedzīvotāju kustība ir vismazākā. Tāpat vieglāk iegūtos datus bija salīdzināt ar esošo uzskaiti. 15. janvāris tika izvēlēts, jo tā bija ceturtdiena (nedēļas vidus), kad iedzīvotāju kustība ir mazāka. Personas, kuras nebija mājās naktī no 14. uz 15. janvāri darba dēļ, vienalga uzskaitīja viņu dzīves vietās kā klātesošos iedzīvotājus un viņu prombūtni neatzīmēja.

Slimniekus uzskaitīja kā klātesošos medicīnas iestādēs un kā pagaidu prombūtnē pastāvīgajā dzīvesvietā.

Personas, kuras bija pārcēlušās citā vietā uz pastāvīgu dzīvi vai pastāvīgu darbu, mācību iestāžu audzēkņus, kuri dzīvoja mācību vietās, kā arī visus tos, kuri atradās prombūtnē ilgāk nekā sešus mēnešus pirms skaitīšanas datuma, uzskaitīja jaunajā dzīvesvietā kā pastāvīgos iedzīvotājus. Armijā vai flotē dienējošos uzskaitīja viņu dienesta vietā.

1970. gada tautas skaitīšanā tika iekļauti 18 rādītāji. Pilnīgā skaitīšanā (11 jautājumi): radnieciskās attiecības pret ģimenes galvu (ģimenes veidošanai), pagaidu prombūtnē esošie (prombūtnes cēlonis, prombūtnes ilgums), pagaidām dzīvojošie (pastāvīgā dzīve vieta, cik ilgi prombūtnē no pastāvīgās dzīves vietas), dzimums, vecums, ģimenes stāvoklis, tautība, dzimtā valoda, izglītība, mācību iestāde personām, kuras mācījās, iztikas līdzekļu avots. Izlases skaitīšanā 25 % visu iedzīvotāju (septiņi jautājumi): darba vieta, nodarbošanās šajā darba vietā, tiem, kas 1969. gadā strādājuši nepilnu gadu, norādīt, vai strādāts sezonas darbs vai pagaidu darbs, un norādīt darba ilgumu mēnešos, sabiedriskā grupa, dzīvošanas ilgums apdzīvotajā vietā bez pārtraukuma, iepriekšējā dzīves vieta tiem, kuri dzīvoja apdzīvotajā vietā mazāk nekā divus gadus, dzīves vietas maiņas iemesls. Mājsaimniecībā un personīgajā palīgsaimniecībā nodarbinātajām personām, nestrādājošiem III grupas invaliditātes pensionāriem un pensionāriem sakarā ar apgādnieka zaudēšanu darba spējīgā vecumā: dzimums, vecums, iztikas līdzekļu avots, izglītība, mācību iestāde, specialitāte vai profesija, kurā varētu strādāt, cik ilgu laiku nestrādā, vai ir nepieciešamība iekārtoties darbā. Darba meklētājiem ‒ nosacījumi, ar kādiem varētu stāties darbā. Sievietēm ‒ bērnu skaits, to skaitā tie, kurus nepieciešams iekārtot bērnu iestādēs, internātskolās vai skolās ar pagarinātās dienas grupām. Uzskaites lapā par iedzīvotāju pārvietošanos no dzīves vietas uz darba (mācību) vietu (astoņās republikas pilsētās un to piepilsētas zonās): dzimums, vecums, strādā/mācās, darba/mācību vieta, ceļā patērētais laiks, transporta gaidīšanas laiks, pārsēšanās reižu skaits.

Tautas skaitīšanas sagatavošanai 1967. gadā Tukuma rajonā tika veikta izmēģinājuma skaitīšana, kura daudz palīdzēja skaitīšanas metodikas, organizatorisko principu un programmas galīgā izstrādē. Tajā galvenā uzmanība tika pievērsta jaunajām metodēm, kuras netika lietotas iepriekšējā skaitīšanā, t. i., pašreģistrācijas un izlases metodes apgūšanai.

Pirms tautas skaitīšanas tika veikts plašs sagatavošanas darbu komplekss: tika precizētas un noteiktas pilsēttipa apdzīvoto vietu robežas, izgatavotas rajonu shematiskās kartes, pilsētu un pilsētciematu plāni, pārbaudīts iedzīvotāju pastāvīgās uzskaites pilnīgums un pareizība. Laikus tika sagatavoti kvartālu namīpašumu un lauku apdzīvoto vietu saraksti, izstrādāts skaitīšanas organizatoriskais plāns, apmācīti cilvēki (gandrīz 10 000 cilvēku, no kuriem vairāk nekā 7000 piedalījās tiešajā darbā).

Tautas skaitītāji sāka skaitīšanas lapu aizpildīšanu 15.01.1970 no plkst. 8.00 rītā un turpināja astoņas dienas (ieskaitot 22. janvāri).

Iedzīvotāju skaitīšanu viesnīcās veica pirmajā dienā. Slēgta tipa iestādēs (slimnīcās, dzemdību namos, sanatorijās, atpūtas namos, viesnīcās u. c.) skaitīšanu veica šo iestāžu darbinieki pirmajā dienā.

Skaitīšanu veica tālsatiksmes vilcienos, kā arī vietējās satiksmes vilcienos, kuru atrašanās laiks ceļā starp sākuma un gala stacijām bija piecas vai vairāk stundas ‒ skaitīšana notika no plkst. 23.00 14. janvārī līdz plkst. 1.00 naktī 15. janvārī (pēc vietējā laika). Dzelzceļa stacijās, autoostās un lidostās skaitīšana notika 15. janvārī no plst. 0.00 līdz plkst. 3.00 naktī un reģistrēja tikai pasažierus, kuri gaidīja tālsatiksmes vilcienus, autobusus, lidmašīnas, kuģus. Sagaidītājus un pavadītājus tur neskaitīja.

Datus par katras telpas iedzīvotājiem ierakstīja vai nu pilnīgās skaitīšanas lapā, vai arī izlases skaitīšanas lapā atbilstoši izlases skaitīšanas principiem. Katram atsevišķam dzīvoklim, viendzīvokļa mājai vai kopmītnes istabai sagatavoja atsevišķu skaitīšanas lapu, kur ierakstus izdara pa ģimenēm.

Ja ģimenē bija persona darba spējīgā vecumā, kas nestrādā un nemācās, aizpildīja arī aptaujas lapu par mājsaimniecībā un personīgajā lauku saimniecībā nodarbinātajām personām darba spējīgā vecumā.

Uzskaites lapu par iedzīvotāju pārvietošanos no dzīves vietas uz darba vai mācību vietu aizpildīja Rīgā, Jelgavā, Jūrmalā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jēkabpilī, Valmierā, Cēsīs, kā arī šo republikas pilsētu piepilsētu zonās.

No 23.01.1970. līdz 29.01.1970. notika kontrolapstaiga (visos pilsētu iecirkņos apsekojot 50 % dzīvojamo telpu, kā arī 50 % lauku iecirkņu, apsekojot tajos visas dzīvojamās telpas), lai reģistrētu neuzskaitītos iedzīvotājus, novērstu divkāršus ierakstījumus, pārbaudītu, vai pareizi izdarīti ieraksti par pagaidām dzīvojošajiem un pagaidu prombūtnē esošiem iedzīvotājiem, kā arī noskaidrotu nepilnīgās vai apšaubāmās atbildes uz skaitīšanas lapas jautājumiem.

Tika publicēti 1970. gada tautas skaitīšanas dati par iedzīvotāju skaitu un izvietojumu, sastāvu sadalījumā pēc dzimuma un vecumu, nacionālo sastāvu un dzimto valodu, ģimenes stāvokli un sastāvu, izglītības līmeni, iedzīvotāju sadalījumu sabiedriskajās grupās, pēc nodarbošanās, pēc iztikas līdzekļu avotiem un par iedzīvotāju migrāciju. Daudzu tabulu dati tika salīdzināti ar 1939. un 1959. gada datiem.

Laikā starp 1959. un 1970. gada tautas skaitīšanu klātesošo iedzīvotāju skaits Latvijā palielinājās par 11 % un sasniedza 2 364 127 cilvēkus. No tiem 731 831 (31 %) dzīvoja Rīgā. Pilsētu iedzīvotāju skaits šajā laikā pieauga par 302 626 cilvēkiem jeb 26 %, bet lauku iedzīvotāju skaits samazinājās par 31 957 cilvēkiem jeb par 3 %. Kopumā pilsētās dzīvoja 62,5 %, bet laukos 37,5 % Latvijas iedzīvotāju. No kopējā iedzīvotāju skaita 45,7 % bija vīrieši (1959. gadā ‒ 43,9 %), bet 54,3 % ‒ sievietes (1959. gadā ‒ 56,1 %).

No klātesošajiem 10 gadus vecajiem un vecākiem iedzīvotājiem augstākā izglītība bija 4,6 % (1959. gadā ‒ 2,5 %), nepabeigta augstākā izglītība bija 2,1 % (1959. gadā ‒ 1,4 %).

No klātesošajiem iedzīvotājiem 56,8 % bija latvieši, 29,8 % ‒ krievi, 4,0 % ‒ baltkrievi, 2,7 % ‒ poļi un 2,3 % ‒ ukraiņi. Savas tautības valoda dzimtā bija 92,1 % klātesošo iedzīvotāju. Latviešu valoda dzimtā bija 56,9 % klātesošo iedzīvotāju (98,1 % latviešu un 2,8 % citu tautību iedzīvotāju).

Divu personu ģimenes veidoja 33,7 %, trīs personu ģimenes ‒ 31,5 %, bet četru personu ģimenes ‒ 22,5 % no kopējā ģimeņu skaita. Vidējais ģimenes lielums bija 3,2 personas. Ārpus ģimenēm (vieni) dzīvoja 9,9 % no pastāvīgajiem iedzīvotājiem.