Komēdijā “Diplomāti” J. Pētersons atspoguļojis raksturīgas tendences sabiedrībā neatkarīgās Latvijas sākumposmā. Lugā tēlotas politiskās un saimnieciskās aprindas, kas veidojušās un nostiprinājušās Pirmā pasaules kara gados un 20. gs. 20. gadu sākumā. Rakstnieks sniedzis kritisku vērtējumu, analizējot cēloņus, kas nosaka tēloto cilvēku interešu loku un veido svarīgākos viņu darbības priekšnoteikumus.

Lugas centrā ir komersanta Andreja Grauzas ģimene, kas, salīdzinājumā ar saviem agrākajiem dzīves standartiem, nonākusi spiedīgos materiālos apstākļos. Lai stāvokli stabilizētu, Grauzam nepieciešams viņam izdevīgs ministra Lūzuma lēmums, piešķirot Grauzam koncesiju, kas nodrošinās jaunus pasūtījumus. Tā kā Lūzums ir Grauzas kaimiņš Jūrmalā, rodas nodoms privāti iegūt viņa labvēlību, un šajā nolūkā labi aprēķinātā spēlē tiek iesaistīta visa Grauzas ģimene, gan otrā sieva Ņina, gan dēls Kārlis un meita Rita no pirmās laulības. Viņiem jānodrošina ne tikai Lūzuma, bet arī viņa kundzes labvēlība. Rita un Kārlis, kuri pieraduši dzīvot par tēva sniegtajiem līdzekļiem, iesaistās plāna īstenošanā, kaut gan dara to bez sajūsmas, tomēr viņiem izdodas savaldzināt Lūzumu un viņa kundzi. Savukārt Ņina atklāti nostājas pretī vīra iecerēm, apgalvojot, ka Grauzam pašam jānodrošina līdzekļi sievas uzturēšanai, un viņa nekādu palīdzību nesniegs. Īstais atteikuma iemesls meklējams Ņinas agrākajās attiecībās ar Lūzumu, kurš viņu atstājis, lai precētu citu, materiāli daudz labāk nodrošinātu sievieti. Arī savā laulībā, lai gan kļuvis par ministru, Lūzums ir atkarīgs no sievas un padevīgi seko viņas uzskatiem. Komēdijas sižetā iezīmējas vairāki pavērsieni, tās gaitā Grauza cerēto koncesiju gan nesaņem, tomēr ar veiklu diplomātisku spēli viņam izdodas ieintriģēt Lūzuma kundzi, kura kļūst par Grauzas veikala kompanjoni. Tādējādi ir nodrošināta uzņēmuma saimnieciskā stabilitāte, un Lūzums, kurš lugas gaitā zaudējis ministra posteni, turpmāk tiks nodarbināts savas sievas un Grauzas kopuzņēmumā.

J. Pētersona lugās notikumi parasti risināti ierobežotā personu lokā. Komēdijā “Diplomāti” ir septiņi nozīmīgākie tēli, kas piederīgi sabiedrības sociālajam virsslānim. Uzņēmējs Andrejs Grauza ir apķērīgs un pieredzējis tirgotājs, kurš savu stāvokli nodrošinājis ar mahinācijām Pirmā pasaules kara gados, un arī lugā tēlotajā situācijā spēj sekmīgi pārvarēt problēmas, kas īslaicīgi apdraud viņa uzņēmumu. Viņa bērni, Rita un Kārlis, izauguši bez vajadzības rūpēties par savas dzīves nodrošinājumu. Kārlis nav pabeidzis medicīnas studijas, savukārt Ritas enerģija galvenokārt tiek likta lietā tenisa spēlē u. c. izklaidēs. Grauzas sieva Ņina ir pietiekami pašapzinīga, viņa nevēlas iesaistīties vīra mahinācijās un atgādina pirms laulībām doto solījumu, ka vīrs viņu uzturēs. Grauzas veikalvedis Pēteris Plikšs nosodoši vērtē Ņinas attieksmi un uzskata, ka Grauza materiālajās grūtībās nonācis, cenšoties izdabāt sievas prasībām. Lūzuma kundze tēlota kā apņēmīga sieviete, kura cenšas virzīt vīra karjeru, tomēr viņai jāsamierinās ar atziņu, ka vīra spējas ir diezgan ierobežotas, un ieņemt iecerēto nozīmīgo vietu sabiedrībā viņam nav pa spēkam. Atsevišķās epizodēs tēloti arī citi labāko aprindu pārstāvji, viņu vidū uzņēmīga jauna ārste, redaktors un bankas direktors. 

Luga uzrakstīta četros cēlienos, tās darbība risinās Grauzas ģimenes lepnajā vasarnīcā Jūrmalā. J. Pētersons mērķtiecīgi izvēlējies situācijas, kas ļāvušas akcentēt komēdijas norisēm būtiskākos konfliktus. Notikumi tiek ievadīti ar Grauzas ģimenes sarunām saulainā vasaras pēcpusdienā, kad patīkamie laikapstākļi un ārēji nesteidzīgais dzīves ritms pretstatīts nemieram, kādu, apzinoties draudošos sarežģījumus, izjūt Grauza. Otrajā cēlienā tēlotas viesības Grauzas vasarnīcā, tām piederīga ir vasaras vakara noskaņa. Trešajā cēlienā darbība risināta nākamajā rītā pēc balles, kad noskaidrojami daži jautājumi, kas kļuvuši aktuāli iepriekšējā vakara sarunās. Notikumi tiek noapaļoti komēdijas ceturtajā cēlienā, kad Lūzums savu amatu jau ir zaudējis, taču, pateicoties Grauzas un Lūzuma kundzes veiklajai rīcībai, tiek radīti priekšnoteikumi Grauzas uzņēmuma sekmīgai turpmākajai darbībai.

J. Pētersona komēdijas pievilcību nosaka autora literārā gaume. Rakstnieks nav centies tēlotās situācijas pārspīlēt, viņš uz tām raugās ar saprotošu smaidu, un personu dialogi atklāj tēlu asprātību un humora izjūtu, lai arī viņu rīcība ne vienmēr šķiet izprotama un atbalstāma. Kritiski vērtējot lugā tēlotās aprindas, J. Pētersons apzinās savu piederību tām, tāpēc izvairās no asas, neiecietīgas un aizvainojošas satīras. Komēdija rakstīta bez didaktikas, ļaujot lasītājam vai skatītajam veidot pašam savu spriedumu. 

Komēdija “Diplomāti” publicēta 1925. gadā Anša Gulbja apgādā Rīgā. Tā ievietota arī apgādā “Liesma” 1970. gadā izdotajā J. Pētersona lugu izlasē “Komēdijas”.

“Diplomāti” ir viens no nozīmīgākajiem J. Pētersona literārajiem darbiem. Rakstnieks tajā atklājis savus vērojumus un kritiskās pārdomas par norisēm sabiedrībā. J. Pētersona lugām un to iestudējumiem bija svarīga loma sabiedrības pašrefleksijas veidošanā, šie darbi uzskatāmi atklāja gan raksturīgus konfliktus pilsoniskajās aprindās, gan tajās valdošo pašapmierinātību, plašāku ideālu trūkumu, ilūzijas un maldus.

Lugas pirmuzvedumu Latvijas Nacionālajā teātrī 1926. gadā veidoja Aleksis Mierlauks, kurš 20. gs. 20. un 30. gados regulāri iestudēja J. Pētersona darbus. Pats režisors atveidoja Andreja Grauzas lomu, uzvedumā piedalījās arī Lilija Ērika, Anta Klints, Jānis Lejiņš u. c. aktieri. Komēdija 1926. gadā iestudēta arī Jelgavas Latviešu teātrī, Valmieras teātrī, Daugavpils teātrī un Ventspils teātrī, 1927. gadā – Liepājas teātrī (1927).