H. Gulbis ir viens no rakstniekiem, kura darbos vērīgi fiksētas psiholoģiskās un sociālās norises Latvijā gan pirms, gan padomju okupācijas laikā, kā arī pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas. Viņš aktīvi darbojās dramaturģijā, viena no pirmajām nozīmīgākajām lugām bija drāma “Viena ugunīga kļava”. Tās centrālais tēls Ģirts Pakalns izvēlējies ārēji ērtu eksistenci, savā dzīvē necenšoties ne darbam, kurā viņš izvirzījies par vidēja līmeņa vadītāju, ne attiecībām pievērst īpašu nozīmi. Tomēr autors koncentrējis uzmanību uz pusmūža krīzi, kad, Pakalnam nekur īsti neiesaistoties, arī citu interese par viņu ir mazinājusies vai pat pilnībā zudusi. Luga veidota piecās atsevišķās ainās, kuras autors nosaucis par novelēm, katrā no tām darbojas trīs personas, un atsevišķās situācijas savā starpā vieno tikai Pakalna klātbūtne. Lugas gaitā viņš apciemo savu tagad jau pieaugušo, precēto meitu, satiekas ar jaunības mīlestību Rutu, taču nekur tā arī vairs nejūtas piederīgs. Īpašas pārmaiņas Pakalna raksturā lugas gaitā nenotiek, autors akcentējis viņa personības degradāciju. Luga “Aijā, žūžū, bērns kā lācis” ir satīrisks un vienlaikus skaudrs skolas realitātes portretējums, tiecoties analizēt cēloņus, kādēļ sabiedrības iztēlotā humānā audzināšana praksē bieži vien pārvērtusies savā pretstatā. Rakstnieks atklājis gan problēmas skolas ikdienā, gan situāciju ģimenē, kur bērniem nereti netiek pievērsta pienācīga uzmanība. Lugā ietvertas parodiskas tās virsrakstā minētās tautas dziesmas motīva interpretācijas, atsevišķās ainas savieno muzikālas starpspēles, kurās izteikta attieksme pret notiekošo, iezīmējas arī autora viedoklis. Lugās rakstnieks pievērsies arī sociālistiskajā sabiedrībā valdošajiem izkropļojumiem, kad pat ikdienas preču iegāde ir apgrūtināta un lielu nozīmi iegūst lietu kults. Nozīmīga ietekme ir tirdzniecības darbiniekiem, kuriem ir pieeja iekārotajām mantām. Šādai situācijai H. Gulbis pievērsies komēdijā “Mans mīļais, mans dārgais”, kuras nosaukumā minētais tēls ir padomju sabiedrībā prestižā un grūti iegūstamā automašīna. Lugā “Silta, jauka ausainīte” (1972) interešu objekts ir cepure. Svarīgs rakstnieka darbu motīvs ir cilvēku attieksme pret dzimtas mājām, tā skarta jau viņa pirmajā lugā “Vecīši”, un īpašu māksliniecisku pilnskanību tēma ieguvusi lugā “Cīrulīši”. Tas ir vēstījums par ģimenes māti Zelmu, kuru pēc vīra nāves bērni aicina pārcelties uz dzīvi pie viena no viņiem. Izvēles grūtības atklāj ģimenē un ikviena tēla dzīvē samilzušās problēmas, vienlaikus tiek akcentēta zaudētā kopības sajūta, kas ir aktuāla gan indivīda, gan sabiedrības līmenī, kā arī aizejošais cilvēka dzīves laiks. Romānā “Pieneņu laiks” tēlota rakstniekam labi pazīstamā internātskolas vide un sarežģītās ģimenes attiecības, kas ietekmē tās audzēkņus. Nozīmīgākais H. Gulbja prozas darbs ir romāns “Doņuleja”, tajā, izsekojot vienas dzimtas pārstāvju dzīvei, smalkos psiholoģiskos tuvplānos atklāta arī laikmeta ietekme. Darbā sniegts notikumu atspoguļojums ilgākā laika periodā, jūtīgi izsekojot sociālajām pārmaiņām Latvijā, sākot no 20. gs. 20. gadiem, to ietekmei uz cilvēku dzīvi un attiecībām, svarīga nozīme ir arī attieksmei pret zemi. H. Gulbja prozā un dramaturģijā nereti veidots lauku un pilsētas pretstatījums, rakstniekam tuvāka tradicionālā dzīves ziņa, aiziešana uz pilsētu saistīta ar būtisku vērtību maiņu. Zaudēto māju tēma skarta arī 20. gs. 90. gadu lugās, kuru darbība risinās pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Arī 20. gs. beigās un 21. gs. sākumā rakstnieks pievērsās aktuālām norisēm sabiedrībā, skāra daudzus sāpīgus un neatrisinātus sociālos jautājumus.
H. Gulbja darbos dominē dzīves norišu atspoguļojums ar augstu situāciju, notikumu un vides atpazīstamību un vispārinājuma pakāpi. Viņš pievērsis lielu uzmanību dialogiem, tiecoties panākt sarunu konkrētību, vienlaikus ietverot tajās būtiskus zemtekstus. Rakstnieks pastāvīgi centies paplašināt literāro darbu mākslinieciskās izteiksmes iespējas. Viņa dramaturģijā ievijas prozas elementi, izmantotas vēstules, miniatūras, tēlu monologi, komentāra funkcijā arī dziesmas. Nozīmīga vieta ierādīta nosacītībai, lugā “Kamīnā klusi dzied vējš” (1977) darbojas tēls, kurš ir jau miris un eksistē tikai citu personu iedomās. H. Gulbja literārie darbi guvuši sabiedrības atsaucību, tajos skartas nozīmīgas tēmas, bagātinot latviešu rakstniecības māksliniecisko izteiksmi.