Bioekonomika jeb biotehonomika Latvijā ir jauna tautsaimniecības nozare. Latvijas tautsaimniecības pārorientācija definēta Latvijas Viedās specializācijas stratēģijā, kurā svarīgu vietu ieņem zināšanu ietilpīga bioekonomika. Uz bioekonomiku attiecas visi šajā stratēģijā definētie svarīgie virzieni: ražošanas un eksporta struktūras maiņa tradicionālajās tautsaimniecības nozarēs; izaugsme nozarēs, kur iespējams radīt produktus un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību; nozares ar nozīmīgu horizontālo ietekmi un ieguldījumu tautsaimniecības transformācijā.

Bioekonomika spēj nodrošināt Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas izvirzītās prioritātes: augstas pievienotās vērtības produktus, produktīvu inovāciju sistēmu, energoefektivitāti, modernas informāciju un komunikāciju tehnoloģijas, modernu izglītību, zināšanu bāzi un policentrisku attīstību.

Bioekonomikas attīstības potenciālam Latvijā ir labvēlīgi apstākļi. Valstī ir augsts īpatnējais lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības potenciāls uz vienu iedzīvotāju (Latvijai – 2. vieta Eiropas Savienībā, ES) un ir augsts īpatnējās meža platības rādītājs uz vienu iedzīvotāju (Latvijai – 4. vieta ES). Tomēr lauksaimniecībā un ar meža resursiem saražotās produkcijas vērtība no zemes vienības ir viena no zemākajām ES.

Bioekonomikas galvenais princips – pārtika 1. vietā. Tas dominē arī ES stratēģiskajos uzstādījumos. Bioekonomika nekonkurē ar pārtikas ražošanu un veicina lauksaimniecības, zivsaimniecības un mežsaimniecības produkcijas ražošanu valsts patēriņam atbilstošos un pietiekamos apjomos. Lauksaimniecības, zivsaimniecības, mežsaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas nozares attīstītie dabas resursi un atkritumi izmantojami citu tautsaimniecības nozaru (enerģētikas, būvniecības, ķīmiskās, farmācijas, kosmētikas, tekstila, papīra u. c. rūpniecības) attīstībai. Piemēram, a/s “Latvijas Valsts meži” uzdevumā Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) veikusi pētījumu par mežsaimniecības nozares iespējām sākt zemas kvalitātes izejvielu izmantošanu produktu ražošanā ar augstu pievienoto vērtību.

Bioekonomikas nozarē starp uzņēmumiem ir lielas atšķirības gan uzņēmumu lielumā, gan biznesa attīstības apmēros: ir uzņēmumi, kas labprāt investē inovācijās, bet citi strādā, lai izdzīvotu. Latvijā bioekonomikas attīstība ir iespējama, iesaistoties visām ieinteresētajām personām no citām tautsaimniecības nozarēm – lauksaimniekiem, zivsaimniekiem, mežsaimniekiem, atkritumu apsaimniekotājiem, inovatīvu produktu ražotājiem, zinātniekiem, politiķiem –, kā arī nevalstiskajām organizācijām.

Latvijā uzņēmumi, kas izmanto bioresursus, ir dažādi. Meža resursu viszemākās pievienotās vērtības bioprodukts ir šķelda, kuru izmanto eksportam uz Eiropas valstīm. Neliela pievienotā vērtība ir šķeldai, izmantojot to Latvijas siltumapgādes sistēmu katlumājās un koģenerācijas stacijās, ražojot enerģiju. Augstāka pievienotā vērtība un ilgtspēja ir biomasas izmantošanai granulu un kokogļu ražotnēs. Kokogļu ražošanas uzņēmumu produkcijai ir augsts pieprasījums Eiropas valstīs. Vēl augstāka pievienotā vērtība ir plātņu ražotņu a/s “Latvijas Finieris” un SIA “KRONOSPAN Riga” produkcijai. Koka konstrukciju ražotājs SIA “WoodCon” ieguvis tiesības marķēt savu produktu ar CE zīmi, sertificējot savu produkciju pēc Eiropas standarta. 2017. gadā ekskluzīvu mēbeļu ražotājs SIA “Rīgas krēslu fabrika”, kas produkciju eksportē uz Eiropu, Amerikas Savienotajām Valstīm un Austrāliju, ražoja produktus ar visaugstāko pievienoto vērtību.

Lauksaimniecības resursi tiek izmantoti, lai ražotu produktus ar dažādu pievienoto vērtību. Produkti ar zemu pievienoto vērtību saistīti ar resursiem, kuri pēc ražas novākšanas tiek eksportēti bez apstrādes un pārstrādes, piemēram, graudi, dārzeņi, augļi un citi. Produkti ar augstāku pievienoto vērtību tiek ražoti lauksaimniecības resursu pārstrādes uzņēmumos, piemēram, biodegvielu ražo SIA “Jaunpagasts Plus” un SIA “Bio-Venta”, pārstrādājot graudus un sēklas. Piena pārstrādes uzņēmumi a/s “Smiltenes piens”, SIA “Latvijas piens”, a/s “Preiļu siers” u. c. ražo piena produktus ar augstāku pievienoto vērtību (nekā pārdodot pienu kā resursu).

Bioekonomikas nozarē nozīmīgākie uzņēmumi ir SIA “Aloja Starkelsen”, SIA “Iecavnieks & Co”, SIA “Lat Eko Food” ražotne “Rūdolfs”, SIA “Duo AG” un SIA “Rāmkalni”, kas nodrošina ilgtspējīgu attīstību jaunu un inovatīvu produktu ar augstu pievienotu vērtību izstrādē un ražošanā, piemēram, ekskluzīvas pārtikas piedevas iekšējam un eksporta tirgum.

Zivsaimniecības nozare mūsdienās attīsta pārtikas produktu ražotnes, mazāku uzmanību veltot zivju pārpalikumiem kā resursam, no kura var ražot augstas pievienotās vērtības produktus, piemēram, zivju eļļu, proteīnu, farmācijas, kosmētikas u. c. produktus.

Organisko atkritumu izmantošanas jomā mūsdienās lielāka uzmanība pievērsta biogāzes ražošanai poligonu krātuvēs. Biogāzi izmanto enerģijas ražošanai ar salīdzinoši zemu lietderības koeficientu siltumenerģijas patērētāja trūkuma dēļ. Vislabākie panākumi energoefektīvas biogāzes izmantošanā atkritumu saimniecībā ir SIA “Getliņi”, kur siltumenerģiju pēc koģenerācijas stacijas izmanto siltumnīcu apsildei.

Pētniecība un inovācijas ir nozīmīgas konkurētspējas paaugstināšanā, bez kuras nav iespējama vienotas Eiropas energosistēmas izveide. Latvijas viedās specializācijas jomā – bioekonomikā – iesaistītas dažādu nozaru pētnieciskās institūcijas. Zinātnieku aktivitātes vērstas trīs virzienos: bioekonomikas attīstības prognozēšana, bioresursu ieguve un inovatīvu bioproduktu izstrāde.

Bioresursu ieguves iespējas pēta Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), a/s “Latvijas Valsts Meži” institūts “SILAVA”, Latvijas Universitāte, RTU, Daugavpils Universitate, Pūres dārzkopības pētījumu centrs, Latgales Lauksaimniecības zinātnes centrs, Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrs, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”, Dārzkopības institūts, Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts, Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts un citi. Inovatīvu bioproduktu izstrādē zinātnisko izpēti veic pētnieki Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā, RTU, LLU, institūtā “SILAVA”, Organiskās sintēzes institūtā un citur. Uz zināšanām balstītu bioekonomikas ilgtspējīgas attīstības modelēšanu un prognozēšanu trijos (valsts, nozaru un uzņēmumu) līmeņos veic LLU (ekonometriska modelēšana) un RTU (sistēmdinamikas modelēšana).

Par bioekonomikas pamatlicēju Latvijā tiek uzskatīta Kristīne Sirmā, kura pārstāv Latvijas bioekonomikas nozari ES līmenī un atbild par Latvijas bioekonomikas nozari valsts makroekonomikas ilgtspējīgas attīstības kontekstā. LLU rektore Irina Pilvere strādā pie lauksaimniecības ekonomikas integrēšanas bioekonomikā un vada Latvijas bioekonomikas stratēģijas izstrādes darba grupu. Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta direktors Uģis Cābulis vada inovatīvu bioproduktu ar augstu pievienotu vērtību zinātniskās izpētes virziena attīstību. RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore Dagnija Blumberga pilnveidojusi bioekonomikas attīstības analīzes virzienus, vadot dažādu izpētes un analīzes metodiku izstrādi, lai apzinātu valstī pieejamo dabas resursu kvalitāti un pieejamību, meklētu risinājumus inovatīvu produktu ražošanai valstī un prognozētu Latvijas bioekonomikas ilgtspējīgas attīstības scenārijus.

Statistikas dati liecina, ka lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā pievienotā vērtība 2017. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, samazinājusies par 3,7 %, savukārt tās īpatsvars kopējā iekšzemes kopprodukta pievienotās vērtības struktūrā samazinājies par 0,2 procentpunktiem, sasniedzot 3,9 %. Tas liecina, ka Latvijā netiek pilnvērtīgi izmantoti bioresursi un netiek attīstīta bioekonomika, tādēļ svarīga ir valsts politika, kas vērsta uz bioekonomikas ilgtspējīgu attīstību, lai strauji palielinātu no bioresursiem ražoto produktu pievienoto vērtību.

Visu bioekonomikā iesaistīto nozaru attīstība ir sabalansēta. Latvijai ir dabas resursi un kvalificēts darbaspēks, tāpēc iespējams piesaistīt ārvalstu investīcijas, lai, ieguldot inovatīvās tehnoloģijās, nozaru radīto biomasu būtu iespējams izmantot produktu ar augstāku pievienoto vērtību ražošanai. Saskaņā ar Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas viedokli, lielākais eksporta vērtības palielināšanas potenciāls Latvijā ir kokrūpniecībai, lauksaimniecībai un pārtikas rūpniecībai.

Līdzīga situācija ir arī bioresursu ieguvē no atkritumu apsaimniekošanas. Kā liecina “Eurostat” datu analīze Baltijas valstīs, Latvijai ir plašas iespējas mainīt atkritumu apsaimniekošanu, iegūstot bioresursus ar pievienotu vērtību, jo 2014. gadā apmēram 80 % no Latvijas pašvaldībās radītajiem atkritumiem tika noglabāti izgāztuvēs.

Bioekonomikas politiku un attīstības stratēģiju veido ministrijas: Zemkopības ministrija, Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Bioekonomikas attīstībā nozīmīgs uzņēmums ir a/s “Latvijas Valsts meži”, kura vadība un darbinieki izpratuši bioekonomikas principus un veicina zinātnisko izpēti gan meža resursu apsaimniekošanā, gan inovatīvu produktu apzināšanā, kā arī ievieš zinātniskās izstrādnes praksē.

Nevalstiskās organizācijas, kas saistītas ar bioekonomikas attīstību, dalāmas divās grupās: resursu apsaimniekotāji un resursu lietotāji. Resursu apsaimniekotāji mūsdienās tikai daļēji apzinās savu lomu nozares attīstībā. Ir 13 zivsaimnieku asociācijas, no kurām bioekonomikas principus savā darbībā ievieš biedrība “Latvijas Zivsaimnieku asociācija” un biedrība “Latvijas Zivrūpnieku savienība”. Mežu īpašnieku asociācijas apvienojušās Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācijā. Bioekonomikas attīstībā nozīmīgi ir bioresursu lietotāji: Latvijas Biogāzes asociācija, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija un citi.