Jau pirms 13. gs. Latvijas teritorijas iedzīvotājiem bija zināmas da­žas ķīmiskās prasmes (metāla rūdu kausēšana, krāsošana, balināšana). 17. gs., hercoga Jēkaba valdīša­nas laikā, Kurzemes teritorijā attīstījās amatnieciskā ķīmija (vietējās purva rūdas un ievestās vara rūdas kausēšana dzelzs un vara iegūšanai, salpetra un potašas ieguve šaujampulverim, darvas tecināša­na, stikla, kaļķa, ķieģeļu izgatavošana, ziepju vārīšana, alus, degvīna, etiķa un papīra ražošana). 16.–18. gs. atsevišķi cilvēki Latvijas teritorijā nodarbojās ar alķīmiju. 17. gs. Rīgā bija “provju mākslas” meistari, kas veica cēlmetālu un metāla rūdu (Urāla magnētiskās rūdas, Aizbaikāla sudraba rūdas) ķīmisko analīzi. 18. gs. tika veiktas pirmās vietējo minerālūdeņu (Bārbeles, Baldones un Ķemeru) un gaisa ķīmiskās analīzes.

Ķīmiskā rūpniecība Latvijas teritorijā sāka attīstīties 19. gs. vidū un otrajā pusē, kad Rīgā uzcēla Kuzņecova porcelāna un fajansa fabriku (1841), gumijas izstrādājumu fabrikas “Mündel” (1864; no 1928 “Meteors”), “Provodņiks” (1888; ceturtais lielākais ķīmiskās rūpniecības uzņēmums pasaulē, ražoja 12 miljonus galošu pāru gadā) un “Russia”, Rūtenberga ķīmisko rūpnīcu, super­fosfāta rūpnīcu “Heflingers & Co.”, anilīna fabriku Liepājā u. c. mazākas rūpnīcas.

1913. gadā ķīmiskā rūpniecība Latvijas teritorijā bija ļoti labi attīstīta un tajā bija nodarbināti 11,6 % no rūpniecībā strādājošo skaita. Pirmā pasaules kara laikā gandrīz visus Latvijas teritorijā esošos ķīmijas rūpniecības uzņēmumus evakuēja uz Krieviju. Tie pēc Latvijas valsts izveidošanas pārsvarā neatgriezās Latvijā, bet palika Krievijā. Tāpēc laikā starp abiem pasaules kariem ķīmiskajai rūpniecībai bija nenozīmīga vieta Latvijas rūpniecības struktūrā.

1940. gadā ķīmiskajā rūpniecībā bija nodarbināti tikai 1,7 % no rūpniecībā strādājošo skaita, uzņēmumi bija nelieli un ražoja produkciju tikai vietējam tirgum. Izņēmums bija Rīgas Superfosfāta rūpnīca, kas 1939. gadā ražoja 112 000 tonnu superfosfāta un ar savu produkciju apgādāja visu Baltijas tirgu.

Pēc Otrā pasaules kara 40 gadu laikā ķīmiskās rūpniecības pieauguma temps Latvijā 10 reizes pārsniedza pārējās rūpniecības nozares. Ķīmiskās rūpniecības straujo attīstību noteica Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) politis­kie mērķi koncentrēt Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) teritorijā nozares izpēti un ražošanu, at­tīstību sekmēja arī plašais vienotais izejvielu un noieta tirgus. Pilnīgi no jauna tika radītas vairākas ķīmiskās rūpniecības nozares – sintētisko un stikla šķiedru, plastmasas izstrādājumu, ķīmisko reaģentu un sevišķi tīru vielu sintēze un ražošana. Tika uzcelti jauni ķīmiskās rūpniecības uzņēmumi Rīgā: Rīgas Skaņuplašu rūp­nīca, Rīgas Ķīmiskais kombināts, Rīgas gumijas izstrādājumu ražošanas apvienība “Ausma”, Rīgas gumijas izstrādājumu firma “Sarkanais kvadrāts”, Rīgas Laku un krāsu rūpnīca, Rīgas rūpnīca “Reaģents”, Rīgas Superfosfāta rūpnīca, ražošanas apvienība “Kosmoss” ādas izstrādājumu ražošanai (1963), Rīgas Polietilēna rūpnīca (1959). Ārpus galvaspilsētas – Daugavpilī (Daugavpils Ķīmiskās šķiedras rūpnīca, 1964, no 1995. gada “Dauteks”), Olainē (Olaines Plastmasu pārstrādes rūpnīca, 1965; Olaines Ķīmisko reaģentu rūpnīca; zinātniskā ražošanas apvienība “Bioķīmiskie reaktīvi”), Valmierā (Valmieras Stikla šķied­ras rūpnīca), Dobelē (Dobeles ķīmiskā rūpnīca “Spodrība”), Ventspilī (Ventspils ostas rūpnīca – slāpekļa minerālmēslu ražošanai), Cēsīs (Cēsu Automobiļu remonta rūpnīca – riepu protektoru atjaunošanai), Baldonē (gumijas izstrādājumu ra­žošanas apvienības “Ausma” filiāle), Suntažos (gumijas izstrādājumu ražošanas apvienības “Ausma” filiāle – piepūšamo matraču ražot­ne), Līvānos (Līvānu Bioķīmiskā rūpnīca – lopbarības lizīna ražošanai, 1970; Līvānu Stikla fabrika), Saulkalnē (Sauriešu Būvmateriālu kombināts) un Brocēnos (Brocēnu Cementa un šīfera kombināts).

Ķīmijas attīstību okupācijas laikā, 20. gs. 60. gados, Latvijā noteica Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālās komitejas 05.1958. un 12.1963. plēnumos izvirzī­tie uzdevumi ķīmijas rūpniecībai. To veicināja arī Latvijas ķīmiķu iniciatīva, izkoptās zinātnieku tradīcijas un speciālistu labā sagatavotība. Tika izveidoti vairāki smalkās organiskās sintēzes, bioorganiskās ķīmijas un biotehnoloģijas kom­pleksi, kur tika izstrādāti un ražošanā ieviesti jauni medicī­nas preparāti. To starpā izcēlās zinātniskās ražošanas apvienība “Bioķīmiskie reaktīvi”, Olaines Ķīmiski farmaceitiskā ražo­šanas apvienība (uz kuras bāzes pēc 1990. gada tika izveidots “Olainfarm”) un divas Latvijas Organiskās sintēzes institūta eksperimentālās rūpnīcas (uz kuru bāzes pēc 1990. gada tika izveidots “Grindex”).

Ķīmijas tehnoloģijas procesu un aparātu būves nozarē tika pētīti masas apmaiņas procesi un jonapmaiņas un mem­branālie procesi (Nikolajs Koroļkovs), radītas žāvētavas ķīmis­kajiem un farmaceitiskajiem produktiem (Ilo Dreijers, Leonīds Osipovs). Tika sākta biotehnoloģijas procesu ieviešana ķīmis­kajā rūpniecībā (Mārtiņš Beķers, Romans Kārkliņš).

Ķīmijas rūpniecības nozare sastāv no 10 sektoriem – pārstrādes produktu ražošana; ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražo­šana; farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana; gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana; nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana; ūdens ieguve, attīrīšana un apgāde; notekūdeņu savākšana un attīrīšana; atkritumu savākšana, apstrāde un izvie­tošana, materiālu pārstrāde; sanitārija u. c. atkritumu apsaimniekošanas pa­kalpojumi; pētījumu un eksperimentālo izstrāžu veikšana biotehnoloģijā. Viena no īpaši strauji augošajām nišām ir da­bas produktu izmantošana farmācijas un kosmētikas produktu ražošanā.

Kopumā Latvijā ķīmijas un farmācijas nozarē 2009. gadā bija reģistrēti 826 uzņēmumi. To skaits līdz 2010. gadam samazinājās gandrīz divas reizes. Darbinieku skaits nozarē kopš 2012. gada nostabilizējies 8000–9000 robežās. Tomēr vairāk nekā 70 % no vi­siem uzņēmumiem ir mikrouzņēmumi un vairāk nekā 22 % – mazie uzņēmumi. Tikai viens procents uzņēmumu nodarbina vairāk par 250 darbiniekiem uzņēmumā.

2011. gadā 285 uzņēmumi nodarbojās ar gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanu, 249 uzņēmumi – ar atkritumu savākšanu, apstrādi, izvietošanu un materiālu pārstrādi un 87 uzņēmumi ar ķī­misko vielu un ķīmisko produktu ražošanu. Šo nozaru produktu apgrozījums Latvijā 2016. gadā sasniedza 452 miljonus eiro, un tas veidoja ap 8–10 % no pārstrādājošās rūpniecības. Būtisks nozares rādītājs ir tās eksportspēja, jo ievērojama nozarē saražotās produkcijas daļa (vairāk nekā 70 %) tiek eksportēta uz ārval­stīm. Pēc eksporta īpatsvara nozarei ir sestais augstākais eksportspējas rādītājs visā apstrādes rūpniecībā. Patlaban ķīmijas nozares 500 uzņēmumi nodarbina vairāk nekā 11 000 cilvēku. 2017. gadā vairāk nekā 2800 darbvietu bija aizņemtas ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā, vairāk nekā 2800 darb­vietu – gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā, vairāk nekā 1200 darbvietu – stikla šķiedras ražošanā.

Ķīmiskās rūpniecības apakšnozarē strādājošo skaita attiecība pret pievienoto vērtību ir visaugstākā apstrādes rūpniecībā, kas norāda uz apakšnozares uzņēmumu produktivitāti salīdzinājumā ar apstrādes rūpniecības nozarēm. Augstas tehnoloģijas nozaru produk­tu īpatsvars eksporta struktūrā Latvijā nepārsniedz 6 %, bet attīstītajās pasaules valstīs tas ir ap 20–30 %. Lai iekļautos Rietumu tirgos, nozarei nepieciešama apjomīga ražošanas modernizācija, restrukturizācija un tehnoloģisko jaunievedumu pielietošana. Konkurētspējas pieaugums līdz 2020. gadam ķīmijas nozarē plānots, radot un ieviešot tirgū ķīmijas viedo materiālu laukā vismaz 10 jaunus produktus (sadarbībā ar valsts iestādēm un lielajiem uzņēmumiem kā inovāciju adaptācijas partneriem). Kosmētikas un pārtikas piedevu jomā jāpalielina apgrozījums, visu izaugsmi nodrošinot ar eksporta apjoma pieaugumu, un galvenā uzmanī­ba jāpievērš atsevišķiem tirgiem, samazinot diversifikāciju.

1963. gadā dibinātā a/s “Valmieras Stikla šķiedra” (Valmiera Glass grupa) ir ķīmiskās un tekstila rūpniecības uzņēmums un Lat­vijas pārstrādājamās rūpniecības līderis apgrozījuma ziņā, vienīgais stikla šķiedras ražotājs Baltijas valstīs un viens no nozīmīgāka­jiem stikla šķiedras ražotājiem Eiropā. Uzņēmuma produkcija – stikla šķiedra (diegi, tehniskie audumi, filci, sieti) un to izstrādājumi. Uzņēmuma produkcija tiek eksportēta uz 41 valsti. “Valmieras Stikla šķiedra” kā viens no retajiem Latvijas ražotājiem ir spējis izvei­dot ražotnes ārzemēs – Lielbritānijā (Valmiera Glass UK Ltd., 2013) un Amerikas Savienotajās Valstīs (Valmiera Glass USA Corp., 2014).

A/s “Olaines ķīmiskā rūpnīca BIOLARS” specializējas pašu izstrādnēs ķīmijas jomā, tehnoloģiski sarežģītu ķīmisko produk­tu ražošanā, kā arī laku un krāsu rūpniecības pusproduktu ražošanā. Ražo gatavus laku un krāsu izstrādājumus, celtniecības, auto un sadzīves ķīmiju, produkciju eksportē uz vairāk nekā 20 valstīm.

SIA “Tenachem” (2008) ir lielākais celtniecības hermētiķu (divkomponentu ārējie un vienkomponenta iekšē­jie hermētiķi stikla pakešu ražošanai) ražotājs Baltijā. 95 % apgrozījuma veido eksporta tirgus starptautiskajām stikla ražotāju kompānijām. Uzņēmums notur stabilas pozīcijas tirgū, pateicoties pētniecībai un jaunākajiem tehniskajiem risinājumiem ražotnē.

Rīgas Laku un krāsu rūpnīca (RILAK) ir viena no lielā­kajām krāsu un laku ražotājām Baltijas valstīs. Uzņēmums saglabā gan iepriekš ražotos produktus, gan izstrādā ražošanā vairāk nekā 50 jaunus produktus, 2000. gadā ieviesa krāsu un emalju tonēšanas sistēmu. Galvenie eksporta tirgi – Lietuva un Igaunija.

SIA “Bio-Venta” (2004) ir lielākā biodīzeļdegvielas ra­žotne Baltijas valstīs (3. vietā nozarē Latvijā pēc apgrozījuma).

Latvijā ir senas kosmētikas un mājķīmijas ražošanas tradīcijas, tāpēc šo nišu aizņem gan vairāki interesanti jauni, gan pieredzes bagāti uzņēmumi. 2015. gadā darbojās 34 reģistrēti uzņēmumi un bija 920 strādājošo.

A/s “Dzintars” ir lielākais, senākais un pieredzes bagātākais parfimērijas un kosmētikas ražotājs Ziemeļeiropā. Produkcijas katalo­gā ir vairāk nekā 1000 dažādu kosmētikas un parfimērijas izstrā­dājumu. Uzņēmuma produkciju tieši no ražotnes pērk valstis ārpus Eiropas Savienības (European Union).

A/s “Spodrība” ir lielākais mājķīmijas ražotājs Latvijā (kopš 2007. gada produkciju tirgo ar logotipu “Seal”). Uzņēmums ražo arī ķermeņa kopšanas līdzekļus un plāno attīstīt plašāku kosmē­tikas ražošanu. Radīta mājas kopšanas un tīrīšanas līdzekļu “Eco seal for nature” līnija. 2017. gadā “Spodrība” ieguva Latvijas zaļākā zīmola titulu. Lielāko produktu apjomu realizē Latvijā.

SIA “Stenders” ir viens no lielākajiem kosmētikas ražo­tājiem Ziemeļeiropā. Vairāk nekā 350 uzņēmuma produktu tiek pārdoti 27 valstīs. Kopš 2006. gada nozīmīgs eksportētājs ir dabīgās kosmētikas ražotājs “Madara Cosmetics”, kura galvenie noieta tirgi ir Somija, Holande, Šveice un turīgākās Āzijas valstis. 2017. gadā atklāta jauna uzņēmuma ražotne Mārupē.

Vairāki ķīmiskās rūpniecības uzņēmumi ražo būvniecībā nepie­ciešamo produkciju. SIA “Cemex” Brocēnos ir otrā lielākā pa­saules betona ražotāja “Cemex” grupas uzņēmums. SIA “Sa­kret” ir Latvijas kapitālam piederošs lielākais būvniecības maisījumu ražotājs Baltijā ar rūpnīcām Latvijā, Lietuvā un Igau­nijā. Uzņēmuma produkti ir būvniecības maisījumi, līmes un krāsas. A/s “Lode” ir nozīmīgākais keramisko būvmateriālu ražotājs Baltijā. Uzņēmumam ir divas ražotnes, kas aprīkotas ar mūsdienīgām tehnoloģijām, lai nodrošinātu kvalitatīvu keramisko materiālu – ķieģeļu, apdares elementu, bruģa un celtniecības bloku “Keraterm” – ražošanu. Savu produkciju “Lode” realizē Latvijā, kā arī eksportē uz Lietuvu, Igauniju, Poliju, Krieviju.

Nozares darbiniekus apvieno Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija (1995). Viens no asociācijas galvenajiem darbības virzieniem ir piedalīšanās nozares uzņēmējdarbī­bas attīstības koncepcijas un stratēģi­jas priekšlikumu izstrādāšanā. Asoci­ācija seko likumdošanas izmaiņām un tendencēm un informē par tām uzņēmumus, kopīgi meklē problēmu risinājumu, apmai­nās ar informāciju starp uzņēmumiem. Pēc sadarbības līguma noslēgšanas ar Eiropas Ķīmiskās rūpniecības padomi (Conseil Européen des Fédérations de l’Industrie Chimique, CEFIC) asociācijai ir pieeja normatīviem dokumentiem, kas ir spēkā Eiropas Savienības valstīs.