Rodijs ķīmisko elementu periodiskajā tabulā tiek apzīmēts ar simbolu Rh un atrodas 5. perioda 9B. grupā (pārejas metāli). Rodija relatīvā atommasa ir 102,9055 u, un tā atoms sastāv no 45 protoniem, 58 neitroniem un 45 elektroniem (elektronu konfigurācija [Kr] 4d85s1). Rodijs ir viens no retākajiem metāliem uz Zemes. Tas ir platīna grupas ciets, izturīgs pret koroziju un ķīmiski inerts cēlmetāls sudrabaini baltā krāsā ar metāliem raksturīgu spīdumu. Rodijam ir tikai viens dabā sastopams izotops – rodijs-103. Rodijs dabā sastopams brīvā veidā, sakausējumos ar citiem metāliem vai reti kā ķīmiskais savienojums minerālvielās. Katru gadu pasaulē iegūst apmēram 35 tonnu rodija (Globālā Platīna grupas metālu tirgus (Global Platinum Group Metals (PGM) Market) 2019. gada dati). Lielāko daļu saražotā rodija izmanto automašīnās kā katalītisko neitralizatoru, kaitīgus nesadegušo ogļūdeņražu, oglekļa monoksīda un slāpekļa oksīdu izmešus pārvēršot mazāk kaitīgās gāzēs. Rodijs tiek arī izmantots katalīzē un rotaslietu izgatavošanā.