1.–4. Saeimas deputāts, darbojies Saeimas vācu frakcijā. Viens no pazīstamākajiem Latvijas Republikas starpkaru perioda vācbaltiešu politiķiem.

Dzimis kuģa kapteiņa un vēlākā tirgotāja Johana Gotfrīda Hāna (Johann Gottfried Hahn) un Amālijas Paulīnes (dzimušas Inge; Amalie Pauline Inge) ģimenē. Izglītību ieguva Liepājas Nikolaja ģimnāzijā. Pēc skolas beigšanas 1889. gadā sāka studēt tieslietas Pēterburgas Imperatora Universitātē (Санкт-Петербургский Императорский университет, tagad Sanktpēterburgas Valsts universitāte, Санкт-Петербургский государственный университет), vienlaicīgi tur tika uzņemts studentu korporācijā “Nevania”, kurā vairākums biedru bija no Baltijas guberņām. 1890. gadā pārgāja studēt tieslietas Maskavas Universitātē (Московский университет), tur 1893. gadā ieguva jurista kvalifikāciju.

1899. gadā Dž. Hāns salaulājās ar Alisi Natāliju Grotu (Alice Natalie Groth), laulībā dzimuši trīs dēli un meita.

1893. gadā Dž. Hāns sāka strādāt Liepājas apriņķa tiesā. Bija izmeklēšanas tiesnesis un sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas tiesnesis Brestā un Viļņā (1897–1905). 1905. gadā atgriezās Liepājā, jo viņu ievēlēja par Liepājas biržas komitejas sekretāru, un viņš pārtrauca valsts algoto tiesneša darbu. Liepājas biržas komiteja bija nozīmīgākā saimnieciskā institūcija, kas organizēja ostas pilsētas dzīvi 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā. Šajā laikā pilsēta piedzīvoja ļoti strauju izaugsmi. Līdztekus darbībai Liepājas biržas komitejā Dž. Hāns pievērsās politiskajai karjerai. No 1908. gada viņš bija viens no redzamākajiem Liepājas pilsētas deputātiem. Pirmā pasaules kara laikā, kad Liepāja atradās vācu karaspēka kontrolē, atbalstīja Kurzemes pievienošanu Vācu Impērijai. Politisko juku iespaidā 1919. gadā Dž. Hāns no Liepājas deputāta mandāta atteicās. Pēc neilgas politiskās darbības pauzes, 1922. gada 1. Saeimas vēlēšanu kopīgajā vācbaltiešu, t. s. Vācbaltiešu partijas sarakstā pārstāvēja pilsoniski centrisko Liepājas “Vācbaltiešu vienības partiju” (Deutsch-baltische Einigungspartei). Daudzos jautājumos Dž. Hāna pārstāvētais politiskais spēks atrada kopīgu valodu ar līdzīgi centriski orientēto “Vācbaltiešu reformu partiju” (Deutschbaltische Reformpartei).

Politikā Dž. Hāna kompetence izpaudās finansiālajos un saimnieciskajos jautājumos, viņš bija Saeimas budžeta komisijas dalībnieks. 1926. gadā viņš laida klajā Latvijas un Baltijas reģiona nozīmīgāko iknedēļas saimniecisko avīzi vācu valodā Rigaer Wirtschaftszeitung, bija tās izdevējs un atbildīgais redaktors. Dž. Hāna izdotais laikraksts sevi kā neatkarīgu izdevumu pretnostatīja Latvijas Finanšu ministrijas izdotajam oficiālajam žurnālam “Ekonomists”, kuru vācbaltiešu aprindās uzskatīja par latviešu uzņēmējiem, ierēdņiem un politiķiem simpatizējošu un vāciešus ignorējošu.

1927. gadā Dž. Hāns bija valdības delegāts Latvijas tirdzniecības līguma izstrādē un noslēgšanā (02.06.1927.) ar Padomju Sociālistisko Republiku Savienību (PSRS). Par līguma iznākumu Dž. Hāns bija skeptisks, jo uzskatīja, ka Latvijas privātais kapitāls un rūpniecība nav piemērota sadarbībai ar PSRS sociālistisko plānveida ekonomiku.

Paralēli darbam Saeimā Dž. Hāns aktīvi darbojās valsts saimnieciskajā dzīvē – turpināja pildīt vadošu amatu Liepājas biržas komitejā, bija Liepājas darbarīku fabrikas akciju sabiedrības “Pluto” valdes priekšsēdētājs un no 1930. gada Finanšu ministrija viņu vairākkārt iecēla par Liepājas brīvostas pārvaldnieku.

Tā kā Dž. Hāns bija viens no labākajiem Latvijas ekonomikas un jo īpaši tirdzniecības ekspertiem, 1939. gada rudenī vācbaltiešu izceļošanas laikā viņu par konsultantu noalgoja vācbaltiešu īpašumu likvidēšanas un izpārdošanas nolūkā Vācijā izveidotā “Izceļošanas fiduciārā akciju sabiedrība” (Die Umsiedlungs-Treuhand-Aktien-Gesellschaft, UTAG). 11.1939. Dž. Hāns kopā ar sievu Alisi izceļoja uz Brombergu Lielvācijā (tagad Bidgošča, Polijā), viņiem piebiedrojās dēls Romāns Teodors. Vācijā tobrīd jau dzīvoja Dž. Hāna dēls Leonīds Augusts, kurš bija laulājies ar vācieti un 1937. gadā atteicies no Latvijas pavalstniecības.

Par Dž. Hāna dzīves pēdējiem mirkļiem nav saglabājusies precīza informācija. Visdrīzāk 1945. gada janvāra beigās viņš kopā ar sievu bēga no PSRS karaspēka ielenkuma Austrumprūsijā un līdzīgi vairākiem simtiem citu vācbaltiešu nonāca Gotenhāfenas ostā (tagad Gdiņa, Polijā) uz pasažieru lainera Wilhelm Gustloff, kuru 30.01.1945. apmēram 23 jūras jūdzes no Pomerānijas krasta nogremdēja PSRS zemūdene. Lainera bojāejas rezultātā dzīvību zaudēja aptuveni 9000 cilvēku, lielākoties vācu bēgļi. Pasaules vēsturē tā ir lielākā traģēdija, kas notikusi uz ūdens.

14.11.1928. gadā Dž. Hāns apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (III šķira) par nopelniem valsts saimnieciskajā attīstībā, tostarp Liepājas biržas komitejas darbā, kur daudzus gadus ieņēma sindika – juridiskā pārstāvja tiesās – amatu. Presē Dž. Hāns publicējis daudzus rakstus un komentārus par Latvijas ekonomiku, t. sk. par ārējo tirdzniecību un valsts budžetu. Ilgstoši bija aizrāvies ar Liepājas ostas un tirdzniecības vēsturi, par ko publicējis vairākus rakstus un grāmatu. Bija arī kaislīgs burātājs un Liepājas jahtkluba “Nord” ilggadējs vadītājs.