BTA kopumā tika apstiprināti 69 mācībspēki – 17 profesori, 12 ārkārtas profesori, 30 docenti un astoņi asistenti, lai gan ne visi apstiprinātie mācībspēki spēja ierasties Rīgā. Gandrīz visi mācībspēki turpināja darbu augstskolā kā bijušie RPI pasniedzēji. Vairākums bija vācu izcelsmes, kā arī poļu un ebreju. Augstskolas darbā tika iesaistīti arī vairāki latviešu izcelsmes mācībspēki.
Augstskolā varēja iestāties jaunieši ar ģimnāzijas, reālģimnāzijas vai vidusskolas diplomu, kas iegūts Baltijas provincēs vai Vācu Impērijā. Par ārzemnieku studentu uzņemšanu bija tiesīga lemt tikai Baltijas militārā pārvalde. BTA bija pirmā augstskola Latvijas teritorijā, kurā uzņēma arī sievietes. 19.10.1918. augstskolā bija uzņemti 904 jaunieši, no tiem 42 % turpināja RPI pārtrauktās studijas, 43 % bija jaunuzņemtie studenti, 15 % bija uzņemti kā hospitanti. Studijas BTA atjaunoja un uzsāka arī liels skaits latviešu tautības studentu. Kopumā augstskolā trīs mēnešu laikā studijas uzsāka aptuveni 1500 jauniešu. No tiem 547 bija jaunuzņemtie studenti, kā arī 231 hospitants. Vairākums turpināja RPI iesāktās studijas. No jaunuzņemtajiem studentiem 155 mācības uzsāka Mehānikas, 116 – Ķīmijas, 101 – Inženieru, 75 – Tirdzniecības, 60 – Lauksamniecības un 40 – Arhitektūras nodaļā. Hospitantiem bija tiesības klausīties lekcijas, piedalīties praktiskajās nodarbībās un kārtot eksāmenus, bet, lai kļūtu par pilntiesīgiem studentiem, viņiem bija jānokārto hospitantu pārbaudījumi. Arhitektūras nodaļā tika uzņemti 16, Inženieru nodaļā – 22, Ķīmijas nodaļā – 49, Tirdzniecības nodaļā – 81, Lauksaimniecības nodaļā – 21, Mehānikas nodaļā – 42 hospitanti. Atjaunojot augstskolu kā RTA pēc lielinieku atkāpšanās no Rīgas, 06.1919. papildus tika uzņemti 48 studenti. Lai nodrošinātu lielāku studējošo skaitu, tika uzņemti arī brīvklausītāji.
BTA savu darbību atjaunoja lielākā daļa studentu korporāciju, kuras bija dibinātas pie Rīgas Politehnikuma un RPI, tai skaitā arī abas latviešu studentu korporācijas “Selonija” un “Talavija”.