Skriešanas sportam nopietni pievērsās 1921. gadā Latvijas armijas Vidzemes divīzijas sporta klubā (VDSK), kas drīzumā iekļauts Armijas sporta klubā (ASK). 20.–30. gados pārstāvēja galvenokārt ASK, vienīgi 20. gadu otrajā pusē startēja kā sporta biedrību “Sports” un “Rīgas Futbola klubs” (RFK) sportists.

No 20. gadu sākuma startēja galvenokārt dažādu garo distanču skriešanas sacensībās. Pirmajos dalības gados izcīnīja vietu labāko trijniekā dažādu sporta biedrību rīkotās sacīkstēs Rīgā, Rēzeknē, Liepājā un citviet (galvenokārt 1500 m, 3000 m, 5000 m). A. Motmillers startēja arī ielu skriešanas un propagandas sacensībās nestandarta distancēs. Citās vieglatlētikas disciplīnās, ieskaitot īsās skriešanas distances, piedalījās galvenokārt Latvijas armijas sacensībās. 07.1923. A. Motmillers Latvijas sportistu vienības sastāvā startēja t. s. zviedru spēlēs Gēteborgā.

Latvijas vieglatlētikas meistarsacīkstēs jeb čempionātos A. Motmillers startēja no 20. gadu sākuma. Nozīmīgākie panākumi nacionālajā čempionātā tika sasniegti 1924. gadā, kad viņš izcīnīja savus pirmos Latvijas čempiona titulus – kopā četrus (1500 m, 5000 m, 10 000 m un 8 km krosa skrējienos). 1925. gadā izcīnīja divus Latvijas čempiona titulus – 5000 m un 10 000 m skriešanas distancēs. Turpmāk par Latvijas meistaru jeb čempionu kļuva arī 1928. un 1931. gadā (abas reizes – maratona skrējienā).

1924. gadā A. Motmillers kā viens no 10 labākajiem Latvijas vieglatlētiem pārstāvēja valsti vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē, kur startēja divās skriešanas distancēs – 5000 m (11. vieta priekšskrējiena grupā) un 10 000 m (izstājās). Turpmāk piedalījās vēl divās vasaras olimpiskajās spēlēs un abas reizes maratonskrējienā – 1928. gadā Amsterdamā ieņēma 38. vietu, 1936. gadā Berlīnē izcīnīja 28. vietu.

20. gadu otrajā pusē un 30. gados ar panākumiem startēja garo distanču, t. sk. ielu, skrējienos Latvijā (Rīgā, Valmierā, Rīgas Jūrmalā, Jelgavā) 10 km, 15 km, 20 km, 25 km, pusstundas u. c. skrējienos.

No 20. gs. vidus A. Motmillers arvien biežāk startēja ārzemēs. 1925. gadā pirmo reizi piedalījās prestižajās sacensībās Quer durch Berlin (‘Šķērsām cauri Berlīnei’) Vācijā 25 km skriešanas distancē, kurā togad finišēja 4. vietā (savā, senioru, konkurencē – 3. vietā). Kopumā Quer durch Berlin 25 km skrējienā A. Motmillers piedalījās 10 gadus pēc kārtas (1925–1934), lielākos panākumus – 1. vietu – izcīnot 1927. gadā. Vietu Quer durch Berlin spēcīgāko trijniekā A. Motmillers izcīnīja arī 1928. gadā (2. vieta), 1929. gadā (2. vieta), 1930. gadā (2. vieta), 1931. gadā (3. vieta), 1932. gadā (2. vieta). A. Motmillers Rīgas vienības sastāvā trīs reizes pēc kārtas (1927., 1928., 1929. gadā) izcīnīja 1. vietu Quer durch Berlin 25 km skriešanas distances komandu kopvērtējumā, izcīnot sacensību ceļojošo balvu palikšanai Rīgas vienības īpašumā (1927. gadā Rīgas vienībā kopā ar Kārli Bukasu un Eduardu Tūbeli; 1928. un 1929. gadā – kopā ar Vilhelmu (Vili) Cimmermani un K. Bukasu).

Ar panākumiem piedalījās arī citās garo distanču sacensībās ārzemēs, t. sk. 4. vieta Fredriksborgas–Kopenhāgenas 33,7 km skrējienā 1927. gadā, 9. vieta 25 km skrējienā Helsinkos 1930. gadā, 2. vieta vienas stundas skrējienā Košicē (Čehoslovākijā; tag. Slovākijā) 08.11.1931., 3. vieta divu stundu skrējienā Košicē 19.05.1935.

1927.–1934. gadā A. Motmillers vairākkārt startēja Latvijas vieglatlētu izlases sastāvā, pārstāvot Latviju valstsacīkstēs Rīgā, Varšavā un Tallinā pret Polijas un Igaunijas izlasēm. Valstsacīkstēs startēja 5000 m un 10 000 m distancēs; augstākais sasniegums – 2. vieta 10 000 m distancē 1927. gadā Varšavā (sacentās Igaunija, Latvija un Polija) un 1933. gadā Tallinā (sacentās Igaunija un Latvija). Divās vieglatlētikas valstsacīkstēs kopvērtējumā izcīnīja uzvaru kopā ar Latvijas izlasi – 1929. gadā Rīgā sacensībā ar Igauniju, Poliju un 1933. gadā Tallinā ar Igauniju.

Maratona skrējieniem klasiskajā 42,195 km distancē A. Motmillers pievērsās no 1927. gada, kad Latvijā sāka aizvadīt sacensības šajā distancē. Togad pirmajās maratona sacensībās un Latvijas meistarsacīkstēs A. Motmillers palika 2. vietā (aiz K. Bukasa), bet 1928. gadā kļuva par Latvijas čempionu maratona skrējienā un kļuva par labāko Latvijas maratonskrējēju. Turpmāk ar panākumiem startēja maratona distances sacensībās Latvijā un ārvalstīs.

Viens no A. Motmillera ievērojamākajiem panākumiem bija 28.10.1935. izcīnītā 1. vieta tradicionālajā Košices maratonā. Ikgadējā Košices maratonā, kas tika rīkots 28.10. – Čehoslovākijas Republikas proklamēšanas gadadienā (dibināts 1924. gadā, tagad tiek saukts par Košices miera maratonu un ir vecākais maratonskrējiens Eiropā) ‒, A. Motmillers startēja kopā septiņas reizes (1930., 1932.–1937. gadā). Košices maratonā A. Motmillers ir izcīnījis arī 2. vietu (1933. gadā) un divreiz 4. vietu (1930. un 1932. gadā).

Vairākkārt labojis Latvijas rekordus dažādās standarta un nestandarta skriešanas distancēs, t. sk. 1500 m, 15 km, 20 km, 25 km, 35 km, kā arī skrējienā noteiktā laikā. Piemēram, 08.11.1931. Košicē viena skrējiena laikā laboja Latvijas rekordus trijās disciplīnās – vienas stundas skrējienā (veica 17,959 km), 15 km un 20 km distancēs. Vairākkārt laboja Latvijas rekordus maratona skrējienā, labāko rezultātu sasniedzot 28.10.1933. Košicē – 2 stundas 41 minūte 38,2 sekundes. Šis Latvijas rekords saglabājās vairāk nekā 20 gadus, un to laboja tikai 1954. gadā.

Ziemas sezonās A. Motmillers piedalījās slēpošanas sacensībās, t. sk. Latvijas čempionātos, galvenokārt garajās distancēs. Vairākkārt kļuva par Latvijas slēpošanas čempionu dažādās disciplīnās, t. sk. 1924. gadā 30 km, 1928. gadā RFK vienības sastāvā 5+10+15 km stafetē (kopā ar K. Bukasu un Alfrēdu Lukstiņu), 1929. gadā 15 km. Kā slēpotājs sajūgā aiz zirga piedalījās skijoringa sacensībās 02.1932. Rīgā.

Aktīvas sportista gaitas pārtrauca 30. gadu beigās, kad aktīvāk iesaistījās vieglatlētikas sporta organizatoriskajā darbā, taču arī pēc tam piedalījās veterānu sacensībās, t. sk. Rīgas pilsētas darbinieku “veco vīru” 3000 m skrējienā 09.1939., padomju okupācijas laika Rīgas pilsētas darbinieku sporta svētku 3000 m skrējienā senioriem 09.1940.

Vēl būdams aktīvs sportists, līdzdarbojās ASK organizatoriskajā darbā. 30. gados bija Rīgas ASK Slēpošanas sekcijas un Vieglatlētikas sekcijas priekšnieks, vadīja ASK vieglatlētu treniņus, kā arī bija pasniedzējs dažādās apmācībās, t. sk. fiziskās audzināšanas kursos aizsargiem, “Ceļtrans” tūrisma aģentūras slēpošanas kursos. Uzstājās Rīgas radiofona ēterā ar priekšlasījumiem par slēpošanu un slēpju sagatavošanu. 1931./1932. gada sezonā bija ievēlēts par Latvijas Ziemas sporta savienības Slēpošanas sekcijas locekli.

1938. gada vasarā iecelts par Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) valdes locekli. 30. gadu beigās aktīvi līdzdarbojās vieglatlētikas sacensību organizēšanā, trenēšanā un tiesāšanā – bija dažādu sacensību vadītājs, LVS delegāts ārvalstu sportistu pavadīšanai, sportistu oficiālais pārstāvis (menedžeris). 1939. gada februārī kļuva par Latvijas garo distanču skrējēju treneri.

20.–30. gados A. Motmillers gatavoja vairākas sporta tematikai veltītas preses publikācijas – speciālreportāžas no sacensībām, metodiskus materiālus vieglatlētikā un slēpošanā, padomus slēpošanas piederumu un slidu sagatavošanā, rakstus par sporta problemātiku, veselīgu dzīvesveidu un atturības nozīmi sportā; tie tika publicēti laikrakstos “Jaunākās Ziņas”, “Latvis”, “Pēdējā Brīdī”, “Pieci Santīmi”, “Sporta Pasaule”, žurnālos “Atpūta”, “Cīrulītis”, “Jaunā Balss”, “Saule”, “Sporta Žurnāls”, “Stadions”, mēnešrakstos “Aizsargs”, “Starts”.

20.–30. gados A. Motmillers bija iesaistījies atturīga dzīvesveida popularizēšanā. 20. gados bija feldšeris Centrālajā slimo kasē; no 10.1927. strādāja par feldšeri Rīgas pilsētas Žūpības apkarošanas komisijas pakļautībā atvērtajā ārstēšanas iestādē, kas bija pirmais alkoholiķu ambulatorās ārstēšanas punkts Latvijā.

Līdztekus darbībai alkoholisma apkarošanas jomā A. Motmillers nodarbojās ar uzņēmējdarbību, kuras galvenais virziens bija sporta inventāra tirdzniecība, līdzās tam – slēpju un saliekamo laivu ražošana. A. Motmillera uzņēmums tika dibināts 1926. gadā. 30. gadu sākumā konkurēja ar sava radinieka Alfrēda Motmillera sporta piederumu veikalu. Sporta preču ražošanā bija iesaistīts arī A. Motmillera brālis Arnolds Motmillers. Sākumā tirdzniecība norisinājusies dažādās vietās, bet no 30. gadu sākuma Artura Motmillera sporta preču veikals atradās Rīgā, Barona ielā 16‒18; veikals 1938. gadā pārcelts uz plašākām telpām Blaumaņa ielā 28. Savas sporta preces A. Motmillera uzņēmums 12.1931. izstādīja I Latvijas ražojumu izstādē, kurā saņēma Rīgas pilsētas goda balvu.

30. gados A. Motmillers atbalstīja dažādas sporta sacīkstes, dāvājot tām balvas spēlētāju sumināšanai, t. sk. A. Motmillera ziedotās balvas tika izcīnītas Latvijas slēpošanas meistarsacīkstēs stafetē, t. s. rally slēpošanas sacensībās. A. Motmillers materiāli atbalstīja arī vieglatlētikas norises Latvijā.

Pēc tam, kad 1940. gada vasarā Latviju okupēja Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS), A. Motmillers joprojām bija iesaistīts vieglatlētikas tiesneša darbā. Arī padomju okupācijas laikā 1940. gada rudenī turpināja feldšera darbu alkoholiķu ārstēšanas punktā. Drīzumā tika slēgts A. Motmillera sporta preču veikals; tā likvidācijas process norisinājās 1941. gada sākumā. 12.1940. Rīgā, Brīvības ielā 13, tika atklāts PSRS sporta biedrības “Dinamo” sporta preču veikals, un A. Motmillers kļuva par tā vadītāju.

Nacistiskās okupācijas laikā atjaunoja uzņēmējdarbību – sporta preču tirdzniecību; 1942. gadā A. Motmillera uzņēmuma adrese bija Riharda Vāgnera (tagad – Dzirnavu) iela 84. Līdztekus tam A. Motmillers 1942.–1944. gadā formāli skaitījās žurnāla “Laikmets” sporta korespondents (ar viņa vārdu parakstītos rakstus gatavojis Eduards Tūbelis). A. Motmillers nacistiskās okupācijas varas īstenotā holokausta laikā slēpis un paglābis no nāves deviņus (dažkārt literatūrā tiek nosaukts atšķirīgs skaits: 7–11) ebrejus.

1944. gada nogalē, atjaunojoties padomju okupācijai, Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) sporta prese slavēja A. Motmillera starpkaru posma sporta sasniegumus un solīja viņa līdzdalību 1945. gadā Rīgā iecerētajā Vissavienības maratonā, taču PSRS varas iestādes 01.1945. A. Motmilleru apcietināja. Viņam tika izvirzītas vairākas apsūdzības, t. sk. par darbu padomju varai naidīgajā žurnālā “Laikmets”. Izsūtīts uz Kušvu Tagillagā (Sverdlovskas apgabalā, Krievijā); 19.04.1946. A. Motmillera lieta pārtraukta, viņš atgriezās Latvijā.

Vēlāk bija juvelierizstrādājumu veikala vadītājs Rīgā. 60. gadu pirmajā pusē apcietināts, apsūdzēts par pārkāpumiem veikala darbā un nelegālo tirdzniecību, notiesāts uz deviņiem gadiem. Pēc cietumsoda izciešanas dzīvoja Rīgā.

Līdzās medaļām, kausiem un citām balvām, kas iegūtas par izcīnītajiem sasniegumiem sacensībās, A. Motmillers saņēma sporta organizāciju apbalvojumus un sporta sabiedrības morālu novērtējumu. Īpašu popularitāti Latvijā A. Motmillers guva pēc tam, kad 1927. gadā bija uzvarējis prestižajā Quer durch Berlin skrējienā. 1933. gadā par sasniegumiem vieglatlētikā A. Motmillers tika apbalvots ar Latvijas Sporta organizāciju apvienības (LSOA) godazīmi “Par nopelniem”. 1939. gadā A. Motmillers bija starp tiem ilggadējiem ASK sportistiem, kas tika apbalvoti par godu ASK 20 gadu jubilejai.