Eduards Gešels bija vairākkārtējs Latvijas daiļslidošanas meistars jeb čempions (1931, 1933–1940), Latvijas ziemas olimpiādes uzvarētājs (1931, 1935), ziemas olimpisko spēļu dalībnieks Garmišā-Partenkirhenē (1936).
Eduards Gešels bija vairākkārtējs Latvijas daiļslidošanas meistars jeb čempions (1931, 1933–1940), Latvijas ziemas olimpiādes uzvarētājs (1931, 1935), ziemas olimpisko spēļu dalībnieks Garmišā-Partenkirhenē (1936).
E. Gešels sporta sacensībās piedalījās no 20. gs. 20. gadiem; spēlēja futbolu un bendiju. No 20. gadu vidus pievērsās daiļslidošanai. Sākumā startēja individuāli kungu konkurencē, no 20. gadu beigām – galvenokārt pāru konkurencē kopā ar Hildegardi Švarci. Daiļslidošanu apguva un tajā pilnveidojās pašmācības ceļā un trenējās ziemas sezonā galvenokārt darbdienu vakaros pēc darba. Lai uzturētu sevi formā citos gadalaikos, nodarbojās ar tenisu, peldēšanu, vingrošanu un skrituļslidošanu.
Līdz 1930. gadam daiļslidošanas sacensībās E. Gešels un H. Švarce pārstāvēja sporta biedrību “Union”, 1931.–1940. gadā – Latvijas Sporta biedrību (LSB). 30. gados E. Gešels un H. Švarce bija ievērojamākie daiļslidotāji pāru konkurencē Latvijā (ar daiļslidošanu nodarbojās arī E. Gešela brālis Alfrēds Gešels, kurš startēja galvenokārt kungu konkurencē un kļuva par Latvijas vicečempionu).
Latvijas daiļslidošanas meistarsacīkstēs jeb čempionātā pāru sacensībās 1930. gadā E. Gešels un H. Švarce ierindojās 2. vietā. 1931. gadā viņi pirmoreiz kļuva par valsts čempioniem. 1932. gadā E. Gešels un H. Švarce ieņēma 2. vietu Latvijas čempionātā, bet pēc tam šis pāris astoņu gadus pēc kārtas kļuva par valsts čempioniem (1933–1940). Latvijas daiļslidošanas čempionātā 12.‒13.02.1938. E. Gešels un H. Švarce izcīnīja Japānas ārkārtējā sūtņa un pilnvarotā ministra Šina Sakumas (佐久間真, Shin Sakuma) dāvināto balvu.
Latvijas daiļslidošanas čempionāts 1931. gadā bija iekļauts Latvijas ziemas olimpiādes jeb V Vispārējo sporta svētku ziemas sacensību programmā, un uzvara šajā sacīkstēs E. Gešelam un H. Švarcei nozīmēja arī t. s. Latvijas olimpisko meistaru jeb čempionu titula izcīnīšanu. E. Gešels un H. Švarce 03.1935. uzvarēja Latvijas ziemas olimpiādes jeb VI Vispārējo sporta svētku ziemas sacensībās daiļslidošanā pāru konkurencē un otrreiz kļuva par Latvijas olimpiskajiem čempioniem.
1934. un 1935. gadā kā atsevišķas sacensības tika rīkotas Rīgas daiļslidošanas meistarsacīkstes jeb čempionāti, un abus gadus E. Gešels un H. Švarce kļuva par Rīgas čempioniem pāru konkurencē. Daiļslidotāju pāris E. Gešels un H. Švarce 30. gados ar panākumiem startēja un uzvarēja arī citās dažādu sporta organizāciju rīkotajās daiļslidošanas sacensībās Latvijā, t. sk. vācu slidotavas sacensībās (1931), “Universitātes sporta” atklātajās sacensībās (1935), LSB atklātajās sacensībās (1935).
Kā vieni no labākajiem daiļslidotājiem valstī E. Gešels un H. Švarce 30. gados regulāri piedalījās daiļslidošanas un ledus sporta veidu popularizēšanas pasākumos Rīgā, t. sk. LSB un “Universitātes sporta” rīkotajos paraugdemonstrējumos, ledussvētku karnevālos. E. Gešels un H. Švarce regulāri līdzdarbojās daiļslidošanas popularizēšanas sarīkojumos arī ārpus galvaspilsētas, t. sk. piedalījās Armijas sporta kluba (ASK) rīkotajos daiļslidošanas svētkos 03.1934. Cēsīs, LSB Daugavpils nodaļas rīkotajos ledussvētkos 01.1936. un 01.1937. Daugavpilī, daiļslidošanas demonstrējumos 01.1937. Jelgavā un 03.1939. Alūksnē, Ventspils strādnieku arodbiedrības rīkotajā sporta dienā 02.1940. Ventspilī.
E. Gešels un H. Švarce pārstāvēja Latviju arī starptautiskajās sacensībās Latvijā un ārvalstīs. Pirmais nozīmīgākais viņu starts starptautiskajā arēnā bija dalība Eiropas daiļslidošanas čempionātā 01.1934. Prāgā, kurā pāru konkurencē tika iegūta 9. vieta.
Gatavojoties dalībai ziemas olimpiskajās spēlēs, 1935./1936. gada sezonā E. Gešels un H. Švarce īslaicīgi trenējās un uzstājās Vīnē (Austrijā). 02.1936. Garmišā-Partenkirhenē Latvijas daiļslidotāji pirmoreiz startēja ziemas olimpiskajās spēlēs; E. Gešels un H. Švarce bija starp četriem pirmajiem Latvijas daiļslidotājiem olimpiešiem (startēja arī Verners Auls un Alīse Dzeguze). Ierobežoto sagatavošanās iespēju dēļ Latvijas daiļslidotāju sniegums bija vājš. E. Gešels un H. Švarce olimpiskajās spēlēs pāru konkurencē ieņēma 17. vietu (priekšpēdējo vietu, aiz sevis atstājot Igaunijas daiļslidotāju pāri).
E. Gešels un H. Švarce pārstāvēja Latviju daiļslidotāju izlašu sacensībās jeb valstsacīkstēs. 14.‒15.02.1937. Rīgā un 28.‒29.01.1939. Kauņā norisinājās Latvijas–Lietuvas valstsacīkstes; abas reizes Latvijas daiļslidotāju izlases sastāvā E. Gešels un H. Švarce ieguva 1. vietu pāru konkurencē, un abās valstsacīkstēs uzvarēja Latvijas izlase (dažkārt 1937. gada Latvijas–Lietuvas valstsacīkstes tiek dēvētas par Baltijas valstu daiļslidošanas meistarsacīkstēm, bet E. Gešels un H. Švarce – par 1937. gada Baltijas meistariem jeb čempioniem).
Pēc tam, kad Latviju okupēja Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS), vēl tika ziņots par E. Gešela un H. Švarces dalību daiļslidošanas sarīkojumos Rīgā 1941. gada sākumā. Drīzumā E. Gešels aktīvās sporta gaitas pameta un 40. gadu sākumā pārcēlās uz dzīvi Vācijā. 1942. gadā Heilbronnā (Vācijā) E. Gešels stājās laulībā ar savu ilggadējo sporta partneri H. Švarci.
Andris Zeļenka "Eduards Gešels". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/108409-Eduards-Ge%C5%A1els (skatīts 26.09.2025)