Vēsturiskā attīstība Par pistoles izgudrotāju uzskata Itālijas ieroču meistaru Kamills Vetelli (Camille Vetelli), kas dzīvoja Pistojas pilsētā un izveidoja savu šaujamieroci 1536. gadā. Pirmie pistoles izmantoja vācu algotņi – jātnieki 1544. gada kaujā pie Rantī, vēlāk tās kļuva populāras arī abordāžas kaujās flotē.
Ar laiku pistole līdzās aukstajam ierocim – špagai vai rapierim – kļuva populāra virsnieku un augstmaņu vidū. Pistoļu tēmēta šāviena attālums bija apmēram 25 m, nedaudz tālāk par 10 m ar pistoles lodi varēja cauršaut pat plānākas bruņas. Pistoles spalu, ja nepieciešams, varēja izmantot arī kā tuvcīņas sitamo ieroci, tādēļ roktura galu bieži veidoja no metāla lodes formā.
Tāpat kā šautenes, pistoles iedala pēc aizdedzes sistēmas: 1) degļa aizdedzes pistoles – sava nedrošuma dēļ tika reti lietotas; 2) rata (skrituļa) aizdedzes pistoles (1. attēls);
1. attēls. Jātnieku pistole ar rata (skrituļa) aizdedzes mehānismu, 17. gs. otrā puse, Zūla (Suhl), kalibrs 19,3 mm.
Avots: Latvijas Kara muzejs.
3) krama uzsitiena (šķiltavu) aizdedzes pistoles (2. attēls); 4) kapseles uzsitiena aizdedzes pistoles (3. attēls); 5) ar unitāro patronu manuāli pārlādējamas pistoles. Pistoļu aizdedzes mehānismi un stobru vītnes attīstījās paralēli citiem šaujamieročiem, izmantojot sava laika aktuālos zinātnes un tehnikas sasniegumus.
Sastopamas kā vienstobra, tā vairākstobru pistoles (4. attēls). Pistoles pielādēja no tievgaļa tāpat kā šautenes un karabīnes, bet, lai palielinātu lietošanas efektivitāti, veidoja pistoles ar vairākiem stobriem. Vēlāk parādījās vairāku stobru pistoles ar rotējošiem stobriem attiecībā pret garenasi, tās nosauca par revolverpistolēm – peperboksiem (pepperbox), bundelrevolveriem (Bundelrevolver) (5. attēls). Pistoļu strauju attīstību veicināja kapseļu ieviešana 19. gs. sākumā. 19. gs. radās pistoles paveids – revolveris, kas nomainīja manuāli pārlādējamās vienstobra un vairākstobru pistoles. Pistolēm un revolveriem ir daudz kopīga, atšķiras tikai atsevišķu to mehānismu uzbūve.
5. attēls. Marietas sistēmas astoņstobru revolverpistole – “pepperbox” ar kapseles aizdedzi, pēc 1837. gada, Beļģija, Lježa, kalibrs 8 mm.
Avots: Latvijas Kara muzejs.
19. gs. beigās, izplatoties bezdūmu šaujampulverim un unitārajai patronai, izmantojot pulvera enerģiju uz aizslēga atsitienu, sākās jauns posms šī ieroča veida attīstībā – pusautomātiskās un automātiskās pistoles radīšana. Vairāki Eiropas izgudrotāji (Teodors Bergmans, TheodorBergmann; Hugo Borharts, HugoBorchardt; brāļi Fēderles – Fidels, Frīdrihs, Jozefs, Fidel, Friedrich, JosephFeederle; Pauls Mauzers, Paul Mauser; Džordžs Braunings, GeorgeBrowning u. c.) konstruēja savus variantus pašlādējošām (pusautomātiskām) pistolēm. Tās ieguva sava konstruktora vārdu vai ražotāja firmas nosaukumu. Bieži kopā ar pistoli izveidoja tai piemērotu patronu, piemēram, Brauninga sistēmas dažādu kalibru patronas, Lugera sistēmas patronas un Mauzera sistēmas patronas konkrētajam ierocim. Lielākā daļa pistoļu patronu radās 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā. Daudzus patronu modeļus pārņēma arī citi ieroču ražotāji savu konstrukciju pistolēm. 19. gs. beigās pistoles ražoja ar atsevišķi novietotām stacionārām vai maināmām patronkārbām (Mauser K.96, Bergmann M.1897, Mannlicher M.1896 u. c., 6. attēls), bet 19.–20. gs. mijā tika radītas pistoles ar rokturī ievietotu patronkārbu, kuru pielādēja ar maināmu patronu aptveri (Browning FN 1899 un FN 1900, Parabellum P.1900 un P.1902 un firmas COLT vairāku gadu modeļi; 7. attēls un 8. attēls).
8. attēls. Pusautomātiskā pistole P.P.08 (Parabellum P.08), 1928. gads, Vācijas ražojums Nīderlandei, Mauzera firmas ieroču rūpnīca Obendorfā, kalibrs 9 mm.
Avots: Latvijas Kara muzejs.
Pēc šaušanas mehānisma veida izšķir gaiļa tipa ieročus ar kaujas atsperi rokturī (9. attēls un 10. attēls) vai belžņa tipa – ar kaujas atsperi aizslēgā (11. attēls). Arī aizslēgu konstrukcija var būt ļoti dažāda – brīvais, pusbrīvais un noslēgtais aizslēgs. Stobra atsitiens var būt ar īso un garo gājienu. Militārām pistolēm visbiežāk stobra kalibrs ir 7,62 mm (.30 kalibrs), 11,43 mm (.45 kalibrs), policijā izmantotām pistolēm – no 7,65 mm līdz 9 mm (12. attēls), civilām pistolēm pašaizsardzībai lieto stobra kalibrus no 6,35 mm (.25 kalibrs) līdz 9 mm (13. attēls). Pistoļu patronas var būt gan pudeļveida, gan cilindriskas ar niecīgu sašaurinājumu gala virzienā. Sporta un treniņa pistolēm visbiežāk lieto 5,6 mm (.22 kalibrs) dažāda garuma patronas. Kaujas apstākļiem izveidoja arī speciālas signālpistoles gaismas raķešu izšaušanai (14. attēls).
14. attēls. Mauzera sistēmas signālpistole M.1894, Pirmais pasaules karš, Vācija, Mauzera firmas ieroču rūpnīca Obendorfā, kalibrs 26,5 mm.
Avots: Latvijas Kara muzejs.