Heraldiskais simbols, kas krāsu un figūru salikuma formā reprezentē Rīgas pilsētu; viens no senākajiem municipālajiem ģerboņiem Latvijas teritorijā. Pastāv un praksē tiek izmantotas trīs ģerboņa formas – Rīgas pilsētas ģerbonis ar vairoga turētājiem, Rīgas pilsētas ģerbonis (bez vairoga turētājiem) un Rīgas pilsētas mazais ģerbonis.

Rīgas pilsētas ģerboņa ar vairoga turētājiem heraldiskais apraksts: sudraba laukā savrups sarkans, robots ķieģeļu mūris ar diviem torņiem un jumtu starp tiem. Atvērtos vārtos ar paceltu režģi pretī lauvas galva. Augšā – zelta ķetnu krusts, virs tā – zelta kronis, zem tā – divas sakrustotas melnas atslēgas. Vairoga turētāji: divas zelta lauvas ar sarkanu mēli un atpakaļ pagrieztu galvu stāv uz pelēkas pamatnes. Tā vienkāršotas heraldiskas versijas ir Rīgas pilsētas ģerbonis bez vairoga turētājiem un Rīgas pilsētas mazais ģerbonis. Mazajā ģerbonī sudraba laukā divas sakrustotas melnas atslēgas, virs tām – zelta ķetnu krusts.

Ķieģeļu mūris ar diviem torņiem ir raksturīga figūra Eiropas viduslaiku pilsētu ģerboņos. Tas simbolizēja pilsētas komūnas patstāvību un pašapziņu, pilsētu kā nozīmīgu nocietinātu dzīvesvietu. Šķērskrustā sakrustotās melnās atslēgas simbolizē Sv. Pēteri – Rīgas pilsētas viduslaiku svēto aizgādni, kam bija veltīts arī pilsētas nozīmīgākais un lielākais dievnams. Zelta ķetnu krusts atspoguļoja pilsētas pakļautību Livonijas ordenim. Tas ģerbonī parādās līdz ar 14. gs. sākuma politiskajām izmaiņām un kā vēsturisks elements saglabājies līdz mūsdienām. Zelta kronis ir īpaša heraldiska privilēģija jeb papildinoša zīme, ko pilsētai piešķīra 17. gs. Vairoga turētāji – lauvas, kas stāv uz pamatnes – cokola – ir dekoratīvi elementi, kas parādās ģerboņa attīstības noteiktā pakāpē. Ģerbonī izmantotajām krāsām (tinktūrām un metāliem) nav noteiktas simboliskas nozīmes, tās mainījušās ģerboņa vēsturiskās attīstības gaitā.

Rīgas pilsētas ģerboņa simbolikas pirmsākumi meklējami senākajā zināmajā Rīgas pilsētas vaska zīmogā (1226). Tas pievienots līgumam, kas ar pāvesta Honorija III (latīņu Honorius III, īstajā vārdā Čenčio Savelli (Cencio Savelli)) legāta Modēnas bīskapa Vilhelma (latīņu Guillielmum Mutinensis) starpniecību noslēgts starp Rīgas rāti un Zobenbrāļu ordeni. Zīmoga centrā attēlots viengabala robota mūra fragments ar diviem torņiem un atvērtiem vārtiem. Starp torņiem novietots krusta spieķis, kuram katrā pusē pa augšupvērstai atslēgai. Apkārt leģenda: +SIGILLVM BVRGENCIV I RIGA MANENCIV (Namnieku, kas dzīvo Rīgā, zīmogs). Divas atslēgas, kas tradicionāli simbolizē šķīstītavas un paradīzes atslēgas, atspoguļoja Sv. Pēteri kā pilsētas svēto aizgādni, bet krusta spieķis simbolizēja Rīgas bīskapa kā pilsētas senjora varu pār Rīgu.

Rīgas pilsētas simbolikas attīstības nākamo pakāpi atspoguļo pilsētas 1347. gada zīmogs.

Tajā slīprūtotā un punktotā laukumā atveidots brīvstāvošs mūris ar diviem torņiem, šķērskrustā savienotas augšup vērstas atslēgas un ķetnu krusts virs tām. Paceltajos vārtos attēlota lauvas galva. Izmaiņas simbolikā atspoguļoja 14. gs. sākuma politiskās pārmaiņas – Livonijas ordeņa uzvaru pār pilsētu un 1330. gadā parakstīto Rīgas padošanās līgumu, ar kuru ordenis kļuva par vienu no pilsētas senjoriem. Virs atslēgām novietotais krusts norādīja uz Livonijas ordeņa virsvaru, bet krusta zižļa, kas simbolizēja bīskapa varu, pazušana – uz arhibīskapa ietekmes samazināšanos. Saskaņā ar leģendu zem paceltā vārtu režģa novietotā lauvas galva simbolizēja pilsētnieku drošsirdību ordeņa un pilsētas militārajos konfliktos, kā arī norādīja uz pilsētas un rīdzinieku pieaugošo patstāvību. Lai gan abos zīmogos attēlotā simbolika vēl nav uzskatāma par ģerboni, jo figūras nav novietotas vairogā, ir izsekojama tieša to tālāka attīstība heraldikas virzienā. Par Rīgas pilsētas ģerboņa attīstības sākumu uzskata 1347. gada zīmogu.

Senākais zināmais Rīgas pilsētas ģerboņa atveidojumus, kurā pilsētas zīmogos atveidotās figūras novietotas vairogā, ir redzams Lībekas Kuģinieku biedrības nama 16. gs. pirmās puses t. s. Rīgas sola atzveltnē. Tajā vairogu ar divu torņu vainagotu mūri, paceltiem vārtiem, kuros lauvas galva, virs mūra novietotām un sakrustotām atslēgām balsta divi vairoga turētāji – stilizētu lapu svārkos tērptas cilvēku figūras. Vairoga laukums dzeltens (zelta), pārējās figūras – sarkanas un melnas. 1550. gadā Rīgas pilsētas ģerbonis atveidots arī Sebastiana Minstera (Sebastian Münster) grāmatā “Kosmogrāfija jeb visu zemju apraksts” (Cosmographia Oder beschreibung Aller Länder) ievietotajā Rīgas panorāmā. Līdzās tam atveidots arī pilsētas mazais ģerbonis – sakrustotas atslēgas ar krustu virs tām. Vēlāk mazā ģerboņa figūras pirmo reizi parādījās uz Rīgas pilsētas un Domkapitula kopīgi kaltajiem šiliņiem no 1479. līdz 1484. gadam, sakrustotās atslēgas ar krustu virs tām atveidotas arī pilsētas t. s. mazajā zīmogā 15.–16. gs.

Livonijas perioda beigās parādās arī pirmie Rīgas pilsētas ģerboņa attēlojumi ar vairoga turētājiem – lauvām. Lauvas bija vieni no iecienītākajiem vairogu turētājiem 16. gs. Eiropā. To senākie atveidojumi Rīgas heraldiskajā simbolā redzami kaļķakmens ciļņos, bet monētās ģerbonis ar vairoga turētājiem pirmo reizi atveidots Rīgas brīvpilsētas 1565. gada kaltās pusmārkas aversā. Līdz ar vairoga turētāju parādīšanos Livonijas beigu posmā bija izveidojies pilsētas ģerboņa pamatveidols, kas maz mainītā veidā saglabājās turpmākajos gadsimtos.

Būtiskākais papildinājums ģerbonī 17. gs. ir saistīts ar Zviedrijas valdnieka Kārļa XI (Karl XI) 1660. gadā Rīgai piešķirto īpašo karaļa privilēģiju “Privilegium nobilitatis senatus Rigensis”, ar kuru pilsēta saņem tiesības virs sakrustotajām atslēgām un krusta novietot Zviedrijas karaļu kroni, kā arī paceltajos vārtos atveidoto lauvas galvu attēlot ar kroni. Šī heraldiskā privilēģija jeb pagodinājuma zīme piešķirta par Rīgas pilsoņu drosmi, aizstāvot pilsētu pret Krievijas cara Alekseja Mihailoviča (Алексей Михайлович Романов) – Nikolaja I – karaspēka uzbrukumu 1656. gadā. Privilēģijas dokumentā redzams, ka pilsētas ģerbonī sarkanie mūra vārti tika attēloti zilā laukā, bet krusts, kronis, kronētā lauvas galva un vairoga turētāji veidoti zeltā. Zelta un zilo krāsu iespējams saistīt ar Zviedrijas karoga krāsām kā norādi uz Rīgas atrašanos Zviedrijas Karalistē. 1660. gada privilēģija ir pirmais gadījums, kad Rīgas pilsēta saņem oficiāli apstiprinātu pilsētas ģerboņa attēlu un aprakstu.

Pēc Vidzemes iekļaušanas Krievijas impērijā izmaiņas skāra Rīgas ģerboņa vairoga turētājus. 18. gs. 20. gados pēc Rīgas rātes iniciatīvas lauvas tika nomainītas ar impērijas divgalvaino ērgli, kas heraldikas nosacījumu kļūdainas izpratnes dēļ, bija atveidots kā ģerboņa figūra – pārdalīts un novietots aiz mūra vārtiem. Šāds atveidojums saglabājās arī 1788. gadā, kad ar Katrīnas II Lielās (Екатерина II Великая) rīkojumu kopā ar citām pilsētām tika apstiprināts arī Rīgas ģerbonis. Saskaņā ar aprakstu tajā gaiši zilā laukā attēlots akmens mūris ar paceltiem dzelzs vārtiem, vārtos novietota kronēta lauvas galva, uz mūra divi torņi ar zelta karodziņiem galos, starp tiem krusta veidā saliktas divas melnas atslēgas, virs tām zelta krusts un kronis, bet abās pusēs sienai redzams Krievijas valsts ģerbonis. Zviedrijas karaļa kroni nomainīja Krievijas imperatora kronis, lai gan praksē plaši turpināja izmantot ģerboņa attēlojumus, kuros atveidotas senākā kroņa stilizācijas. 

Veidojot Latvijas municipālās heraldikas ģerboņus, laika posmā no 1923. gada līdz 1925. gadam Heraldiskajā komitejā tika izstrādāts arī jaunajai valstiskajai situācijai atbilstošs Rīgas pilsētas ģerbonis. Savu heraldiskās tradīcijas noliedzošu Rīgas simbola variantu komisijā bija iesniedzis mākslinieks Ansis Cīrulis. Tajā vēsturiskā simbolika bija papildināta ar aiz mūra vārtiem novietotu sudraba sauli, torņu smailēs bija novietoti Latvijas valsts karogi, ģerboņa vairogs veidots sešstūra formā. Pēc ilgstošām diskusijām, kuru gaitā izskanēja iebildumi pret kroņa attēlošanu, par pamatu ģerboņa izstrādei izvēlējās 1347. gada zīmogu un 1660. gada “Privilegium nobilitatis senatus Rigensis” publicēto ģerboņa attēlu. Grafiķa un Valsts papīru spiestuves un naudas kaltuves valdes priekšsēdētāja Riharda Zariņa izstrādātais galīgais ģerboņa variants tika apstiprināts 31.10.1925. Tā apraksts: sudraba laukā sarkans akmeņu mūris ar diviem torņiem un atvērtiem vārtiem, kuros atrodas zelta lauvas galva. Starp torņiem Andreja krusta veidā saliktas divas dzelzs atslēgas; virs tām zelta krusts un kronis. Vairogu tur divas zelta lauvas.

Padomju okupācijas Latvijā posmam raksturīga ilgstoša pilsētu, tostarp arī Rīgas, heraldiskās simbolikas ignorēšana. 20. gs. 60. gadu otrajā pusē, veidojot padomju ideoloģijai atbilstošus un idejiski nekaitīgus pilsētu ģerboņus, tika uzsākts darbs pie jauna Rīgas pilsētas ģerboņa izstrādes. Rīgas pilsētas galvenā mākslinieka Ivara Strautmaņa veidotais pilsētas simbols tika apstiprināts 15.02.1967. Ģerbonī ir attēlots vairogs Latvijas PSR karoga krāsu samēros, pilsētas vārtu siluets ar diviem torņiem, pacelto vārtu ailē gada skaitlis 1201, virs vārtiem divas sakrustotas atslēgas un piecstaru zelta zvaigzne. No vēsturiskā ģerboņa tika noņemti krusts un kronis kā ideoloģiski neatbilstoši simboli, lauvas galvu vārtos nomainīja heraldikas tradīcijās nepamatots pilsētas dibināšanas gadskaitlis, ģerbonis zaudēja vairoga turētājus – lauvas.

Līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanas procesiem palielinājās sabiedrības interese par vēsturiskās simbolikas atjaunošanu; notika arī diskusijas par Rīgas vēsturisko simboliku. No 1988. gada oktobra līdz 1990. gada aprīlim juridiski pastāvēja 1925. gadā apstiprinātajam aprakstam un zīmējumam tuvs Rīgas ģerbonis ar piecstaru zvaigzni virs sakrustotajām atslēgām. 1925. gadā apstiprinātais Rīgas ģerbonis tika atjaunots ar Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija 20.04.1990. dekrētu. Atjaunotā zīmējuma autors – mākslinieks Juris Ivanovs.

Rīgas ģerboņa veidus (Rīgas pilsētas ģerbonis ar vairoga turētājiem, Rīgas pilsētas ģerbonis, Rīgas pilsētas mazais ģerbonis) un tā lietošanas kārtību regulē Rīgas domes 03.07.2012. saistošie noteikumu Nr. 181 “Par Rīgas pilsētas simboliku”. Noteikumi paredz ģerboņa krāsu attēlu veidošanā izmantot noteiktus krāsu toņus: sudraba krāsa – Pantone 877C, zelta krāsa – Pantone 873C, sarkanā krāsa – Pantone 186C, pelēkā krāsa – Pantone Cool Gray 6c, melnā krāsa – Pantone Black.