Hinduisti svastiku uzskata par labvēlības, labklājības un veiksmes simbolu, ar to tiek rotātas mājvietu un tempļu durvis un sliekšņi. Svastikai piedēvē spējas novērst nelaimi un aizkavēt nelabvēlīgus spēkus. Tā simbolizē četrus cilvēka galvenos dzīves mērķus: arthu (materiālā labklājība), kāmu (vēlmju piepildījums), dharmu (dzīves jēga) un mokšu (atbrīvošanās); četras Vēdas: seno indiešu reliģisko himnu krājumu “Rigvēdu” (sanskritā ऋग्वेद, ŗgveda, 2. gt.–1. gt. p. m. ē.), “Jadžurvēdu” (sanskritā यजुर्वेदः, Yajurvedaḥ, ap 10. gs. p. m. ē.), “Sāmavēdu” (sanskritā सामवेद, Sāmaveda, ap 1200.–1000. g. p. m. ē.) un “Atharvavēdu” (sanskritā अथर्ववेदः, Atharvavedaḥ, ap 1000.–900. g. p. m. ē.). Četri svastikas zari simbolizē četras debess puses vai četrus gadalaikus. Svastika reprezentē arī ziloņgalvaino dievu Ganēšu. Pa labi rotējoša svastika ir viens no saules un dieva Višnu simboliem, savukārt pa kreisi rotējoša svastika saistīta ar nakti un dievieti Kāli.