Ķimenes plaši izmanto tautas medicīnā, kulinārijā, lauksaimniecībā. Visām auga daļām piemīt spēcīga smarža un nedaudz dedzinoša garša, tomēr visspēcīgākā tā ir augļiem. Ķimenes augļi ir bagāti ar ēterisko eļļu, kuras galvenie komponenti ir karvons un limonēns. Ēterisko eļļu saturs sēklās ap 7 %. Tālāk uz ziemeļiem augošiem augiem ēterisko eļļu saturs augļos augstāks un ķimenes kvalitatīvākas. Augļi satur arī olbaltumvielas, flavonoīdus, polisaharīdus, triterpēnu savienojumus, sveķveida vielas, miecvielas un minerālvielas. Ķimenes ir vienas no vissenāk izmantotajām garšvielām. Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka cilvēki tās izmantojuši jau 5000 gadus atpakaļ. Ķimeņu patīkamā garša labi sader ar dārzeņu, gaļas un piena produktiem. Jaunās ķimeņu lapiņas satur daudz vitamīnu, tāpēc tās izmanto salātos, zupās un mērcēs. Ķimenes plaši izmanto arī maizes izstrādājumos konditorejā un liķieru pagatavošanā.
Tautas medicīnā ķimenes lieto kā ēstgribu rosinošu līdzekli. Tās veicina gremošanas sulu izdali, aknu darbību, zarnu peristaltiku, piena sekrēciju, atkrēpošanu, novērš gāzu uzkrāšanos, spazmas, rūgšanas un pūšanas procesus zarnu traktā. Ķimenēm ir savelkoša, antibakteriāla un pretiekaisuma iedarbība.
Lauksaimniecībā ķimenes izmanto augsekā, lai uzlabotu augsnes auglību. To saknes dziļi iestiepjas augsnē un palīdz “uznest” barības vielas no dziļākiem augsnes slāņiem. Ķimenēs esošais karvons kavē kartupeļu dzinumu attīstīšanos, kā arī pasargā no inficēšanās ar patogēnajām sēnēm, nodrošinot labāku kartupeļu ražas saglabāšanos. Ķimenes tiek sētas arī ganībās, jo to ārstnieciskās īpašības labvēlīgi iedarbojas uz mājlopiem.
Mūsdienās lielākās ķimeņu audzētājvalstis ir Somija un Kanāda, bet lielākās importētājas ir Indija, Vācija un ASV.