Amerikāņu inženieris Frederiks Teilors (Frederick Winslow Taylor) bija organizatoriskās ergonomikas aizsācējs un, novērtējot darbavietas, noteica “vienu labāko veidu” (one best way) darba izpildījumam. Dažādos industriālos uzņēmumos F. Teilors krasi uzlaboja ražīgumu un palielināja peļņu, piemēram, darba procesam pielāgojot lāpstu, lai ērtāk un vieglāk varētu pārvietot materiālus (pelnus, ogles, rūdu un citus). F. Teilors, strādājot savas dzimtās pilsētas Filadelfijas Midvales tērauda ražošanas kompānijā (1878–1890), novēroja, ka darbinieki strādā daudz lēnākā tempā, nekā ir viņu iespējas. Šo fenomenu viņš nosauca par “izvairīgiem darbiniekiem” un atzina, ka vadītājiem trūkst izpratnes par cilvēku darbaspēju novērtēšanu. Turpinot šo pētījumu, F. Teilors izstrādāja vairākas inovācijas: izpētīja visas darbvietas tērauda ražošanas uzņēmumā un katram darba veidam piedāvāja konkrētu darba paņēmienu. Viņš ieviesa arī samaksu par padarītā darba daudzumu maiņā. F. Teilors pierādīja, ka darbiniekiem viens no būtiskākajiem motivācijas faktoriem strādāt ir nauda. Sevišķi tas attiecināms uz masveida ražošanu un darbu specializāciju. Sākumā daudzi Amerikas Savienoto Valstu (ASV) uzņēmēji ātri pārņēma F. Teilora principus, jo uzskatīja, ka tie veicina ievērojamu darba ražīguma pieaugumu.
Amerikāņu inženieriem Frenkam Gilbretam (Frank Gilbreth) un Lilianai Gilbretai (Lillian Gilbreth) izdevās paaugstināt darba ražīgumu, samazinot darba izpildījumam nepieciešamās kustības.
20. gs. 80. gados cilvēkfaktora un ergonomikas pētnieki secināja, ka, neraugoties uz viņu vispusīgajām zināšanām fiziskajā un kognitīvajā ergonomikā, viņiem trūkst zināšanu par sistēmas “cilvēks-mašīna” mijiedarbību. Tas ļāva pievērsties minēto jautājumu izpētei, radot makroergonomikas virzienu. Nereti to dēvē arī par organizatorisko ergonomiku, kas pēta ergonomiku organizatoriskajā kontekstā. Uzskatāmi tas pierādīts industriālajā ergonomikā, kur ražošanas inženieri, ekonomisti, vadītāji, ergonomisti, profesionāļi un uzņēmēji veiksmīgi ietekmē lēmumus un izmaiņas darba vietas uzlabošanā. Šīs jomas attīstītājs ir Hols Henrdiks (Hal Hendrick), kurš pievērsās pētījumiem par ergonomiskā dizaina ietekmi uz darba kvalitātes un produktu kvalitātes uzlabošanu. Savos pētījumos viņš pierādīja, ka ieguldījumi ergonomikā atmaksājas ilgtermiņā.