Dobeles pilskalns ((Doblen, Dubelene) atrodas Dobeles pilsētas rietumu malā, Bērzes upes labajā krastā, uz stāva zemes raga starp Bērzes upi austrumos un avotainu gravu ziemeļu un rietumu pusē. Rakstītajos avotos Dobele (Dubelene) pirmo reizi minēta 1254. gada Zemgales dalīšanas līgumā starp Rīgas arhibīskapu un vācu ordeni. Dobeles koka pils bija Dobeles pilsnovada zemes centrs un viena no spēcīgākajām Zemgales zemgaļu pilīm, kurai līdzās atradās senpilsēta. Koka pils atradusies kalnā ar stāvām nogāzēm, tai bijušas divas priekšpilis, līdzīgi kā Tērvetes pilskalnam. Pilskalnu no priekšpils atdalījis dziļš grāvis un, iespējams, arī zemgaļu pilskalniem raksturīgais valnis. Dobeles pils tiek bieži pieminēta Livonijas Atskaņu hronikā (Livländische Reimchronik), kurā aprakstīti 13. gs. otrās puses notikumi Rietumzemgalē. Dobeles pils laika posmā no 1279. līdz 1289. gadam izturēja sešus Livonijas ordeņa uzbrukumus. Dobeli var uzskatīt par vienīgo pili Zemgalē, kuru Livonijas ordenim krusta karu laikā neizdevās ne reizi iekarot. 1289. gadā Dobeles pils aizstāvji pili nodedzināja un devās uz Rakti.