Korporācijas nosaukuma pamatā ir vietvārds “Salgale” Zemgalē.

Korporācijas mērķi, formulēti 1926. gada redakcijā:  “Censties pēc nacionālu ideālu sasniegšanas, savstarpējas draudzības un brālības nodibināšanas, stādot pirmā vietā tikumību un savu biedru garīgu un fizisku attīstību.”

Korporācijas “Salgalia” mērķi 1938. gada redakcijā: “Pulcināt zem sava karoga Latvijas Universitātes un Lauksaimniecības Akadēmijas studentus, izaudzināt viņus nacionāli valstiskā garā par krietniem pilsoņiem un sabiedriskiem darbiniekiem, izkopt viņos pienākumu apziņu, goda prātu, savstarpēju draudzību un sabiedrisko taktu, veicināt interesi uz zinātni un mākslu, kā arī ar sporta nodarbēm veicināt biedru fizisko attīstību.”

Korporācijas “Salgalia” krāsas, kas no 1931. gada tika lietotas regālijās (krāsu atšķirības zīmēs): sarkans, melns, balts. Krāsu nozīme: sarkans – sirsnība; melns – centība; balts – goda prāts. Līdz 1931. gadam lietotais krāsu salikums: sarkans, zaļš, balts. Korporācijas atšķirības zīmes: karogs, vapenis (ģerbonis), krāsu lentes, šarfa, cirķelis, galvas sega (deķelis), krāsu rapieris.

Korporācijas “Salgalia” devīze: “Draugam sirdi – naidniekam krūti.” Korporācijas “Salgalia” biedri korporācijas ikdienā un svētkos ievēroja tradīcijas, kas tika izkoptas no korporācijas dibināšanas. Reglamentētajā pasākumu norisē bija dažādi atšķirīgi elementi, tostarp korporācijai “Salgalia” raksturīgās svētku dziesmas, uzsaucieni un citi.

Studentu korporācija “Salgalia” sastāvēja no konventa un filistru biedrības. Korporācijas darbību reglamentēja iekšējie darbības noteikumi – komāns.

Aktīvie biedri darbojās konventā. Tā darbu vadīja un korporāciju reprezentēja prezidijs, kas sastāvēja no trijām konventa vēlētām amatpersonām – seniora, viceseniora un sekretāra. Konventa vēlēts oldermanis bija atbildīgs par korporācijas jauno biedru (krustdēlu) audzināšanu un dzīvi korporācijā, par noteikumu un tradīciju ievērošanu. Arī citas konventa vēlētas amatpersonas bija atbildīgas par noteiktām korporācijas darbības jomām.

Filistru biedrība vienoja studijas beigušos korporācijas biedrus. Tā reģistrēta Rīgas apgabaltiesā 28.11.1933. kā Studentu biedrības “Korporācijas Salgalia” filistru palīdzības biedrība. Padomju okupācijas laikā, 13.07.1940., filistru biedrība slēgta; tās darbība daļēji atjaunota un norisinājās nacistiskās okupācijas laikā. Pēc Otrā pasaules kara korporācijas “Salgalia” filistru biedrība darbību nav atjaunojusi.

12.05.1931. “Salgalia” uzņemta Latvijas studentu korporāciju jumtorganizācijā – Prezidiju konventā (PK). Tā sastāvā “Salgalia” darbojās līdz PK darbības pārtraukšanai padomju okupācijas laikā, 13.07.1940. Savukārt korporācijas “Salgalia” filistru palīdzības biedrība 25.01.1935. uzņemta Latvijas studentu korporāciju Filistru biedrību savienībā (FBS). Pēc Otrā pasaules kara “Salgalia” darbojās 1948.–1949. gadā dibinātajā Latvijas Korporāciju apvienībā (LKA), kas pildīja PK un FBS funkcijas trimdā, taču mazskaitlīguma dēļ “Salgalia” bija atteikusies no LKA prezidēšanas – darba vadīšanas un reprezentēšanas.

Korporācijas “Salgalia” komānu kā vecāka studentu korporācija ir garantējusi “Selonija”.

Korporācija ar nosaukumu “Arconia Rigenisis” dibināta 18.06.1926., tās statūti 30.06.1926. reģistrēti Rīgas apgabaltiesā. Par pirmo “Arconia Rigensis” oldermani kļuva Voldemārs Šnitke (vēlāk – Šalka).

Ar Rīgas apgabaltiesas 24.03.1931. lēmumu korporācijas nosaukums pārreģistrēts uz “Salgalia” (oficiāli nosaukums – Studentu biedrība “Korporācija Salgalia”) un veikti korporācijas statūtu grozījumi. Jau pēc uzņemšanas PK sastāvā 20.05.1931. LU apstiprināti korporācijas “Salgalia” statūti. Ar PK lēmumu 01.12.1931. noteikts korporācijas “Salgalia” vecums citu korporāciju vidū – no 1927. gada. Ar sabiedrisko lietu ministra 20.01.1939. lēmumu korporācijas oficiālais nosaukums pārreģistrēts – Latvijas Universitātes studentu biedrība “Korporācija Salgalia”.

20.–30. gados korporācijas miteklis (konventa dzīvoklis) atradās dažādos namos Rīgā – Merķeļa ielā 7, Alberta ielā 6, Zigfrīda Meierovica (tagad Zigfrīda Annas Meierovica) bulvārī 9, Baznīcas ielā 30.

Padomju okupācijas laikā korporācija “Salgalia” slēgta 13.07.1940. ar sabiedrisko lietu ministra lēmumu. Padomju varas iestādes atsavināja korporācijas īpašumu, bet daudzi korporācijas “Salgalia” biedri kā Latvijas patrioti un padomju varai bīstamas personas bija pakļauti okupācijas varas iestāžu represijām. Nacistiskās okupācijas laikā korporācija faktiski darbojās neoficiāli, jo oficiāli tika atzīta tikai korporācijas “Salgalia” filistru palīdzības biedrība.

Korporācijas “Salgalia” darbība atjaunota pēc Otrā pasaules kara trimdā, rīkojot korporācijas biedru gadskārtējās sapulces Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) un Kanādā. Trimdā korporācijas biedri līdzdarbojās eksternajās (ārējās) korporāciju kopās, kurās darbojās dažādu studentu korporāciju biedri.

Korporācija “Salgalia” savu pastāvēšanu pakāpeniski izbeidza. Jau 80. gados, visticamāk, nekāda organizatoriska darbība biedru vidū vairs nenorisinājās. Mazais un ģeogrāfiski izkaisītais biedru skaits nevarēja nodrošināt organizācijas pastāvēšanu ilgākā laikposmā.

Korporācijā “Salgalia” uzņēma latviešu studentus. Korporācijas biedru gradācija: filistri, komilitoņi (arī – krāsneši), krustdēli (arī – kandidāti). Korporāciju vidē korporācijas “Salgalia” biedri tika saukti par salgaļiem (līdz 1931. gadam kā “Arconia Rigensis” biedri – par arkoņiem).

1926. gadā korporācijai bija 11 dibinātāji, no kuriem pieci – bijušie studentu korporācijas “Ventonia” biedri. Uzņemot korporāciju “Salgalia” PK sastāvā, 1931. gadā tajā bija 43 biedri (no tiem astoņi filistri, 26 krāsneši, deviņi kandidāti). Kopumā līdz 1940. gadam korporācijā “Salgalia” tika uzņemti ap 100 biedru. 1943. gadā korporācijā bija 30 biedri, visi filistri. Pēc Otrā pasaules kara trimdā apzināti 18 korporācijas “Salgalia” biedri. 18 biedri korporācijā bija 1965. un 1971. gadā. Turpmāk biedru skaits samazinājies.

Starp korporācijas “Salgalia” biedriem bija nozīmīgi sabiedriskie un politiskie darbinieki, zinātnieki. Ievērojami korporācijas biedri bija folklorists Osvalds Līdeks, trimdas sabiedriskais darbinieks Edvīns Ozoliņš, politiķis un Pieminekļu valdes priekšsēdētājs Frīdrihs Ozoliņš, muitas darbinieks Jānis Puriņš, trimdas sabiedriskais darbinieks Eduards Silavs, luterāņu mācītājs Jānis Sviķis, mērnieks un trimdas sabiedriskais darbinieks Alfrēds Jūlijs Tašiņš, mērnieks un trimdas sabiedriskais darbinieks Eduards Tašiņš, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris Leonhards Vīksne, vēsturnieks Teodors Zeids.