Nodarbojies ar lauksaimniecību no tēva mantotajā Ozoliņu saimniecībā Meirānu pagastā, aktīvi iesaistoties arī sabiedriskajā dzīvē, – jau pirms Pirmā pasaules kara piedalījies Meirānu pagasta krājaizdevumu kases un pagasta piensaimnieku savienības izveidošanā; abās turpināja aktīvu darbību arī pēc atvaļināšanas. Sākoties Pirmajam pasaules karam, 09.1914. kā I šķiras zemessargs mobilizēts Krievijas armijā, ieskaitīts 349. Tveras kājnieku družīnā. No 03.1915. – praporščika vietas izpildītājs 350. Vidzemes kājnieku družīnā. No 06.1915. – virsnieks (praporščiks), pēc družīnas izformēšanas iedalīts 430. Valkas kājnieku pulkā, jaunākais virsnieks. 12.1915. pulka sastāvā ieradies Ziemeļu frontē. No 02.1916. – rotas komandieris, 06.1916. ar pulku pārcelts uz Galīcijas fronti, 07.1916. kaujās no sprāgstoša artilērijas lādiņa kontuzēts galvā, taču atteicies no evakuācijas uz aizmuguri. No 01.1917. – ložmetēju komandas priekšnieks, no 02.1917. – rotas komandieris (01.1917. paaugstināts par podporučiku), no 03.1917. marta – bataljona komandieris (04.1917. ievēlēts arī par pulka komitejas locekļa vietas izpildītāju), 05.1917. paaugstināts par poručiku. 06.1917. pārcelts uz latviešu strēlnieku rezerves pulku, bijis ložmetēju komandas priekšnieks. 11.1917. izvirzīts paaugstināšanai par štābkapteini. Pēc lielinieku apvērsuma atlaists atvaļinājumā uz mājām, tam beidzoties, 1917. gada beigās nav atgriezies karaspēka daļā, demobilizējies, vācu okupācijas laikā dzīvojis Meirānu pagastā.
12.1918. organizējis pretlieliniecisku pagasta pašaizsardzības vienību, kopā ar Oskaru Kalpaku u. c. pagastā dzīvojošajiem virsniekiem 12.1918., tuvojoties Sarkanajai armijai, atstāja mājas un devās uz Rīgu, vēlāk Kurzemi. Rīgā piedalījās latviešu bruņoto vienību organizēšanas darbā, 05.01.1919. Jelgavā 1. Latviešu atsevišķā bataljona komandiera O. Kalpaka pavēlē minēts kā rotas komandieris, taču jāpieņem, ka kļūdaini, jo oficiāli tikai 10.02.1919. iestājies Pagaidu valdības bruņotajos spēkos, ieskaitīts 1. Latviešu atsevišķā bataljona 1. Neatkarības rotā (vēlākajā 1. Latviešu atsevišķās brigādes 1. Neatkarības bataljonā), bijis ložmetēju rotas posma komandieris. Ieskaitīts kapteiņa dienesta pakāpē, kaut arī Krievijas armijā bija sasniedzis vienīgi poručika (virsleitnanta) pakāpi un izvirzīšana uz štābkapteiņa pakāpi nebija apstiprināta (minētā kļūda vēlāk netika pārskatīta, kas arī apliecina labvēlīgāku attieksmi pret J. Ērgli). 30.03.1919. kaujā pie Slokas ievainots plecā ar lodi, palicis kaujas ierindā, piedalījies visas kaujās no Skrundas līdz Rīgas atbrīvošanai. 07.1919. devies uz Lubānu formēt Malienas bataljonu, 08.1919. bataljons ieskaitīts 1. Liepājas kājnieku pulkā, bijis 2. bataljona komandieris. 10.02.1920. par kaujas nopelniem paaugstināts par pulkvedi leitnantu (skaitot no 30.10.1919.). 06.–07.1920. bijis pulka komandiera vietas izpildītājs Latgales frontē. 05.07.1920. atvaļināts “grūtu saimniecisku apstākļu dēļ” (nepieciešamība sakārtot saimniecību). Dzīvojis savā saimniecībā Meirānu pagasta Ozoliņos. 1920. gadā ievēlēts par pagasta padomes priekšsēdētāju. No 05.1922. bija 10. Cēsu aizsargu pulka 1. bataljona komandieris un Meirānu nodaļas priekšnieka palīgs. 01.06.1924. iecelts par Madonas apriņķa priekšnieku un 9. Madonas aizsargu pulka komandieri, 10.1924. atcelts no amata par līdzdalību politiskajās aktivitātēs. No 1924. gada – Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs. 1925. un 1928. gadā ievēlēts Saeimā no Latviešu zemnieku savienības saraksta. No 1925. līdz 1937. gadam bijis 9. Madonas aizsargu pulka Meirānu nodaļas aizsargs. No 04.01.1937. bija Aizsargu aviācijas priekšnieks (no 1939. gada – Aizsargu aviācijas pulka komandieris). Bijis arī Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētāja vietnieks un kameras kases pārvaldnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru biedrības priekšnieks, no 11.1938. – Ordeņu kapitula loceklis, a/s “Degviela” rīkotājdirektors, a/s “Kūdra” valdes priekšsēdētājs, no 1938. gada – tirdzniecības un rūpniecības a/s “Šīferis” padomes priekšsēdētājs, Latvijas Bankas padomes loceklis, Latvijas Tautas bankas padomes priekšsēdētāja biedrs, no 12.1934. – arī paju sabiedrības “Latvijas centrālais sviesta eksports” priekšsēdētāja biedrs, bijis arī Meirānu Piensaimniecības sabiedrības priekšsēdētājs.
Pēc valsts okupācijas 06.1940. līdz ar organizācijas likvidēšanu beidza pildīt Aizsargu aviācijas pulka komandiera amatu. Kādu laiku bēguļojis, saprazdams apcietināšanas draudus. 14.10.1940. Sīpelē padomju represīvo iestāžu apcietināts, ieslodzīts Rīgas Centrālcietumā, 06.05.1941. Rīgā piespriests nāvessods; 22.06. nošauts un aprakts masu kapā pie Baltezera.