Oribasijs bija sengrieķu ārsts, strādāja par personīgo Romas imperatora Juliāna (Flavius Claudius Iulianus Augustus) ārstu, dažos avotos minēts, ka viņš bija arī imperatora politiskais padomnieks. Slavu ieguva savu enciklopēdiskā stila traktātu dēļ, kuri ir svarīgs avots medicīnas vēsturē.

Oribasijs nācis no ievērojamas Pergamas ģimenes un jau agrā bērnībā sācis izglītoties dažādās nozarēs. Biogrāfiskas ziņas par Oribasiju vairāku gadu garumā pierakstīja viņa draugs grieķu sofists un vēsturnieks Einapijs (Εὐνάπιος) traktātā “Filozofu un sofistu dzīves” (grieķu Βίοι Φιλοσόφων καὶ Σοφιστῶν, Bioi Philosophōn kai sophistōn, latīņu Vitae sophistarum). Tas saglabājies līdz mūsdienām un ir svarīgs avots par neoplatonisma idejām.

Oribasijs piedzima aptuveni vienu gadsimtu pēc Galēna (Γαλήνος) nāves, turklāt Pergama bija arī Galēna dzimšanas vieta. Šajā laikā Pergama bija ietekmīga pilsēta, kurā varēja apgūt grieķu valodu, kultūru un dažādas zinātnes, un, pateicoties Galēnam un Oribasijam, tā kļuva arī par vadošo medicīnas centru.

Einapijs norādīja, ka Oribasijs jau agrā jaunībā aizceļoja uz Aleksandriju, kur sāka apgūt medicīnu un retoriku pie tā laika labākā ārsta – Kipras Zēnona (Ζήνων ὁ Κύπριος). Kādā posmā viņš vai nu mācījās, vai praktizēja medicīnu arī Atēnās, kur iepazinies ar Juliānu, kad viņš vēl tikai studēja. Tā kā līdzās medicīnai Oribasijs apguva arī retoriku, viņš dēvēts par jatrosofistu – ārstu, kurš ir studējis arī retoriku un filozofiju. Oribasijs daudz pētīja Galēna darbus un apbrīnoja viņa zināšanas medicīnā.

Vēlāk Oribasijs atgriezās Pergamā, kur Juliāns, kad bija kļuvis par Romas imperatoru, iecēla viņu par savu personīgo ārstu un privātās bibliotēkas vadītāju. Oribasijs pavadīja viņu uz Galliju un Britāniju, bija padomdevējs, ietekmēja politeisma atjaunošanu, iecelts par Konstantinopoles kvestoru – amatpersonu, kurai varēja būt dažādi tieslietu, finansiālie un administratīvie pienākumi. Oribasijs strādāja par personīgo ārstu līdz brīdim, kad imperators, smagi ievainots kaujā, mira. Ievainojums bija aknās, un Oribasijs imperatora glābšanai izmantoja vairākas metodes, taču trešajā dienā pēc ievainojuma gūšanas sākusies asiņošana, kuru nav izdevies apturēt. Pēc imperatora Juliāna nāves vara nonāca kristiešu rokās, un Oribasijs, kristietību neatzinis, tika padzīts un izsūtīts trimdā. Pēc Einapija rakstītā secināms, ka trimdā Oribasijs turpināja praktizēt medicīnu un ātri ieguva slavu kā izcils ārsts, tāpēc drīz vien no trimdas tika atsaukts. Einapijs atzīmējis, ka laikā, kad viņš rakstījis traktātu “Filozofu un sofistu dzīves”, Oribasijs vēl bija dzīvs, turklāt šī traktāta rakstīšanā Einapijs daudz balstījies uz Oribasija viedokli.

Medicīnā Oribasijs balstījās uz Galēna un Hipokrata (Ἱπποκράτης) idejām. Cilvēka organisms tika uztverts kā vienots veselums, sakot, ka cilvēks ir jāārstē kā kopums, nevis jākoncentrējas uz atsevišķām ķermeņa daļām. Veselā organismā ir līdzsvars, kas veidojas no četriem šķidrumiem. Šī ir ķermeņa šķidrumu jeb humorālā teorija (humorisms jeb humorālisms), kas bija hipokratiskās medicīnas svarīga sastāvdaļa. Slimā organismā šķidrumu līdzsvars ir izjaukts, un metode, ar kuru to varēja atgūt, bija ārstēt pārmērīgi lielā daudzumā esošo šķidrumu ar pretējo, piemēram, karstumam uzklājot kaut ko aukstu un otrādi.

Medicīnas vēsturnieki neuzskata Oribasija traktātus par tādiem, kas sniegtu jaunas zināšanas, un tie tiek raksturoti kā citu slavenu ārstu teoriju apkopojumi. Līdz mūdienām ir saglabājušies pieci Oribasija traktāti:

1. “Ārstu krājumi” (grieķu Ἰατρικαὶ συναγωγαὶ πρὸς Ἰουλιανόν, Jatrikai Synagōgai pros Jūlianon, latīņu Collectiones medicae),
2. “Ārstu krājumi” (grieķu Ἰατρικαὶ συναγωγαὶ πρὸς Ἰουλιανόν, Jatrikai Synagōgai pros Jūlianon, latīņu Collectiones medicae (libri incerti)),
3. “Pārskats Eistatijam” (grieķu Σύνοψις πρὸς Εὐστάθιον τὸν υἱὸν αὐτοῦ, Synopsis pros Eystathion ton hyion aytū, latīņu Synopsis ad Eusthatium),
4. “Einapijam” (grieķu Πρὸς Εὐνάπιον περὶ εὐπορίστων, Pros Eynapion peri eyporistōn, latīņu Libri ad Eunapium),
5. “Līdzekļu izvilkumi” (grieķu Ἐκλογαὶ βοηθημάτῶν, Eklogai boēthēmatōn, latīņu Eclogae medicamentorum).

Diviem traktātiem ir vienādi nosaukumi, bet tiem ir dažāds saturs. Pirmais traktāts “Ārstu krājumi” sastāvēja no 70 vai 72 grāmatām, un līdz mūsdienām saglabājušās tikai 25 grāmatas, izklāstot tā laika zināšanas anatomijā un fizioloģijā, ārstēšanā un farmakoloģijā. Tajā ir galēniskā korpusa traktātu fragmenti, kas līdz mūsdienām nav saglabājušies, un citu grieķu ārstu traktātu fragmenti no 5., 4. gs. pirms mūsu ēras līdz 4. gs. mūsu ērā, līdz ar to šis ir svarīgs avots medicīnas vēsturē.

Otrais traktāts “Ārstu krājumi” ir īsāks, un tajā ir komentāri par hipokratiskā korpusa traktātu “Atziņas” (Aphorismi). Daži medicīnas vēsturnieki neuzskata, ka šī traktāta autors ir Oribasijs. Tāpat par traktātu “Līdzekļu izvilkumi” medicīnas vēsturnieku vidū nav pilnīgas skaidrības par autorību.

Traktāts “Pārskats Eistatijam” sastāv no deviņām grāmatām un ir veidots kā rokasgrāmata tiem, kas ceļo, un Eistatijs, kam šis traktāts veltīts, ir Oribasija dēls. Tas ir kā izvilkums 70 vai 72 grāmatu traktātam “Ārstu krājumi”, līdz ar to ir iespējams rekonstruēt traktātu “Ārstu krājumi” zudušo grāmatu saturu.

Traktāts “Einapijam” ir veltījums Oribasija draugam Einapijam. Arī šo traktātu medicīnas vēsturnieki izmantojuši, lai rekonstruētu traktāta “Ārstu krājumi” zudušo grāmatu saturu. Traktāts “Einapijam” ir par viegli iegūstamiem ārstniecības līdzekļiem, to īpašībām, higiēnu, diētu, anatomiju, slimībām un to ārstēšanas iespējām. Arī šis traktāts veidots kā rokasgrāmata plašai auditorijai bez padziļinātām zināšanām medicīnā.

Oribasijs sarakstīja vēl citus medicīnas jautājumiem veltītus traktātus par tādām tēmām kā zarnu uzbūve, slimības, padomi ārstiem, taču tie ir zuduši. Viņš arī sarakstīja traktātu, kas veltīts likumiem, taču par to vairāk nekas nav zināms.

Kā norādijis Einapijs, vairākus traktātus Oribasijs esot rakstījis pēc imperatora Juliāna ieteikuma iztirzāt Galēna darbus, veidojot apjomīgā galēniskā korpusa kopsavilkumu. Daļēji tieši šī iemesla dēļ Galēna ietekme Eiropā viduslaikos un renesansē, kā arī arābu pasaulē bija tik liela un nozīmīga. Oribasijs padarīja Galēna plašo teoriju pieejamu gan ārstiem, gan citu nozaru pētniekiem. Galēnam veltītie Oribasija cildinājumi tiek uzskatīti par galēnisma aizsākumu. Galēnisms ir viduslaiku un renesanses mācība par racionālu medicīnu, kura aptver visus ar veselību saistītus jautājumus.

Oribasija enciklopēdiskais darbs, apkopojot agrāku gadsimtu ārstu zināšanas, ir sniedzis nenovērtējamu ieguldījumu medicīnas vēsturē. Šajā žanrā Oribasijs kļuva par sava veida paraugu, piemēram, no viņa darbiem ietekmējās 5., 6. gs. dzīvojušais grieķu ārsts un medicīnisku sacerējumu autors Aētijs no Amidas (Ἀέτιος Ἀμιδηνός).

Pastāv dažādi Oribasija portretējumi, taču tie ir tikai priekšstati par to, kā Oribasijs izskatījies. Grāmatu izdošanas laikā parādījās ilustrācijas, kurās attēlots Oribasija portrets vai Oribasijs kopā ar grieķu ārstu Filipu (Φίλιππος), taču ilustrācijas, kurās Oribasijs būtu attēlots kopā ar Hipokratu, Galēnu vai Avicennu (Avicenna), nav atrodamas. Ir statuja, kurā Oribasijs atveidots līdzās slaveniem ārstiem un zinātniekiem, un tā redzama uz Vīnes Dabas vēstures muzeja (Das Wiener Naturhistorische Museum) jumta.