Rīgas jezuītu kolēģija ir dibināta 1583. gadā. Rīgas pilsētu un Pārdaugavas hercogisti 1582. gadā iekļaujot Lietuvas–Polijas valsts sastāvā, Polijas karaļa un Lietuvas lielkņaza (dižkungaiša) Stefana Batorija (ungāru István Báthory, poļu Stefan Batory) mērķis bija veicināt katoļticības pozīciju atjaunošanu un stiprināšanu, kurā pēc 1522. gada luteriskā Reformācija pakāpeniski bija guvusi pārliecinošu uzvaru vietējās elites un pilsētnieku vidū. Būtisks līdzeklis virzībā uz šo mērķi bija dibināt mācību iestādes, kas izglīto jaunekļus saskaņā ar katoļu ticības nostādnēm. Jezuīti bija tie, kas ieradās Rīgā kopā ar S. Batoriju un jau 1582. gadā izveidoja pilsētā pagaidu rezidenci.
Rīgas jezuītu kolēģijas nosaukums latīņu valodā ir Collegium Rigense Societatis Jesu (latviešu – Jēzus sadraudzības Rīgas kolēģija), kas tika izmantots Jēzus sadraudzības rakstītajā komunikācijā. Vārds “kolēģija” cēlies no latīņu valodas vārda collegium, apzīmējot personu, kuras kopā veic vienus un tos pašus amata pienākumus, grupu. Šis vārds varēja tikt attiecināts gan uz darbojošos personu apvienību, kas neīsteno izglītojošo darbību, gan arī akadēmisku iestādi.