Betas Deivisas tēvs Hārlovs Morels Deiviss (Harlow Morrell Davis) studēja tiesību zinātni, māte Ruta Augusta (Ruth August) bija mājsaimniece. B. Deivisai ir jaunāka māsa Barbara Harieta (Barbara Harriet); 1915. gadā vecāki izšķīrās.

1921. gada rudenī B. Deivisu uzņēma Klarensa Vaita Fotogrāfijas skolā (Clarence White School of Photography) Ņujorkā, 18 gadu vecumā viņa iestājās Kušinga Akadēmijā (Cushing Academy), kur iepazinās ar Harmonu O. Nelsonu (Harmon O. Nelson), kurš kļuva par viņas pirmo vīru (1932–1938).

Noskatījusies Henrika Ibsena (Henrik Juhan Ibsen) lugas “Meža pīle” (1926, Vildanden) iestudējumu ar Pegu Envislu (Peg Entwistle) galvenajā lomā, B. Deivisa nolēma kļūt par teātra aktrisi. Pēc noklausīšanās režisors Džordžs Kjūkors (George Cukor) B. Deivisu apstiprināja kā vienu no koristēm. Jau 1929. gadā viņa spēlēja “Meža pīles” iestudējumā un debitēja Brodvejā.

1930. gadā B. Deivisa piedalījās Universal Studios kinoprovēs, ko vēlāk komentēja: “Kāda gan es biju muļķe, ka ierados Holivudā, kur saprot tikai platīnblondīnes un kur kājas ir daudz svarīgākas par talantu.” Pēc nākamajām provēm B. Deivisa debitēja filmā “Sliktā māsa” (Bad Sister, 1931, rež. Hobarts Henlijs, Hobart Henley), bet pēc sešām neveiksmīgām filmām studijas vadītājs Karls Lemmle jaunākais (Carl Leammle Jr.) nolēma līgumu ar B. Deivisu nepagarināt. 

Ņujorkā studija Warner Bros. filmēja drāmu “Cilvēks, kurš tēloja Dievu” (The Man Who Played God, 1932, rež. Džons G. Adolfi, John G. Adolfi), un Džordžs Arliss (George Arliss) uzstāja, ka par savu ekrāna partneri vēlas tikai B. Deivisu. Pēc komplimentārajām recenzijām Warner Bros. Entertainment Inc. (Warner Bros.) ar B. Deivisu noslēdza līgumu uz pieciem gadiem, ko vairākkārt pagarināja, un šajā studijā viņa strādāja līdz 1949. gadam.

B. Deivisa bija nospēlējusi vairāk nekā 20 lomu, kad viņu apstiprināja Somerseta Moema (William Somerset Maugham) romāna “Cilvēcisko kaislību jūgs” (Of Human Bondage) ekranizācijā (1934, rež. Džons Kromvels, John Cromwell). Žunāls Life publicēja, ka viņas sniegums, “iespējams, ir labākais, kādā uz kinolentes iemūžināta ASV aktrise”, taču Amerikas Kinoakadēmijas (Academy of Motion Picture Arts and Sciences, AMPAS) biedru vienaldzība kļuva par iemeslu kampaņai, kuras rezultātā B. Deivisas kandidatūra papildināja jau izsludināto nomināciju sarakstu. Nesimpātiskās Mildredas loma lika pamatu B. Deivisas turpmākajai karjerai – viņas varones ir spēcīgas, ar gribasspēku un cinisku humoru apveltītas sievietes.

Par lomu drāmā “Bīstamā” (Dangerous, 1935, rež. Alfrēds E. Grīns, Alfred E. Green) B. Deivisa saņēma Amerikas Kinoakadēmijas balvu “Oskars” (Academy Awards, Oscar) kategorijā “Labākā aktrise”. Pēc dalības drāmā “Pārakmeņojies mežs” (The Petrified Forest, 1936, režisors Ārčijs L. Meijo, Archie L. Mayo) B. Deivisa, vīlusies lomu piedāvājumā, piekrita filmēties Lielbritānijā un iesniedza tiesā prasību lauzt līgumu ar Warner Bros. Nebijušais precedents izraisīja skandālu, B. Deivisa lietu zaudēja un atgriezās Holivudā, taču labvēlīgu spriedumu līdzīgās lietās saņēma viņas kolēģi Džeimss Kegnijs (James Cagney) un vairākus gadus vēlāk – Olīvija de Hevilenda (Olivia de Havilland). 

Par lomu krimināldrāmā “Iezīmētā sieviete” (Marked Woman, 1937, rež. Loids Bēkons, Lloyd Bacon) B. Deivisu kā labāko aktrisi godalgoja Venēcijas kinofestivālā (Mostra Internazionale d’Arte Cinematografica). Viņas nākamā nozīmīgā loma bija spītniece kostīmdrāmā “Džezebele” (Jezebel, 1938, rež. Viljams Vailers, William Wyler), kurā galvenās vīriešu lomas atveido Henrijs Fonda (Henry Fonda) un Džordžs Brents (George Brent). Par lomu B. Deivisa saņēma balvu “Oskars” kategorijā “Labākā aktrise” un kļuva par vienu no Holivudas galvenajām aktrisēm.

Drāmas “Tumšā uzvara” (Dark Victory, 1939, rež. Edmonds Goldings, Edmond Goulding) galvenajai varonei atklāj nedziedināmu slimību – intervijās B. Deivisa uzsvēra, ka Džūdita (Judith) ir viņas mīļākā loma; filmā piedalījās arī Hamfrijs Bogarts (Humphrey Bogart) un Ronalds Reigans (Ronald Reagan). 1939. gadā pirmizrādi piedzīvoja arī drāma “Vecmeita” (The Old Maid, rež. E. Goldings) un kostīmfilmas “Huaress” (Juarez, rež. Viljams Dīterle, William Dieterle) un “Elizabetes un Eseksa privātā dzīve” (The Private Life of Elizabeth and Essex, rež. Maikls Kērtizs, Michael Curtiz). Kaislības Anglijas galmā B. Deivisa izspēlēja kopā ar Erolu Flinnu (Errol Flynn); šī bija viņas pirmā krāsu filma.

40. gadu sākumā B. Deivisa bija Warner Bros. ienesīgākā zvaigzne. Viņa piedalījās drāmās “Visu šo un vēl debesis” (All This, and Heaven Too, rež. Anatols Litvaks, Anatole Litvak), “Vēstule” (The Letter, 1940, rež. V. Vailers), “Lielie meli” (The Great Lie, 1941, rež. E. Goldings), Liliānas Helmanes (Lillian Hellman) lugas “Lapsiņas” (The Little Foxes) ekranizācijā (1941, rež. V. Vailers); B. Deivisas varones sāka kļūt simpātiskākas.

Otrā pasaules kara laikā pēc uzbrukuma Pērlhārborai B. Deivisa kļuva par vienu no Holivudas slavenībām, kura palīdzēja tirgot kara obligācijas. Viņa pievienojās trupai, kas karavīriem spēlēja izrādes, un kā vienīgā baltādainā aktrise strādāja kopā ar “Vējiem līdzi” (Gone With the Wind, 1939, rež. Viktors Flemings, Victor Fleming) aukles atveidotāju Hetiju Makdenielu (Hattie McDaniel), dziedātājām Līnu Hornu (Lena Horne) un Eteli Votersu (Ethel Waters).

03.10.1942. pēc aktiera Džona Gārfīlda (John Garfield) iniciatīvas Holivudā atklāja militārpersonu klubu Hollywood Canteen, kurā līdz 22.11.1945. izklaides industrijas pārstāvji izklaidēja karavīrus; B. Deivisa bija tā prezidente. Ieeja bija uniformā un bez maksas, bez maksas bija ēdieni un dzērieni. Apkalpojošais personāls – vairāk nekā 3000 cilvēku – bija no izklaides industrijas un strādāja kā brīvprātīgie; kluba pastāvēšanas laikā to apmeklēja apmēram trīs miljoni karavīru. 1982. gadā B. Deivisa par šo darbu saņēma medaļu “Par izcilu civilo servisu” (Distinguished Civilian Service Medal). Romantiskajā komēdijā “Holivudas kantīne” (1944, rež. Delmers Deiviss, Delmer Daves) klubs ir kā darbības vieta izdomātiem notikumiem, bet B. Deivisa spēlē pati sevi.

Romantiskajā drāmā “Tagad, ceļiniek” (Now, Voyager, 1942, rež. Ērvins Rapers, Irving Rapper) B. Deivisa nospēlēja vienu no zināmākajām lomām. Kara atskaņas caurvij arī drāmu “Sardze pie Reinas” (Watch on the Rhine, 1943, rež. Hermans Šumlins, Herman Shumlin) un mūziklu “Pateicies zvaigznēm” (Thank You Lucky Stars, 1943, rež. Deivids Batlers, David Butler), kurā dzied arī tie Warner Bros. aktieri, kuri ierasti to nedarīja; B. Deivisas izpildītā dziesma They’re Either Too Young or Too Old kļuva par hitu. Visi aktieri algu ziedoja Hollywood Canteen darbībai. 

Par lomām drāmā “Misters Skefingtons” (Mr. Skeffington, 1944, rež. Vinsents Šermans, Vincent Sherman) balvai “Oskars” tika nominēti abi galveno lomu atveidotāji: B. Deivisa un Klods Reinss (Claude Rains). Pēc tam aktrise filmējās drāmās “Zaļā kukurūza” (The Corn Is Green, 1945, rež. Ē. Rapers; 1979. gadā to nofilmēja vēlreiz Dž. Kjūkors) un “Nozagtā dzīve” (A Stolen Life, 1946, rež. Kērtiss Bernhards, Curtis Bernhardt).

1949. gadā B. Deivisa pārtrauca līgumsaistības ar Warner Bros., un producents Derils F. Zanuks, (Darryl F. Zanuck) viņai piedāvāja teātra dīvas Margo Čeningas lomu drāmā “Viss par Ievu” (All About Eve, 1950, rež. Džozefs L. Mankevičs, Joseph L. Mankiewicz). Par darbu B. Deivisa tika atzīta par labāko aktrisi Kannu kinofestivālā (Festival de Cannes), un viņa savus plaukstu un pēdu nospiedumus atstāja pie Graumana Ķīniešu teātra (Grauman`s Chinese Theatre). Filmu “Viss par Ievu” izvirzīja rekordlielam balvas “Oskars” nomināciju skaitam (14); tā saņēma sešas un ir atzīta par vienu no kino vēstures nozīmīgākajām filmām, kas bieži citēta, piemēram, Pedro Almodovara (Pedro Almodóvar) filmas “Viss par manu māti” (Todo sobre mi madre, All About My Mother, 1999) nosaukumā un notikumos.

Aktrises vecums un karjera ir tēmas arī drāmā “Zvaigzne” (The Star, 1952, rež. Stjuarts Heislers, Stuart Heisler). B. Deivisa vēlreiz atveidoja karalieni Elizabeti I filmā “Karaliene jaunava” (The Virgin Queen, 1955, rež. Henrijs Kosters, Henry Koster). Sākot ar 1956. gadu, aktrise filmējās televīzijas (TV) projektos. 

Pēc galvenās lomas Frenka Kapras (Frank Capra) komēdijas “Lēdija uz dienu” (Lady for a Day, 1933) jaunajā ekranizācijā “Pilna kabata brīnumu” (Pocketful of Miracles, 1961) B. Deivisa piekrita nospēlēt titullomu psiholoģiskajā drāmā “Kas notika ar mazulīti Džeinu?” (What Ever Happened to Baby Jane, 1962, rež. Roberts Oldričs, Robert Aldrich). B. Deivisas ekrāna partnere bija Džoana Kroforda (Joan Crawford), un abas jau gadiem neslēpa savstarpējo nepatiku, kas ideāli atbilda scenārijam – galvenās varones māsas ienīst viena otru. Seriāls “Naids” (Feud, 2017, ar Sūzenu Sarandonu, Susan Sarandon, un Džesiku Lānžu, Jessica Lange) aktrišu attiecības un šīs filmas tapšanu atklāj ar popkultūras uzslāņojumu.

B. Deivisa ir piedalījusies TV seriālos “Perijs Meisons” (Perry Mason, 1957–1966), “Virdžīnietis” (The Virginian, 1962–1971).

Ironizējot par savu noslodzi, 1962. gada oktobrī izdevumā Hollywood Reporter viņa publicēja sludinājumu: “Trīs bērnu (10, 11 un 15) māte, šķirtene. Amerikāniete. 30 gadu pieredze kā aktrisei kinofilmās. Kustīga un daudz laipnāka, nekā apgalvo baumotāji. Meklē pastāvīgu darbu Holivudā. (Ir strādājusi Brodvejā.)” 

Pēc krimināldrāmas “Dubultniece” (Dark Ringer, 1964, rež. P. Henrīds, Paul Henreid) B. Deivisa piekrita vēlreiz strādāt ar R. Oldriču. Psiholoģisko trilleri “Kuš... kuš, jaukā Šarlote” (Hush...Hush, Sweet Charlotte, 1964) viņš bija iecerējis kā B. Deivisas un Dž. Krofordas nākamo filmu, taču Dž. Krofordai domāto lomu nospēlēja O. de Hevilenda. Filmā piedalījās arī Holivudas leģendas Mērija Astore (Mary Astor), Džozefs Kotens (Joseph Cotten), Agnese Mūrheda (Agnes Moorehead).

B. Deivisa filmējās arī Lielbritānijā – arī spriedzes filmā “Auklīte” (The Nanny, 1965, rež. Sets Holts, Seth Holt) – un atgriezās teātrī. Viņa bija viena no piecām aktrisēm, kura Ņujorkā, sēžot uz skatuves, skatītāju aplausu pavadījumā stāstīja par savu karjeru (Great Ladies of the American Cinema). Līdzīgi pasākumi notika Austrālijā un Lielbritānijā (Bette Davis in Person and on Film).

1977. gadā B. Deivisa kļuva par pirmo sievieti, kuru godināja Amerikas Kino institūts (American Film Institute). Pasākumu translēja TV, un pēc tā B. Deivisa atkal saņēma piedāvājumus strādāt: filmējās filmās “Nāve uz Nīlas” (Death on the Nile, 1978, rež. Džons Gilermins, John Guillermin), “Svešinieces: Stāsts par māti un meitu” (Strangers: The Story of a Mother and Daughter, 1979, rež. Miltons Katselas, Milton Katselas; par šo filmu B. Deivisa saņēma Emmy balvu), “Baltā mamma” (White Mama, 1980, rež. Džekijs Kūpers, Jackie Cooper), “Ģimenes atkalapvienošanās” (Family Renunion, 1981, rež. Fīlders Kuks, Fielder Cook; filmā piedalījās arī B. Deivisas mazdēls Dž. Ešlijs Haimens, J. Ashley Hyman), TV filmā “Mazā Glorija... Beidzot laimīga” (Little Gloria... Happy at Last, 1982, rež. Variss Huseins, Waris Hussein), kā arī divos Volta Disneja (Walt Disney) studijas projektos.

1983. gadā B. Deivisai pasniedza 1977. gadā iedibināto balvu “Sieviete kino” (Women in Film). Viņas priekšpēdējā loma ir drāmā “Augusta vaļi” (The Whales of August, 1987, rež. Lindsijs Andersons, Lindsay Anderson), kurā piedalās arī mēmā kino zvaigzne Liliāna Giša (Lillian Gish). 

Filmējoties “Džezebelē”, B. Deivisa uzsāka attiecības ar V. Vaileru, kuru nodēvēja par “savas dzīves mīlestību”. 1940. gadā aktrise apprecējās ar Artūru Farnsvortu (Arthur Farnsworth), kurš 1943. gadā nomira. 1945. gadā B. Deivisa apprecējās ar mākslinieku un masieri Viljamu Grāntu Šeriju (William Grant Sherry); laulība ilga līdz 1950. gadam, un tajā piedzima meita Barbara Deivisa-Šerija (Barbara Davis Sherry, 1947). Par B. Deivisas ceturto vīru kļuva filmas “Viss par Ievu” ekrāna partneris Gerijs Merils (Gary Merrill, 1950–1960). Pāris adoptēja Margo, kuru nosauca par godu B. Deivisas lomai, un Maiklu.

1983. gadā B. Deivisai atklāja krūts vēzi; drīz pēc operācijas viņa pārcieta četras triekas, kurām sekoja ilga rehabilitācija.

Emocionālu slodzi radīja meitas B. Deivisas-Šerijas pirmā grāmata “Manas mātes sargs” (My Mother’s Keeper, 1985), kas – līdzīgi kā Dž. Krofordas adoptētās meitas Kristīnas Krofordas (Christina Crawford) grāmata “Dārgā māmiņa” (Mommie Dearest, 1978) – nesaudzīgi atklāja autores un viņas mātes sarežģītās attiecības un alkoholismu. B. Deivisa pārtrauca kontaktēties ar meitu un viņu un abus mazdēlus izslēdza no testamenta. Ar māsu komunikāciju pārtrauca arī dēls Maikls, kurš – tāpat kā B. Deivisas sekretāre Ketrīna Sermaka (Kathryn Sermak) – kļuva par viņas mantinieku.

Meitas grāmatu B. Deivisa piemin savā otrajā grāmatā “Šis un tas” (This’n That, 1987). Togad viņa saņēma Kenedija centra apbalvojumu (Kennedy Center Honors), kam sekoja citi apbalvojumi, arī Francijas Goda leģiona ordenis (Ordre national de la Légion d’honneur).

1989. gada “Oskara” pasniegšanas ceremonijas laikā B. Deivisa sabruka – ārsti paziņoja vēža recidīvu. Tomēr B. Deivisa devās uz Spāniju, lai Sansevastjanas kinofestivālā (Festival de San Sebastián) saņemtu īpašo balvu par mūža ieguldījumu (Donostia Award).

B. Deivisa nomira 06.10.1989. slimnīcā Francijā, Parīzē.

B. Deivisa ir nospēlējusi 124 lomas kino un TV; dēvēta par Amerikas ekrāna pirmo lēdiju un 20. gs. 40. gados bija vislabāk apmaksātā aktrise Holivudā.

Viņa ir piedalījusies trīs filmās, kas iekļautas Nacionālajā kino reģistrā (National Film Registry): “Džezebele”, “Tagad, ceļiniek” un “Viss par Ievu”, un septiņās balvai “Oskars” nominētās filmās.

B. Deivisa no 1935. līdz 1963. gadam balvai “Oskars” tika nominēta 11 reizes un balvu saņēma divas reizes. Abus B. Deivisas “Oskarus” izsolē iegādājās kinorežisors Stīvens Spīlbergs (Steven Allan Spielberg) un uzdāvināja Amerikas Kinoakadēmijai.

B. Deivisa 1941. gada oktobrī kļuva par pirmo Amerikas Kinoakadēmijas prezidenti sievieti; divus mēnešus vēlāk no amata atteicās, protestējot pret ieceri padarīt viņu par ielikteni.

Par godu B. Deivisas 100. dzimšanas dienai ASV izdeva pastmarku ar viņu Margo Čeningas tēlā.

1997. gadā ir dibināts B. Deivisas fonds (Bette Davis Foundation), kas talantīgiem jauniem aktieriem pasniedz stipendijas studijām.

B. Deivisa ir viena no Holivudas leģendām, kuru atveido parodisti-geji.

Lielu interesi par B. Deivisu izraisīja Kimas Kērnsas (Kim Carnes) dziesma “Bette Davis Eyes” (1981); viņa minēta arī Madonnas (Madonna) dziesmā Vogue.

B. Deivisas vārdā nosauktas divas zvaigznes Holivudas Slavas alejā (Hollywood Walk of Fame) – par darbu kino un TV.

1999. gadā Amerikas Kino institūts publicēja sarakstu “50 lielākās amerikāņu kino leģendas” (50 Greatest American Screen Legends). B. Deivisa sarakstā ir 2. vietā, piekāpjoties Ketrīnai Hepbernai (Katharine Hepburn).