Augstskolas nosaukums kopÅ” tÄs dibinÄÅ”anas mainÄ«ts vairÄkas reizes, atspoguļojot strukturÄlÄs un juridiskÄs pÄrmaiÅas, kÄ arÄ« piederÄ«bu noteiktam augstskolas tipam. Augstskolu izveidojot, tÄ tika nosaukta par Daugavpils PedagoÄ£isko institÅ«tu (DPI). Par godu bijuÅ”ajam Latvijas KomunistiskÄs partijas pirmajam sekretÄram JÄnim KalnbÄrziÅam Latvijas Padomju SociÄlistiskÄs Republikas (LPSR) Ministru Padome 03.1986. pÄrdÄvÄja augstskolu par JÄÅa KalnbÄrziÅa Daugavpils PedagoÄ£isko institÅ«tu. SaskaÅÄ ar LPSR Ministru Padomes 19.03.1990. lÄmumu augstskola atguva nosaukumu DPI. Ar Latvijas Republikas (LR) izglÄ«tÄ«bas ministra lÄmumu 22.02.1993. augstskola tika pÄrdÄvÄta par Daugavpils PedagoÄ£isko universitÄti (DPU). StÄjoties spÄkÄ jaunajai augstskolas satversmei, 13.10.2001. tÄ ieguva paÅ”reizÄjo nosaukumu ā Daugavpils UniversitÄte (DU).
Daugavpils UniversitÄte
Saistītie Ŕķirkļi
Daugavpils UniversitÄtes Äka ParÄdes ielÄ. 26.01.2023.
Satura rÄdÄ«tÄjs
Padomju okupÄcijas periodÄ DPI mÄrÄ·us un uzdevumus noteica tÄ statÅ«ti, kas, tÄpat kÄ citu augstÄkÄs izglÄ«tÄ«bas mÄcÄ«bu iestÄžu darbÄ«bas noteikumi, tika veidoti pÄc vienota Padomju SociÄlistisko Republiku SavienÄ«bas (PSRS) augstÄko mÄcÄ«bu iestÄžu modeļa. DPI galvenais mÄrÄ·is bija sagatavot augsti kvalificÄtus skolotÄjus ar augstÄko pedagoÄ£isko izglÄ«tÄ«bu.
PÄc Latvijas neatkarÄ«bas atjaunoÅ”anas augstskolas darbÄ«bas pamatmÄrÄ·i tika definÄti tÄs satversmÄs. PÄc augstskolas reorganizÄcijas par universitÄti DPU satversme (stÄjÄs spÄkÄ 15.03.1993.) noteica, ka augstskolas mÄrÄ·is bija kultÅ«ras, zinÄtnes un izglÄ«tÄ«bas attÄ«stÄ«Å”ana LatvijÄ, bet uzdevumi ā kvalificÄtu speciÄlistu (primÄri skolotÄju) sagatavoÅ”anu, tÄlÄkizglÄ«tÄ«bas programmu Ä«stenoÅ”ana un zinÄtnisko pÄtÄ«jumu veikÅ”ana.
Augstskolu pÄrveidojot par DU, tika paplaÅ”inÄts tÄs darbÄ«bas profils, nodroÅ”inot arÄ« citu nozaru speciÄlistu sagatavoÅ”anu. DU uzdevumi tika definÄti jaunajÄ satversmÄ, kura stÄjÄs spÄkÄ pÄc apstiprinÄÅ”anas SaeimÄ 13.10.2001. DU galvenie mÄrÄ·i ir augstas kvalitÄtes izglÄ«tÄ«bas un pÄtniecÄ«bas sniegÅ”ana un realizÄÅ”ana dabas, humanitÄro, izglÄ«tÄ«bas un sociÄlo zinÄtÅu jomÄs, veidojot intelektuÄlo bÄzi Latgales reÄ£iona attÄ«stÄ«bai, kÄ arÄ« latvieÅ”u nacionÄlÄs tautas identitÄtes un kultÅ«ras mantojuma attÄ«stÄ«ba un saglabÄÅ”ana. LÄ«dzÄs pamatmÄrÄ·iem DU izvirzÄ«jusi ilgtermiÅa stratÄÄ£isko mÄrÄ·i ā kļūt par vadoÅ”o zinÄtnisko institÅ«ciju LatvijÄ Ärpus RÄ«gas, kļūt par inovÄciju un tehnoloÄ£iju attÄ«stÄ«bas centru un virzÄ«tÄju un Austrumlatvijas attÄ«stÄ«bas vadoÅ”o spÄku. DU kÄ reÄ£ionÄlÄs augstskolas mÄrÄ·us un darbÄ«bu lielÄ mÄrÄ ietekmÄ arÄ« Latgales reÄ£iona un Austrumlatvijas stratÄÄ£iskÄs specializÄcijas jomas un attÄ«stÄ«bas programmas.
Padomju otrreizÄjÄs okupÄcijas sÄkumÄ tika sÄkta aktÄ«va izglÄ«tÄ«bas sistÄmas sovetizÄcija un standartizÄcija atbilstoÅ”i padomju izglÄ«tÄ«bas sistÄmai, kas iekļÄva arÄ« skolotÄju sagatavoÅ”anu un apmÄcÄ«bu. SkolotÄju sagatavoÅ”anai 10.1944. tika atvÄrts divgadÄ«gais Daugavpils Valsts skolotÄju institÅ«ts (DVSI). DVSI darbs tika organizÄts telpÄs, kur no 1923. lÄ«dz 1940. gadam darbojÄs pedagoÄ£es un sabiedriskÄs darbinieces ValÄrijas Seiles vadÄ«tais institÅ«ts ar tÄdu paÅ”u nosaukumu. ReorganizÄcijas rezultÄtÄ 1947. gadÄ divgadÄ«go institÅ«tu pÄrveidoja par seÅ”gadÄ«gu, kur 1. kursÄ uzÅÄma audzÄkÅus ar pamatskolas izglÄ«tÄ«bu, bet 5. kursÄ ā ar vidusskolas. SaistÄ«bÄ ar pÄreju uz vispÄrÄjo vidÄjo izglÄ«tÄ«bu LPSR un prasÄ«bu pÄc pedagogiem ar augstÄko izglÄ«tÄ«bu 18.04.1952. DVSI tika reorganizÄts par augstÄko mÄcÄ«bu iestÄdi ā DPI ā ar ÄetrgadÄ«gu mÄcÄ«bu programmu.
PÄc Latvijas neatkarÄ«bas atjaunoÅ”anas, Åemot vÄrÄ augstskolas studiju un zinÄtnisko potenciÄlu, DPI tika pieŔķirts universitÄtes statuss (22.02.1993.). AttÄ«stot augstskolas darbÄ«bu, 90. gados tika Ä«stenots darbs pie DPU akadÄmiskÄ un zinÄtniskÄ darba pÄrkÄrtojumiem un modernizÄcijas, iekļaujot universitÄti demokrÄtiskas Latvijas un Eiropas izglÄ«tÄ«bas sistÄmÄ. Lai arÄ« par prioritÄru DPU darbÄ«bas virzienu tika atzÄ«ta skolotÄju sagatavoÅ”ana visu lÄ«meÅu skolÄm visos mÄcÄ«bu priekÅ”metos, pakÄpeniski tika paplaÅ”inÄts studiju profils. NozÄ«mÄ«ga bija arÄ« profesionÄlo, bakalaura, maÄ£istra un doktora studiju programmu ievieÅ”ana. Balstoties uz augstskolas zinÄtniskÄ un zinÄtniskÄ potenciÄla pieaugumu, studiju iespÄju paplaÅ”inÄÅ”anos un studiju kvalitÄtes paaugstinÄÅ”anu, DPU 05.03.2001. tika pÄrveidota par DU, tÄ ievadot jaunu augstskolas attÄ«stÄ«bas posmu.
Daugavpils Valsts skolotÄju institÅ«ta Valodas un literatÅ«ras fakultÄtes studenti nodarbÄ«bÄ. 1950. gads.
Daugavpils PedagoÄ£iskÄ institÅ«ta mÄcÄ«bu korpuss. 20. gs. 60. gadi.
Daugavpils UniversitÄtes jaunÄ korpusa bÅ«vniecÄ«ba. 20. gs. 80. gadu beigas.
Daugavpils UniversitÄtes MÄcÄ«bu korpuss ParÄdes ielÄ. 2005. gads.
Daugavpils UniversitÄtes DabaszinÄtÅu fakultÄte. 20. gs. 90. gadu beigas.
Daugavpils UniversitÄte. 07.04.2020.
Lai novÄrtÄtu DU sasniegumus atbilstoÅ”i starptautiski noteiktiem kritÄrijiem un salÄ«dzinÄtu to ar citÄm augstÄkÄs izglÄ«tÄ«bas iestÄdÄm LatvijÄ un pasaulÄ, DU piedalÄs vairÄkos starptautiska un nacionÄla lÄ«meÅa reitingos un salÄ«dzinÄÅ”anas sistÄmÄs. StarptautiskajÄ reitingÄ āSCImago Institutions Ranking 2021ā, izvÄrtÄjot augstskolu pÄtniecÄ«bas un inovÄciju rezultÄtus un ietekmi uz sabiedrÄ«bu, DU ierindota 737. vietÄ (iepriekÅ”ÄjÄ gadÄ ā 817. vietÄ), kas ir piektais augstÄkais vÄrtÄjums starp Latvijas augstskolÄm. Eiropas un CentrÄlÄzijas reÄ£ionÄlo augstskolu reitingÄ āQS Emerging Europe and Central Asia (EECA) 2022ā starp 450 augstskolÄm DU ieÅem 241.ā250. vietu. Pirmo reizi Å”ajÄ reitingÄ augstskola tika iekļauta 2019. gadÄ, kad ieÅÄma 213.ā240. vietu.
DU ir valsts dibinÄta autonoma augstÄkÄs izglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes institÅ«cija ar paÅ”pÄrvaldes tiesÄ«bÄm un ir atvasinÄta publiska persona, ko garantÄ Latvijas Augstskolu likums. AtvasinÄtas publiskÄs personas statuss ļauj augstskolai paÅ”ai izvÄlÄties savu stratÄÄ£iju, prioritÄtes un noteikt budžeta sadalÄ«jumu. DU darbÄ«bu regulÄ tÄdi normatÄ«vie akti kÄ Augstskolu likums, IzglÄ«tÄ«bas likums, ZinÄtniskÄs darbÄ«bas likums, kÄ arÄ« BoloÅas process. UniversitÄte atrodas LR IzglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes ministrijas pÄrziÅÄ.
Padomju okupÄcijas periodÄ augstskola bija pakļauta dažÄdÄm LPSR valsts pÄrvaldes struktÅ«rÄm, kuras laika gaitÄ mainÄ«jÄs. DPI bija pakļauts LPSR IzglÄ«tÄ«bas ministrijai (1952.ā08.1959.; 05.1961.ā09.1965.), LPSR Ministru Padomes AugstÄkÄs un vidÄjÄs speciÄlÄs izglÄ«tÄ«bas Valsts komitejai (08.1959.ā05.1961.; 10.1965.ā09.1966.). VisilgÄk ā no 1966. lÄ«dz 1988. gadam ā DPI atradÄs LPSR AugstÄkÄs un vidÄjÄs speciÄlÄs izglÄ«tÄ«bas ministrijas pakļautÄ«bÄ.
Augstskolas struktÅ«ra tika veidota uz DVSI bÄzes. Studijas tika nodroÅ”inÄtas gan dienas, gan vakara, gan neklÄtienes nodaļÄ. Studijas tika organizÄtas divÄs plÅ«smÄs ā ar latvieÅ”u un krievu mÄcÄ«bu valodu. DPI sÄkotnÄji tika organizÄtas divas fakultÄtes ā Fizikas un matemÄtikas fakultÄte un FiloloÄ£ijas fakultÄte ar LatvieÅ”u valodas un literatÅ«ras un Krievu valodas un literatÅ«ras nodaļu. DPI attÄ«stoties un pieaugot studentu skaitam, palielinÄjÄs fakultÄÅ”u un katedru skaits, kÄ arÄ« tika reorganizÄtas esoÅ”Äs. 1954. gadÄ tika atvÄrta DabaszinÄtÅu fakultÄte (1957. gadÄ pÄrdÄvÄta par BioloÄ£ijas un Ä·Ä«mijas fakultÄti) un VÄstures fakultÄte (slÄgta 1960. gadÄ), 1987. gadÄ ā MÅ«zikas pedagoÄ£ijas nodaļa. 70. gados visÄs PSRS augstskolÄs tika organizÄta Sabiedrisko profesiju fakultÄte, kuras mÄrÄ·is bija sniegt studentiem teorÄtiskÄs un praktiskÄs iemaÅas Ärpus darba organizÄÅ”anÄ. DPI Å”Äda fakultÄte tika izveidota 02.1973. FakultÄtes darbÄ«ba pakÄpeniski tika paplaÅ”inÄta, organizÄjot tajÄ jaunas nodaļas: BibliotekÄru vadÄ«tÄju, TÅ«risma instruktoru, Pionieru darba vadÄ«tÄju, Deju kolektÄ«vu vadÄ«tÄju un citas.
PÄc Latvijas neatkarÄ«bas atjaunoÅ”anas augstskolu mÄrÄ·tiecÄ«gi tika pÄrveidota par klasiska tipa universitÄti, apvienojot humanitÄrÄs, dabas, tehniskÄs un sociÄlÄs zinÄtnes. PÄc institÅ«ta reorganizÄcijas par universitÄti 1993. gadÄ DPU struktÅ«ru veidoja piecas fakultÄtes un divas nodaļas: BioloÄ£ijas un Ä·Ä«mijas fakultÄte, Fizikas un matemÄtikas fakultÄte, FiziskÄs audzinÄÅ”anas fakultÄte, HumanitÄrÄ fakultÄte, MÅ«zikas pedagoÄ£ijas fakultÄte, Ekonomikas un socioloÄ£ijas nodaļa un SÄkumskolas nodaļa. SÄkot ar 1996. gadu, kad tika Ä«stenotas izmaiÅas augstskolas struktÅ«rÄ, DPU darbojÄs trÄ«s fakultÄtes (DabaszinÄtÅu un matemÄtikas, HumanitÄrÄ un Pirmskolas un pamatskolas pedagoÄ£ijas) un trÄ«s nodaļas (Ekonomikas, MÅ«zikas pedagoÄ£ijas, Sporta pedagoÄ£ijas).
2022. gadÄ DU ir piecas fakultÄtes: DabaszinÄtÅu un matemÄtikas, HumanitÄrÄ, IzglÄ«tÄ«bas un vadÄ«bas (2003), SociÄlo zinÄtÅu (2001), MÅ«zikas un mÄkslu fakultÄte.
ZinÄtniskÄs darbÄ«bas Ä«stenoÅ”anai pie DU darbojuÅ”ies vairÄki zinÄtniskie institÅ«ti un centri, atbilstoÅ”i prioritÄrajiem zinÄtÅu virzieniem (matemÄtika, fizika, nanomateriÄli un materiÄlu inženierzinÄtnes; bioloÄ£ija; izglÄ«tÄ«bas zinÄtnes; reÄ£ionÄlistika, literatÅ«ra un mÄkslas): IlgtspÄjÄ«gas izglÄ«tÄ«bas institÅ«ts (2003), SociÄlo pÄtÄ«jumu institÅ«ts (2003), KomparatÄ«vistikas institÅ«ts (2003), MutvÄrdus vÄstures centrs (2003), Gunta Liberta InovatÄ«vÄs mikroskopijas centrs (2004), EkoloÄ£ijas institÅ«ts (2004), SistemÄtiskÄs bioloÄ£ijas institÅ«ts (2005).
Veicot strukturÄlÄs reformas, lai Ä«stenotu resursu koncentrÄciju un novÄrstu pÄtÄ«jumu virzienu sadrumstalotÄ«bu, kopÅ” 2014. gada pie DU darbojas divi zinÄtniskie institÅ«ti ā DzÄ«vÄ«bas zinÄtÅu un tehnoloÄ£iju institÅ«ts ar BiosistemÄtikas, BiotehnoloÄ£ijas, Dizaina, EkoloÄ£ijas, LietiŔķÄs Ä·Ä«mijas un TehnoloÄ£iju departamentiem un HumanitÄro un sociÄlo zinÄtÅu institÅ«ts ar ÄetrÄm struktÅ«rvienÄ«bÄm ā IlgtspÄjÄ«gas izglÄ«tÄ«bas centru, KultÅ«ras pÄtÄ«jumu centru, SociÄlo pÄtÄ«jumu centru un reÄ£ionÄlo studiju centru āLatgales pÄtniecÄ«bas institÅ«tsā.
DU studentu skaita ziÅÄ ir lielÄkÄ augstskola Ärpus RÄ«gas.
1952./1953. gadÄ mÄcÄ«bas DPI sÄka 500 studenti. AtbilstoÅ”i padomju laika prasÄ«bÄm katru gadu stingri tika noteikts gan kopÄjais, gan katrÄ studiju programmÄ uzÅemamo DPI studentu skaits. 1973./1974. gadÄ studentu skaits DPI bija pieaudzis lÄ«dz 2453, bet padomju okupÄcijas perioda beigÄs ā 1989./1990. gadÄ ā institÅ«tÄ mÄcÄ«jÄs 2491 students.
PÄc neatkarÄ«bas atjaunoÅ”anas studentu skaitu studentu skaits augstskolÄ lÄ«dz 21. gs. pirmÄs desmitgades vidum pakÄpeniski un stabili pieauga, kÄ tas bija novÄrojams vairumÄ augstskolu. 1997./1998. gadÄ DU mÄcÄ«jÄs 3330 studenti, 2004./2005. gadÄ ā 6356 studenti. SÄkot ar 21. gs. pirmÄs desmitgades otro pusi DU studentu skaits pastÄvÄ«gi samazinÄjies, atspoguļojot vispÄrÄjo tendenci LatvijÄ. Studentu straujo sarukumu iespÄjams skaidrot gan ar demogrÄfisko situÄciju, gan ar cilvÄku ekonomisko stÄvokli, gan ar valsts finansÄjuma samazinÄjumu augstskolÄm. 2020./2021. gadÄ kopÄjais studentu skaits DU bija 2043.
DU vadÄ«juÅ”i 10 rektori (lÄ«dz 1961. gadam lietoja amata nosaukumu ādirektorsā): Ivans Petrovs (1952ā1953), KriÅ”s GraÅ”manis (1953ā1958), VitÄlijs Bauskis (1958ā1962), Anna KalnbÄrziÅa (1962ā1970), GunÄrs Gulbis (1971ā1977), Oļegs Roždestvenskis (1977ā1993), Bruno Jansons (1993ā1998), Zaiga Ikere (2002ā2007), ArvÄ«ds BarÅ”evskis (2007ā2018), IrÄna Kokina (2018ā2023). KopÅ” 2023. gada DU rektors ir A. BarÅ”evskis.
Multivide
Daugavpils UniversitÄtes Äka ParÄdes ielÄ. 26.01.2023.
Daugavpils Valsts skolotÄju institÅ«ta Valodas un literatÅ«ras fakultÄtes studenti nodarbÄ«bÄ. 1950. gads.
Daugavpils PedagoÄ£iskÄ institÅ«ta mÄcÄ«bu korpuss. 20. gs. 60. gadi.
Daugavpils UniversitÄtes jaunÄ korpusa bÅ«vniecÄ«ba. 20. gs. 80. gadu beigas.
Daugavpils UniversitÄtes MÄcÄ«bu korpuss ParÄdes ielÄ. 2005. gads.
Daugavpils UniversitÄtes DabaszinÄtÅu fakultÄte. 20. gs. 90. gadu beigas.
Daugavpils UniversitÄte. 07.04.2020.
Autora ieteiktie papildu resursi
Tīmekļa vietnes
Zane RozÄ«te "Daugavpils UniversitÄte". NacionÄlÄ enciklopÄdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/-Daugavpils-Universit%C4%81te (skatÄ«ts 28.05.2026)