09.1900. kā savvaļnieks iestājās armijā, 100. kājnieku pulkā Daugavpilī. Mācību laikā junkurskolā 1903. gadā paaugstināts par jaunāko portupejjunkuru (junkuru rotas jaunāko unteroficieri). Pēc junkurskolas beigšanas no 05.1904. – virsnieks (podporučiks) Daugavgrīvas cietokšņa kājnieku bataljonā. Pēc akadēmijas beigšanas no 05.1908. – virsnieks Galvenajā intendantūras virsvaldē Pēterburgā, no 02.1910. – Galvenās intendantūras Tehniskajā komitejā. 04.1910. komandēts uz Kazaņu kā Intendantūras pieņemšanas komisijas priekšsēdētāja vietnieks. No 03.1911. – Pēterburgas apriņķa intendantūras Mobilizācijas daļas priekšnieks. Poručiks (08.1907.), štābkapteinis (05.1909.; par izcilību, akadēmiju beidzot), kapteinis (12.1911.), apakšpulkvedis (12.1914.), pulkvedis (12.1914.; piešķirtas uzreiz abas pakāpes). Sākoties Pirmajam pasaules karam, no 08.1914. – Kronštates cietokšņa intendants. 03.1917. iecelts par 33. kājnieku divīzijas intendantu. 02.1918. atvaļināts Odesā, bija Ukrainas hetmaņa valsts armijas Odesas intendantūras bāzes noliktavas priekšnieks, no 10.1918. – Ukrainas valsts armijas 5. divīzijas intendants. No 01.1919. – Krievijas Dienvidu bruņoto spēku Odesas brīvprātīgo strēlnieku divīzijas intendants, no 03.1918. – 47. divīzijas 2. brigādes apgādības priekšnieks. 01.1920. iecelts par Proskurovas apgabala intendantu. 02.1920., Sarkanajai armijai ieņemot Ukrainas teritoriju, devās uz dzimteni, pavasarī atgriezies Latvijā.
No 12.06.1920. – Latvijas armijā (pulkvedis); dienējis Galvenajā apgādības pārvaldē. 27.06.–07.12.1920. bijis komandējumā Anglijā saistībā ar produktu iegādi. No 01.09.1920. – Armijas saimniecības pārvaldes Tehniskās komitejas priekšsēdētājs. No 03.1922. – Bruņošanās pārvaldes priekšnieka palīgs. No 29.04.1924. – Kara saimniecības pārvaldes priekšnieka vietas izpildītājs; no 31.07.1924. – armijas galvenais intendants. Ģenerālis (18.11.1926.). Pēc paša vēlēšanās atbrīvots no amata un 23.11.1928. iecelts par Latgales divīzijas intendantu Pļaviņās. Sākot ar 1929. gadu, saņemtas atļaujas turpināt dienestu vēl gadu, neraugoties uz maksimālā vecuma sasniegšanu. 28.05.1931. atvaļināts saistībā ar maksimālā vecuma sasniegšanu. Dzīvoja Rīgā.
Vācu okupācijas laikā, 1941.–1944. gadā, bija Rīgas maizes fabrikas direktors. No 1944. gada – bēgļu gaitās Vācijā. Darbojies bēgļu nometņu komitejās, Latvijas Centrālajā padomē, organizācijā “Daugavas Vanagi” un citās trimdas organizācijās. Dzīves pēdējā posmā dzīvoja Minhenes veco ļaužu mītnē.
