Cēsu pilsētas centrā novietotais piemineklis simboliskā veidā vēsta par kaujas liesmās gūto uzvaru – taisnstūra formas akmens stabs it kā izaug no stilizēta liesmu ieloka un ir vainagots ar zeltītu metāla lodi.

Piemineklis atrodas Vienības laukumā, Raunas un Rīgas ielas krustojumā Cēsīs.

Arhitekts Pauls Kundziņš. Piemineklis darināts Eduarda Kurau akmenskalšanas uzņēmumā.

Latvijā starpkaru periodā, 1922. gadā, pēc Igaunijas puses ierosinājuma 1922. tika nolemts celt pieminekli par gadu uzvarai Cēsu kaujās. Pamatakmens likts 22.06.1924., piemineklis atklāts 16.11.1924., piedaloties valsts prezidentam Jānim Čakstem. Latvijā tas bija viens no pirmajiem uzvarai un neatkarībai veltītajiem pieminekļiem. Pieminekļa pamatnē ir iemūrēta kapsula, kurā iemūžināti kaujās kritušo karavīru vārdi. Pieminekļa dienvidu fasādē ir teksts latviešu (mūsdienās arī igauņu) valodā “No zobena saule lēca. 1919–1920. Saviem kritušiem varoņiem” un stilizēts zobena un vainaga atveids. Piemineklis tika celts par galvenokārt Vidzemē un arī citur iedzīvotāju ziedotajiem līdzekļiem.

Iesākumā piemineklis bija darināts no Allažu šūnakmens, pamatnes laukums ir 2,4 x 3 x 3 m, kopējais augstums 17 m.     

Padomju okupācijas laikā, 03.1951., piemineklis tika uzspridzināts. 1959. gadā apmēram tajā pašā vietā novietoja Kārļa Jansona darināto pieminekli Ļeņinam (Владимир Ильич Ленин). 10.1991. to nojauca, un 1998. gadā ar nebūtiskām atšķirībām atjaunoja Uzvaras pieminekli, izmantojot Igaunijas valdības dāvināto Sāremā dolomītu (arhitekts Imants Timermanis). 1999. gadā pieminekļa ziemeļu fasādē uzstādīja plāksni ar informāciju par tā vēsturi.

Piemineklis risināts ģeometriskās plastiskās formās. P. Kundziņa projekta ideja “Cīņu liesmās aust brīvības saule” realizēta ilustratīvi: plastiski masīvā stilizētu liesmu kopā iekomponēta plāna kvadrāta kolonna (13,6 m augsta, no 1 x 1 x 1 m blokiem). Kolonna augšdaļā sašaurināta, virs tās zeltīta lode (diametrs 1 m), kas simbolizē pār Latviju uzausušo brīvības sauli. Bija paredzēts, ka piemineklis dominēs apkārtējā vidē, tādu lomu tas saglabājis arī turpmāk. 

20. gs. 20. gados piemineklis atspoguļoja Latvijas un Igaunijas bruņoto spēku nestos upurus Latvijas Neatkarības karā, jaundibinātās Latvijas Republikas īpašo nozīmi, kā arī nacionālās pašapziņas pacēlumu. 20. gs. 90. gadu sākumā pieminekļa atjaunošana bija apliecinājums atjaunotās Latvijas Republikas vēsturiskajai kontinuitātei, vienlaikus arī zināmai vēstures procesa romantizēšanai un nacionālajam pacēlumam pēc padomju okupācijas periodā.

Pie pieminekļa regulāri notiek dažādi patriotiski pasākumi, nereti arī militārās parādes, piedaloties arī Igaunijas pārstāvjiem. Šādā veidā piemineklis simbolizē abu valstu militāro kopdarbību cīņā par to neatkarību.