AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2023. gada 11. augustā
Antra Kļavinska

etnonīms

(no sengrieķu ἔθνος, ethnos ‘tauta’ + ὄνομα, onoma ‘vārds’; angļu ethnonym, vācu Ethnonym, franču ethnonyme, krievu этноним)
etniskas kopienas (cilts, cilšu apvienības, tautas u. c.) vai šai kopienai piederīgo nosaukums, piemēram, “bavārieši”, “franči”, “horvāti”, “zulu”

Saistītie šķirkļi

  • etnonīmika
  • onomastika
  • toponīms
  • valodniecība

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Klasifikācija
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Klasifikācija

Īpašvārdu sistēmā etnonīmi tiek uzskatīti par kolektīvajiem antroponīmiem. Saskaņā ar dažām teorijām etnonīmi ir īpašvārdi gan vienskaitlī, gan daudzskaitlī, citās teorijās etnonīmi daudzskaitlī ir īpašvārdi, vienskaitlī – sugasvārdi; dažās valodās un pēc dažu zinātnieku uzskatiem etnonīmi netiek atzīti par īpašvārdiem, piemēram, ingleses ‘angļi’ spāņu valodā.

Klasifikācija

Etnonīmi tiek klasificēti pēc dažādiem principiem. Pēc nozīmīguma: makroetnonīmi – lielu etnosu vai etnisku kopienu nosaukumi, kas dažreiz nosauc ģenētiski atšķirīgus etnosus, piemēram, “amerikāņi”, “arābi”, un mikroetnonīmi – nelielu etnisku grupu, cilšu nosaukumi, piemēram, “kriviči”, “heti”. Pēc lingvistiskās izcelsmes: pašnosaukumi jeb autoetnonīmi vai endoetnonīmi un cita etnosa piešķirtie nosaukumi jeb aloetnonīmi vai eksoetnonīmi, piemēram, vāciešu pašnosaukums ir Deutsche, krievu valodā tiek lietots eksoetnonīms немцы, lietuviešu valodā – vokiečiai, franču valodā – allemands. Tiek atzīts, ka eksoetnonīmi vēsturiski bieži turpina tradīciju kādas ģeogrāfiski tuvākas cilts nosaukumu attiecināt uz visas tautas nosaukumu, piemēram, somu valodā krievu apzīmējums venäläiset radies no slāvu cilts veneti nosaukuma.

Etnonīmi parasti tiek saistīti ar makrotoponīmiem. Ir sastopami gadījumi, kad valsts nosaukums ir radies no etnonīma, piemēram, “franki” – “Francija”, “grieķi” – “Grieķija”, un otrādi – etnonīms ir radies no valsts nosaukuma, piemēram, “Amerika” – “amerikāņi”, “Ukraina” – “ukraiņi”.

Dažādi termini tiek lietoti etnosu neoficiālo nosaukumu apzīmēšanai: etniskie nomelnojumi (angļu ethnic slurs), etnofaulismi (angļu ethnophaulisms), etniskās iesaukas (krievu этнические прозвища) un citi. Etnosu neoficiālajiem apzīmējumiem lielākoties piemīt negatīva konotatīvā semantika, to motivācija parasti tiek saistīta ar kādām pamanāmām parādībām: fiziskām pazīmēm, uzvedības modeļiem, valodu, tradicionālu apģērbu, ēšanas vai dzeršanas paradumiem un citām stereotipiskām asociācijām. Piemēram, Amerikas Savienoto Valstu multikulturālajā vidē funkcionē etniskās iesaukas: rice-belly ‘rīsu vēders’ – ķīnietis, turf-cutter ‘kūdras griezējs’ – īrs, zip (no zero inteligence potential ‘nulle intelektuālā potenciāla’) – vjetnamietis un citas.

Etnonīmu tematiskajai grupai piederīgi ir etnikoni – kopējs nosaukums ciltij vai tautai un teritorijai, piemēram, senkrievu hronikā “Pagājušo laiku stāsts” (Повесть временных лет, 12. gs. sākums) Лѣтьгола ‘latgaļi, latgaļu apdzīvota teritorija’. Etnikonus bieži lietojuši antīkās literatūras autori.

Etnonīmus pētī onomastikas nozare etnonīmika. Etnonīmu izpētē lielu ieguldījumu snieguši ne tikai valodnieki, bet arī vēsturnieki, etnogrāfi, demogrāfi, antropologi un citi.

Saistītie šķirkļi

  • etnonīmika
  • onomastika
  • toponīms
  • valodniecība

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Starptautiskā Onomastikas padome, onomastikas pamatterminu saraksts (The International Council of Onomastic Sciences, List of Key Onomastic Terms)

Ieteicamā literatūra

  • Kunze, K., DTV-Atlas Namenkunde. Vor- und Familiennamen im deutschen Sprachgebiet, München, Deutscher Taschenbuch Verlag, 1998.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Nussel, F., A Note on Ethnopaulisms and Hate Speech, Names. A Journal of Onomastics, vol. 56, no. 1, March 2008, pp. 28–31.
  • Skujiņa, V. (red.), Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca, Rīga, LU Latviešu valodas institūts, 2007.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Агеева, Р. А., Страны и народы: Происхождение названий, Москва, Наука, 1990.
  • Ковалев, Г. Ф., Этнонимия славянских языков. Номинация и словообразование, Воронеж, Издательство Воронежского университета, 1991.
  • Лященко, И. В., Об экспресивности этнических прозвищ, употребляемых в американском кросс-културном пространстве, Филологические науки. Вопросы теории и практики. № 3 (10) 2011, c. 89–91.
  • Ярцева, В. Н. (ред.), Лингвистический энциклопедический словарь, 2-е издание, Москва, Научное издательство «Большая Российская энциклопедия», 2002.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Antra Kļavinska "Etnonīms ". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/1609-etnon%C4%ABms- (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/1609-etnon%C4%ABms-

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana