Ērču ķermeni sedz hitinizēta kutikula (cuticula), kas veido ķermeņa ārējo skeletu. Ērču kutikulas ārējā daļa ir cementa slānis, tam seko tektostrakums (tectostracum) jeb vaska slānis un kutikulīna (cuticulin) slānis. Šie trīs slāņi veido epikutikulu (epicuticle). Tālāk seko eksokutikula (exocuticle); aiz tās atrodas endokutikula (endocuticle). Zem endokutikulas atrodas Šmita slānis (Schmidt layer) un epiderma (epidermis). Kutikulā izšķir cietas plātnītes (sklerītus) un mīkstas savienotājmembrānas. Hitīns ir ķīmiski noturīga, elastīga viela, kas satur organisko slāpekli.

Ķermeņa apvalks nav elastīgs, tāpēc ērces var augt tikai tā maiņas (novilkšanās) laikā. Vecā kutikula periodiski atdalās no ķermeņa, pārplīst, un ērces var izlīst ārā. Ādas epitēlijs izdala jaunu, sākotnēji maigu un elastīgu kutikulu. Kamēr tā ir mīksta, notiek ērces ķermeņa augšana. Ērcēm kutikula sacietē, hitīnam inkrustējoties ar olbaltumvielām. Sacietēšana var notikt dažu stundu vai vairāku dienu laikā. Pēc kutikulas sacietēšanas ķermenis nemaina apmērus līdz nākamās novilkšanās reizei. Ērcēm kutikula izklāj ne tikai ķermeņa virspusi, bet daļēji arī zarnu traktu un dažas citas sistēmas.

Zināšanas par ērču kutikulas uzbūvi un funkcijām ir nepilnīgas. Tomēr šādi pētījumi ir nozīmīgi, jo, piemēram, parastās tīklērces Tetranychus urticae izturība attiecībā pret dažādiem akaricīdiem lielā mērā ir saistīta tieši ar kutikulas īpašībām.

Sākotnēji kutikula veidojas no nespecifiskiem epidermas audiem, kurus klāj plāns kutikulīna slānis. To no epidermas kārtas norobežo vāji izteikts Šmita slānis. Attīstībai turpinoties, kutikulīns diferencējas prokutikulā un epikutikulā. Prokutikulu veido endokutikula un eksokutikula. To virsējās daļas sklerotizējas. Pirms jaunās kutikulas izveidošanās ādas slānī izdalās daudz granulu, kuras saplūst un veido mikrošķiedras. Kad kutikula nobriest, šķiedras savienojas un veido vienlaidu slāni. Kutikulīna virsējā kārtā atrodas daudz mikroporu, kuras ir saistītas ar poru kanāliem. Poru kanāli veidojas zem Šmita slāņa esošajās epidermas šūnās un stiepjas cauri endokutikulai un eksokutikulai. Poru kanāli pārvieto epidermas sekrētus uz kutikulīna virsējo kārtu, kur veidojas vaska aizsargslānis. Virs tā esošais cementa slānis veidojas līdzīgi. Vaska un cementa slānis pasargā organismu no pārmērīgas ūdens iztvaikošanas vai uzņemšanas. Zinātnieki uzskata, ka tieši cementa slānim ir būtiska loma ūdens līdzsvara saglabāšanā ķermenī, piemēram, nepieaugušajām sūnērcēm Oppia coloradensis Dolan, 1969 (Sarcoptiformes, Oribatida). Kutikulai kopumā ir noteicošā loma ūdens uzņemšanā vai izdalīšanā apkārtējā vidē. Ķermeņa un ekstremitāšu kutikulā atrodas dažādas makroporas, kas izdala sekrētus (vai arī tajās iestiprinātas dažādas sensorās struktūras). Opilioacaridae ērcēm kutikula ir ādaina, smalki granulēta. Citām grupām, piemēram, sūnērcēm Oribatida, kutikula ir kā cietas bruņas vai arī veido atsevišķas, cietas plātnītes. Dažām grupām kutikula ir elastīga un caurspīdīga. Primitīvajām ērčveida ērcēm kutikula ir mīksta, krokota, un tikai gnatosomas mugurpusi sedz sklerīti. Specializētām ērču grupām, kā, piemēram, bruņērcēm vai ūdensērcēm, ārējais skelets veidojas no sekundārām sklerotizācijas vietām, kas saistītas ar propeltīdiju (galvas vairodziņu), kāju pamatnēm, ādas dziedzeriem un sajūtu orgāniem. Daļēji vai pilnībā no kutikulas šūnām veidojas dažādi dziedzeri, matiņi un sajūtu orgāni. Īstajiem matiņiem ir mata sīpols, mata stiebrs, kura serdi veido hitīns un kura virsmu klāj zvīņas, matiņi un dzelkšņi. Tie parasti ir sajūtu orgāni. Akantoīdi ir pārveidojušies ķepiņu matiņi un uztver dažādus ķīmiskus kairinājumus. Uz pirmā kāju pāra ķepiņām atrodas famuls (famulus), kura funkcijas līdz šim nav zināmas. Sūnērcēm Oribatida raksturīgas trihobotrijas, kas uzver zemes vai gaisa vibrācijas. Daudzām ērču grupām uz ķermeņa virsmas atrodas stigmas, kuras ar traheju sistēmu savieno peritrēmas. Daļai mezostigmātu ērču dažādas poras uz ķermeņa un matiņi izvietoti noteiktā, sugām raksturīgā kārtībā. Fransuāza Atiā-Enrio (Françoise Athias-Henriot) izveidojusi kutikulāro poru klasifikāciju mezostigmātu ērcēm.