Festivāla “Sinepes un medus” programmā līdztekus mūzikai ietilpa arī sporta spēles. Konkursā par “Sinepes un medus” balvām sacentās galvenokārt jaunās grupas, kuru sniegumu vērtēja žūrija, koncertdaļā uzstājās pieredzējuši, populāri mūziķi, arī ārzemju viesi.

Festivāla “Sinepes un medus” galvenais organizators bija madonietis, mūziķis, pedagogs Imants Pulkstenis. Sākotnējā iecere bija rīkot sportošanu Madonas stadionā ar turpinājumu – koncertu uz skatuves. Ideja tika atspoguļota “Sinepes un medus” karogā, kur baltas svītras uz melna fona simbolizēja stadiona skrejceliņus, savukārt melnas svītras uz balta fona – nošu līnijas. Tā kā vairs netika rīkotas iepriekš padomju okupācijas laikā obligātās pašdarbības mūziķu tarifikācijas skates, festivāls likās labs veids, kā mūzikas kolektīviem attīstīties, augt un parādīt sevi profesionālu mūziķu žūrijai, noklausīties un vērtēt kolēģu sniegumu.

Pretstatu savienojums – sinepju rūgtums un medus saldums – jēdzieniski atainoja 20. gs. 90. gadu sākumā Latvijā valdošo gaisotni, kad saldi iegūtā brīvība bija kļuvusi par rūgtu īstenību, ilūziju vietā stājās skarbā realitāte. Piešķirt divas galvenās festivāla balvas – Sinepju un Medus – 1994. gadā ierosināja žūrijas loceklis Adrians Kukuvass, tradīcija tika turpināta līdz festivāla pastāvēšanas beigām.

Pirmais festivāls “Sinepes un medus” notika 1991. gada vasarā, tajā uzstājās tikai Madonas apkaimes grupas un kapelas: “Madonas vecpuiši”, “Lati”, “Zelteri”, “Negaiss”, “Bruģis”, kas izvirzījās līderos konkursā, kurā klausītāji sev tīkamāko mūziku noteica, balsojot ar kapeikām.

1992. gada konkursā piedalījās grupas un kapelas “Brālīši”, “Ķirmji”, “Tilts”, “Dūmi”, “Cehs”, “Propoliss”, atkal pēc saziedoto monētu skaita uzvarēja “Bruģis”, priekšnesumus vērtēja arī žūrija, viesos bija grupa “Linga”.

Kopš 1993. gada muzikālos priekšnesumus festivālā vērtēja žūrija, kas apsveica spožākos dalībniekus individuāli un laureātus grupu nominācijās. Tika piešķirtas balvas 12 nominācijās, kas raksturoja dalībnieku galvenos muzikālos un citus uzstāšanās parametrus: Labākā debija, Labākais aranžējums, Labākais šovs, Labākais kontakts ar publiku, kā arī individuālās balvas katrā instrumentu grupā. Konkursā startēja “Vēja runa”, “Svīta”, “Bruģis”, “Māgas”, “Lati” u. c., goda viesu vidū “Libau”, “Opuss-C”, “Otra Puse”. Trešo gadu pēc kārtas uzvarēja “Bruģis”, balvā saņemot bungu komplektu. Sākās bērnu koncertu tradīcija.

1994. gada konkursā uzstājās “Velves”, “Kodols”, “Varbūt”, “Tumsa”, How Much Personalities?, Moral Free, “Citrons”, Metal-H, “Solo”, “PEA” u. c., paplašinoties dalībnieki ģeogrāfijai visas Latvijas mērogā. Viesi – “Līvi”, “Prāta Vētra”. 1994. gadā, noklausoties konkursa grupas, žūrija lēma, ka uz galveno balvu ir divi līdzvērtīgi pretendenti. Izveidojās divas galvenās balvas – Medus balva, ko parasti piešķīra popgrupai, un Sinepju balva, ko lielākoties ieguva smagā roka pārstāvji. Kopš 1994. gada izdota festivāla avīze, tobrīd “Sinepes un medus” stabili bija kļuvis par dažādu stilu un žanru jauno grupu konkursu no elektroniskās mūzikas līdz hārdrokam.

1995. gadā festivāls tika pie jauna karoga sarkanā un zaļā krāsā, simbolizējot mīlestību un zemi. Konkursā piedalījās desmit grupas (“Pienvedēja piedzīvojumi”, “Pilots Buda”, “Klaidonis”, F. Art u. c.). Medus balva tika pasniegta Willow Farm, Sinepju balva – grupai “Skumju akmeņi”; bija sarīkots bērnu zīmējumu konkurss, modes skate. 

1996. gada dalībnieku vidū bija “Herlis”, Hell Patrol, D. D. Rabbit, Lucius, Fact un citi. Sinepju balva tika piešķirta Heaven Grey, Medus balva – Yaputhma Sound System, kam žūrija piešķīra arī balvu par labāko skatuves tēlu.

Kopš 1996. gada pirms konkursa grupām uz Brīvās skatuves bija iespējas uzstāties ikvienai grupai, kura to vēlējās. Pēc festivāla “Sinepes un medus”, noskatoties Brīvās skatuves uzfilmēto video materiālu un novērtējot uzstāšanās kvalitāti, rīkotāji izraudzījās nākamā gada konkursa dalībniekus.

Uz 1997. gada konkursu pieteicās 60 grupas, no kurām tika atlasītas 12 – “Lolitas brīnumputns”, Blink, Take It Such, Mary Jane, “Baložu pilni pagalmi”, “Bērni”, Yulunga un citas. Sinepju balvu ieguva Miss America, Medus – Time After Time, iegūstot trīs labāko mūziķu titulus, grupa Sanctimony nopelnīja divus titulus – profesionālākā grupa un labākais solists. Viesu vidū bija Arnis Mednis un ExPatriots, “Jauns Mēness”, Valdis Atāls un citi. 

1998. gadā festivāls notika uz divām skatuvēm, paplašinājās viesiem atvēlētā koncertu daļa ar plašu dalībnieku klāstu, kurā bija iepriekšējo gadu laureāti, kā arī Hot Dogs, “Cements”, Laimis Rācenājs, Haralds Sīmanis, “Linga”, televīzijas konkursa “Meklējam solisti” laureātes un citi. Konkursā piedalījās 25 grupas: “Taizels”, Exit, “Tramplīni”, Gelousy, “Klīstošais Holandietis”, “Rūsa”, “Ledus”, “Inokentijs Mārpls”, “Metrs”, “Akmeņu dārzs” un citi.

1999. gada konkursā Medus balvu ieguva grupa Dull Doll, Sinepju balvu saņēma Gust of Anger. Notika arī garīgās mūzikas koncerts Madonas baznīcā, viesu vidū bija “Prāta Vētra”, “Iļģi”, “Jauns Mēness”, Gunārs Graps ar grupu (Igaunija) un citi.

2000. gadā festivālā “Sinepes un Medus”, svinot tā 10. jubileju, darbojās trīs skatuves, uz kurām Madonas stadionā divu dienu garumā uzstājās 52 grupas. Konkursa dalībnieki bija “Hospitāļu iela”, “Krona”, “Dzelzs Vilks”, “Dieva Sekretāri”, “Autobuss debesīs” un citi. Sinepju balvu izcīnīja Brute Chant no Cēsīm, Medus balvu – meiteņu grupa “KIIN”. Kā viesi uzstājās “Linga”, Shake & Bake, “Opus Pro”, “Prāta Vētra” un citi. Abas lietainās festivāla dienas radīja lielus finansiālus zaudējumus.

2001. gadā pasākums saruka līdz vienai dienai, konkursantu vidū bija Nasty Smile, The Mundane, “PND”, “Marce”, “Apēdājs”, Oceanfall un citi. Sinepju balvu saņēma Mary Jane, Medus balvu – Mame. Koncertā kā viesi piedalījās “Autobuss debesīs”, Mirta, “Līvi”, Skyforger un citi. 

12.07.2002. festivāls ”Sinepes un medus” sāka skanēt ar priekšnesumiem uz Brīvās skatuves, 13.07. notika konkurss, kurā startēja “Meldra”, Hell Patrol, Arkaim, Bardo Splash un citi. Sinepju un Medus balvu ieguvēji bija The Rift un Thoughts River, kā viesi uzstājās Mame, “Keksi”, “Rīsa zvejnieki”, Norvēģijas grupa Mondo Revolver un citi.

2003. gadā Sinepju balva tika piešķirta grupai Disease, bet Medus balva tika grupai Le Geza, kas apbalvota arī par labāko aranžējumu, titulus ieguva vairāki tās mūziķi. Konkursā piedalījās “Tanku dūre”, “Ze laika pareģotāji”, In.Stora, Vic Anselmo, The Signals, “Iedomu spārni” un citi. Kā viesi Madonas stadionā priekšnesumus sniedza iepriekšējo gadu laureāti, kā arī Luie Fontaine.

2004. gadā žūrija Sinepju balvu piešķīra grupai Crowd no Rīgas, pie Medus balvas tika IndyGo, par labākajiem debitantiem atzīta grupa Punch. Konkursā piedalījās Pupociklu Vasara, Metal-H un citi.

2005. gadā festivāla “Sinepes un medus” konkursā uzstājās 16 Latvijas jaunās rokgrupas kā, piemēram, Morning After, Astro´n´out, “Bez PVN” un citas. Pie Sinepju balvas tika Defame, pie Medus balvas – Headlights, kuras dziesma “Aiz horizonta” tika atzīta par labāko. Pēdējais festivāls notika divas dienas, kā viesi priekšnesumus sniedza “Linga”, Biruta Ozoliņa un citi iepriekšējo gadu laureāti.

Madonā rīkotais festivāls bija ļoti nozīmīgs muzikālais notikums Latvijā. No sākotnējā sporta pasākuma ar mūzikas grupu piedalīšanos tas izvērtās par vērienīgu sarīkojumu, kur galvenās sadaļas bija konkurss, koncerts, kā arī brīvā skatuve, kas deva vārdu ikvienam topošajam vai esošajam mūziķim un kolektīvam, uzstājās ielu muzikanti.

15 gadu laikā Madona uzņēma apmēram 500 dažādos stilos spēlējošas grupas ar 2000 dalībniekiem. Pakāpeniski kļūstot par jauno grupu konkursu, “Sinepes un medus” katru gadu atklāja kādu interesantu, daudzsološu jaunu talantu, mūziķi guva nozīmīgu pieredzi, ar lepnumu savās biogrāfijās ierakstīja piedalīšanos Madonas festivālā, nereti par nākamo pakāpienu karjerā kļuva piedalīšanās un lauri festivālā “Liepājas dzintars”.

Virkne grupu konkursa dalībnieku ar laiku kļuva par Latvijā labi pazīstamiem mūziķiem, to vidū “Tumsa”, Willow Farm, “Pienvedēja piedzīvojumi”, “Bruģis”, “Dzelzs Vilks”, “Autobuss debesīs”, Astro´n´out un citi.

Līdztekus konkursam festivāls piedāvāja plašu koncertprogrammu, kurā visbiežāk uzstājušās grupas “Linga”, “Jauns Mēness” un “Prāta Vētra”.

Festivāla žūrijas locekļu vidū bija populāri mūziķi, mūzikas žurnālisti, skaņu režisori, producenti: Ieva Akuratere, Jānis Lūsēns, Valdis Rundzāns, Edijs Gņedovskis, Ikars Ruņģis, Einārs Rubīns, A. Kukuvass, Uldis Marhilēvičs, Ainars Virga, Edmunds Vestmanis, Aleksandrs Sircovs, Aivars Hermanis, Gatis Gaujenieks, Tālis Timrots, Uldis Rudaks, Agnis Buda. 

Pirmo festivālu vadīja kapelas “Propoliss” dalībnieks Guntars Velcis un dzejniece Dzintra Grīsleja, kura ir festivāla“Sinepes un medus” himnas vārdu autore. Turpmāk “Sinepes un medus” vadīja populāri mūziķi un personības, kā, piemēram, Zigfrīds Muktupāvels, Gvido Linga, Jānis Bukums, Dagmāra Legante, Vineta Vilistere, Ainars Mielavs, Māris Olte, Gustavs Terzens, Horens Stalbe, Aldis Kalniņš un citi.

Kopš 1993. gada tika veidota un izdota festivāla avīze, kurā atainota katras grupas darbība un foto, kā arī ievietoti analītiski raksti par mūziku. Notika sakrālās mūzikas koncerti baznīcā, bērnu koncerti, kā arī dažādi konkursi. 1993. gadā pilota Gunāra Dukštes vadībā pār Madonu pārslīdēja viens no pirmajiem gaisa baloniem Latvijā, vēlāk festivāla apmeklētājus priecēja Cēsu aeronauti, izpletņu lēcēji, paraplānisti, notika arī rallijs Madonas ielās, ielu muzikantu parāde, pīlādzīšu stādīšana, roku laušanās sacensības, konkurss par sakoptāko māju Madonā.

Katrs festivāls “Sinepes un medus” tika fiksēts video ierakstos, iespēju robežās rādīts televīzijā; raidījumu veidošanas pienākumus sākotnēji uzņēmās I. Pulkstenis, vēlāk režisors A. Babris. Latvijā, ienākot digitālajām tehnoloģijām, 2001. gadā festivāls bija pirmais Baltijā, kurš nodrošināja interneta tiešraidi, raidot montētu skaņu un video signālu.