Nosaukums. Vēsturiskās izmaiņas nosaukumā
Augstskolu dibinot, tā tika nosaukta par Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas akadēmiju, bet ar Ministru padomes lēmumu 04.05.1992. tā tika pārdēvēta par Latvijas Policijas akadēmiju (LPA).
Latvijas Policijas akadēmija
akadēmiska un profesionāla izglītības un zinātnes iestāde, kura specializējās tiesību zinātnē. Dibināta 22.05.1991. Likvidēta 01.01.2010.
Saistītie šķirkļi
Latvijas Policijas akadēmija. Rīga, 03.09.2002.
Satura rādītājs
Darbības mērķi un uzdevumi
Dibinot augstskolu, par tās galvenajiem uzdevumiem tika noteikti – policijas, iepriekšējās izmeklēšanas un ieslodzījumu vietu iestāžu kadru sagatavošana ar augstāko, vidējo speciālo un aroda juridisko izglītību, kā arī šo iestāžu darbinieku kvalifikācijas celšana. Vēlāk augstskolas darbības pamatmērķi un uzdevumi tika definēti un nostiprināti LPA Satversmēs. LPA pirmajā Satversmē (stājās spēkā 28.04.1993.) augstskola tika definēta kā militarizēta izglītības un zinātnes iestāde, kuras pamatuzdevums bija iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbinieku sagatavošana, kā arī zinātnes attīstība un kultūras izkopšana. LPA otrā Satversme stājās spēkā 17.06.1998., bet trešā Satversme – 27.02.2002. LPA pamatuzdevums bija akadēmiski un profesionāli orientētu studiju īstenošana, ierindas un komandējošā sastāva darbinieku sagatavošana iekšlietu un citām tiesību aizsardzības iestādēm, zinātnisko pētījumu īstenošana tiesību zinātņu nozarē, kā arī kultūras izkopšanai, lai nodrošinātu sagatavoto darbinieku garīgo, radošo, fizisko un profesionālo spēju attīstību un pilnveidi. Līdztekus izglītības studiju īstenošanai LPA nodrošināja tiesību aizsardzības iestāžu darbinieku kvalifikācijas celšanu kārtības policijas, kriminālpolicijas, ekonomikas policijas, pirmstiesas izmeklēšanas, informācijas dienesta, ekspertu kriminālistu un robežsardzes studiju virzienos.
Darbības īss raksturojums
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas tika īstenota iekšlietu sistēmas reorganizācija, tai skaitā Iekšlietu ministrijā noritēja pakāpeniska milicijas reorganizācija par policiju (04.06.1991. likums “Par policiju”), kas noteica nepieciešamību dibināt izglītības iestādi, kas nodrošinātu augsti kvalificētu, profesionālu un uzticamu tiesībaizsargu sagatavošanu Iekšlietu ministrijai un citām tiesību aizsardzības iestādēm. Pēc Iekšlietu ministrijas ierosinājuma 22.05.1991. Ministru padome pieņēma lēmumu par LPA dibināšanu. Vienlaikus lēmums paredzēja Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) Iekšlietu ministrijas Minskas Augstākās milicijas skolas (Минская высшая школа МВД СССР) Rīgas fakultātes likvidēšanu. Minskas Augstākā milicijas skola tika izveidota 01.01.1976. milicijas darbinieku sagatavošanai atsevišķās padomju republikās – Baltkrievijas Padomju Sociālistiskajā Republikā, Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā, Lietuvas Padomju Sociālistiskajā Republikā, Azerbaidžānas Padomju Sociālistiskajā Republikā un Armēnijas Padomju Sociālistiskajā Republikā. Skolas struktūrvienība – Rīgas fakultāte izveidota 1979. gadā.
20. gs. 90. gados un 2000. gadu sākumā LPA pakāpeniski tika attīstīta un modernizēta, tā izveidoja ciešu sadarbību ar citu Eiropas valstu attiecīgā profila augstskolām, iesaistījās starptautisku projektu īstenošanā un izveidojās par vadošo iestādi, kas sagatavoja speciālistus tiesību aizsardzības iestāžu vajadzībām, nodrošinot iespēju iegūt augstāko izglītību bakalaura, maģistra un doktorantūras studiju līmenī.
LPA bija Eiropas Savienības (ES) Tiesībaizsardzības apmācības aģentūras (European Union Agency for Law Enforcement Training, CEPOL) pārstāve Latvijā. CEPOL ir policijas augstākās izglītības nacionālo iestāžu tīkls Eiropā, kuras mērķis ir izglītot tiesībaizsardzības ierēdņus (policijā, muitā un citos attiecīgos dienestos), apmācīt mācībspēkus un palīdzēt uzlabot mācību praksi, kā arī atbalstīt un veicināt pētījumus policijas zinātnes jomā.
Ministru kabinets 30.06.2009. pieņēma lēmumu par LPA likvidēšanu, pamatojot to galvenokārt ar finansējuma trūkumu. Vienlaikus iekšlietu ministre Linda Mūrniece (2009–2011) uzskatīja, ka LPA profesionālā jomā un sniegtā pakalpojuma kvalitātes ziņā nav sasniegusi izvirzītos mērķus un uzdevumus. LPA oficiāli tika likvidēta 01.01.2010. Bijušajiem LPA studentiem tika nodrošināta iespēja turpināt studijas Latvijas Universitātes (LU) studiju programmās, kas pēc veida, iegūstamās kvalifikācijas un grāda bija iespējami tuvas pārtrauktajām studiju programmām LPA. CEPOL nepiekrita lēmumam par LPA likvidēšanu, kas tādējādi iedragāja vienotu Eiropas policijas augstākās izglītības telpu.
Akadēmijas pakļautība un darbības likumiskie ietvari
LPA bija autonoma valsts dibināta augstākās izglītības un zinātnes institūcija ar pašpārvaldes tiesībām un bija atvasināta publiska persona, ko garantē Augstskolu likums. Atvasinātas publiskās personas statuss ļāva augstskolai pašai izvēlēties savu stratēģiju, prioritātes un noteikt budžeta sadalījumu. LPA darbību regulēja tādi normatīvie akti kā Izglītības likums, Augstskolu likums, Profesionālās izglītības likums, Zinātniskās darbības likums. Ņemot vērā, ka LPA sagatavoja speciālistus Iekšlietu ministrijas un citām tiesību aizsardzības iestādēm, LPA darbību regulēja arī citi tiesību akti, kas attiecās uz specializētā valsts cilvildienesta ierēdņiem. LPA bija pakļauta Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijai.
Īsa vēsturiska attīstība
Studiju un pētniecības darbs LPA tika īstenots katedrās. Augstskolā sākotnēji tika izveidotas deviņas katedras: Iekšlietu iestāžu administratīvās darbības katedra, Valsts un administratīvo tiesību katedra, Sociālās taktikas, militārās apmācības un fizkultūras katedra, Kriminālistikas katedra, Vispārjuridisko priekšmetu katedra, Krimināltiesību un kriminālprocesa katedra, Sabiedrisko zinātņu katedra, Sabiedriski politisko zinātņu katedra, Valodu katedra. Augstskolai attīstoties, mainoties iekšlietu un tiesību nozares prioritātēm, palielinoties studentu skaitam (1991. gadā augstskolā studēja 379 studenti, 1995./1996. gadā – 1526, no tiem 903 klātienē, 623 neklātienē), LPA struktūra tika būtiski mainīta, kas atspoguļojās katedru skaita palielināšanā, reorganizēšanā vai likvidēšanā. 1994. gadā LPA bija astoņas katedras: Policijas tiesību katedra, Valsts tiesisko zinātņu katedra, Fiziskās un militārās sagatavošanas katedra, Kriminālistikas katedra, Kriminālistikas zinātņu katedra, Civiltiesisko zinātņu katedra, Filozofijas katedra, Valodu katedra. LPA darbības beigu posmā augstskolā bija deviņas katedras: Civiltiesību katedra, Filozofijas katedra, Fiziskās sagatavošanas katedra, Kriminālistikas katedra, Krimināltiesību katedra, Policijas tiesību un speciālās taktikas katedra, Svešvalodu katedra, Tiesību teorijas un vēstures katedra, Valsts tiesību katedra.
Akadēmijas vadītāji
LPA vadījuši trīs rektori (Iekšlietu ministrijas akadēmijas laikā tika lietots amata nosaukums – priekšnieks): Zenons Indrikovs (1992–2003), Ārija Meikališa (2003–2008), Vitolds Zahars (2008–2009).
Multivide
Latvijas Policijas akadēmija. Rīga, 03.09.2002.