Valsts drošības iestāžu izveidošanas vēsturiskie apstākļi, normatīvajos aktos noteiktās kompetences un pienākumu pildīšanas nosacījumi ir atšķirīgi, tomēr visas institūcijas tiek dēvētas par valsts dienestiem, kas norāda uz iestādes piederību izpildvarai, tās nodibināšanu ar speciālo likumu, padotību nozares ministram, tiesību aktos noteiktu kompetenci valsts iekšējās drošības nodrošināšanā, vadītāja iecelšanai amatā nepieciešamo Saeimas vai Ministru kabineta (MK) piekrišanu, izglītības, fiziskās sagatavotības, veselības stāvokļa u. c. tiesību aktos paredzētām īpašām prasībām, specifiskiem paaugstināta riska pienākumu pildīšanas apstākļiem, kā arī prasību informācijas saglabāšanā un aizliegumu ieņemt ar iepriekšējo lēmumu pieņemšanu saistītus amatus pēc dienesta atstāšanas. Pārsvarā dienestu amatpersonām ir formas tērpi, dienesta pakāpes un izdienas pensijas. Iestāde var piešķirt darbiniekiem apbalvojumus, kas noteikti ar iekšējiem normatīvajiem aktiem: goda un nopelna zīmes, goda diplomus, atzinības rakstus un citus. Dienestu amatpersonas un darbinieki, izņemot Satversmes aizsardzības biroju, Drošības policiju un Militārās izlūkošanas un drošības dienestu, var iesaistīties arodbiedrībās.