Avicennas pētījumu lauks bija ļoti plašs. Līdzās medicīnas un filozofijas tēmām viņš rakstīja par jautājumiem astronomijā, ģeogrāfijā, ģeoloģijā, psiholoģijā, loģikā, alķīmijā, fizikā, matemātikā un islāmiskajā teoloģijā, kā arī dzejoja. Tāpēc Avicenna tiek saukts par polimātu (no sengrieķu īpašības vārda πολυμαθής, polymathēs, burtiski ‘daudz apguvušais’).
Avicennas slavenākie darbi ir divi arābu valodā rakstīti enciklopēdiski sacerējumi – filozofiska un zinātniska enciklopēdija “Ārstniecības grāmata” (کتاب الشفاء, Kitāb al-Šifāʾ, 1027) un medicīniska enciklopēdija “Medicīnas kanons” (القانون في الطب, al-Qānūn fī aṭ-Ṭibb, 1025).
Avicennas vārds arābu valodā ir أبو علي الحسين بن عبد الله بن الحسن بن علي بن سينا البلخي البخاري, Abū ʿAlī al-Ḥusayn bin ʿAbdullāh ibn al-Ḥasan bin ʿAlī bin Sīnā al-Balkhi al-Bukhari. Vārda saīsinātā forma ir ابن سينا, Ibn Sīnā, burtiskā tulkojumā ‘Sinas dēls’, savukārt latinizētā forma ir Avicenna, un tā pazīstama rietumu pasaulē.